Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_04_28-seq26> ?p ?o. }

• 2005_04_28-seq26 type Speech.
• 2005_04_28-seq26 number "26".
• 2005_04_28-seq26 date "2005-04-28".
• 2005_04_28-seq26 isPartOf 2005_04_28.
• 2005_04_28-seq26 spokenAs 150.
• 2005_04_28-seq26 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šķiet, esat jau ievērojuši, ka Saeimā, tepat blakuszālē, kopš pagājušās ceturtdienas ir izvietota Rīgas Armēņu kopienas sagatavotā izstāde “Armēņu genocīds Armina Teofila Vegnera fotogrāfijās”. Vācu dzejnieks un rakstnieks Vegners no 1915. gada līdz 1916. gadam dienēja Mezopotāmijā kā ģenerāļa fon der Golca armijas sanitārā dienesta virsnieks. Vienlaicīgi viņš rakstīja Vācijas avīzēm, bija kara korespondents. Savas uzturēšanās laikā Turcijā Vegners kļuva par jaunturku valdības ļaundarību aculiecinieku. Rietumu Armēnijas, Kilikijas un citu Osmaņu impērijas provinču armēņu tautības iedzīvotāju masveida iznīcināšanu un deportāciju īstenoja Turcijas valdošās aprindas no 1915. gada līdz 1923. gadam. Genocīda politiku pret armēņiem noteica vairāki faktori. Galvenā nozīme starp tiem bija panislāmisma un pantjurkisma ideoloģijai, kuru sludināja Osmaņu impērijas valdošās aprindas. Karojošā panislāmisma ideoloģija izcēlās ar neiecietību pret nemusulmaņiem, sludināja atklātu šovinismu, aicināja uz visu neturku tautu pārturkošanu. Iestājoties karā, Osmaņu impērijas jaunturku valdība būvēja tālejošu Lielās Turānas radīšanas plānus. Runa bija par Aizkaukāza, Ziemeļkaukāza, Krimas, Pievolgas, Vidusāzijas pievienošanu impērijai. Ceļā uz šo mērķi agresoriem vajadzēja darīt galu pirmām kārtām armēņu tautai, kas turējās pretī pantjurkistu okupācijas plāniem. Turcijas valdošās aprindas ieplānoja armēņu iznīcināšanu jau pirms Pirmā pasaules kara sākuma, bet uzsāka to 1915. gada 24. aprīlī ar plašiem armēņu inteliģences arestiem Konstantinopolē. No 1915. gada līdz 1923. gadam genocīdā tika iznīcināti vairāk nekā pusotrs miljons armēņu. Lūdzu, uzmanīgi ieklausieties šajos vēsturiskajos notikumos - genocīdā pret armēņu tautu -, kuri varbūt ir paralēli tam genocīdam, ko PSRS totalitārais komunistiskais režīms veica pret mūsu tautu! Kā notika armēņu iznīcināšana? Mūsdienu Turcijas pozīcija savas pagātnes vērtējumā būtiski atšķiras no mūsdienu Vācijas nostājas pret fašisma noziegumiem. Turcijas Kriminālkodeksā joprojām ir pants, kas paredz sodu par armēņu genocīda atzīšanu. Turcijas arhīvu krājumos ir 300 tūkstoši dokumentu par genocīdu, taču slepenības statuss noņemts tikai 2 tūkstošiem. Aicinu vēlreiz ieklausīties tekstā un vilkt paralēles starp armēņu genocīdu un mūsu tautas genocīdu! Mūsdienu Turcijā, ja ierunājas par armēņu jautājumu, parasti saka: “Tas bija tik sen! Kādēļ pieminēt bijušo?” Citi taisnojas: “Tas bija karš! Armēņi radīja problēmas, viņus vajadzēja deportēt, un daļa gāja bojā. ” Tikai nedaudzi pasaulē pazīstami turki uzskata, ka vajadzētu to nožēlot un atzīt nodarīto. Katrs augsts viesis Armēnijā apmeklē kalnu, kur uzstādīts piemineklis bojā gājušo piemiņai, apmeklē genocīda upuru piemiņas muzeju, iestāda koku. Tur savu “Ave Maria” dziedāja Šarls Aznavūrs un vainagu nolika Romas pāvests Jānis Pāvils II. Nesen šajā piemiņas vietā, armēņu genocīda vietā, vainagu nolika arī Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdres kundze un viņas vadītā delegācija. Šobrīd Turcija, neraugoties uz gatavošanos iestājai Eiropas Savienībā, turpina atteikties no pagātnes grēku nožēlošanas. Tam ir virkne iemeslu. Turcija baidās no tāda akta starptautiskajām sekām - teritoriālajām, materiālajām, morālajām. Nav noslēpums, ka šausminošo grautiņu organizatoru vidū bija arī tie, kuri vēlāk kļuva par 1923. gadā dibinātās Turcijas vadītājiem. Viņu atmaskošana nedaiļos valsts vēsturi, taču genocīdu oficiāli jau ir atzinis Eiropas Parlaments, Krievija, Francija, Grieķija, Šveice, Austrālija, Libāna, Kanāda, Nīderlande un Slovākija. Pirms pāris nedēļām genocīdu ir atzinusi arī Polija un nosodījusi to, bet tuvākajā laikā šo jautājumu izskatīs Vācijas Bundestāgā. Genocīds tiek saukts īstajā vārdā arī vairākos ASV štatos. Līdz šim ASV prezidents savās gadskārtējās 24. aprīļa runās 1915. gada notikumus ir nosaucis par vienu no šausmīgākajām 20. gadsimta traģēdijām. Iespējams, ka genocīda atzīšana no amerikāņu puses palīdzēs pasaulei izprast arī PSRS īstenoto genocīdu pret latviešiem 1937. , 1940. -1941. gadā un 1949. gadā. Lūdzu nodot šo deklarācijas projektu komisijai. Paldies par uzmanību!".
• 2005_04_28-seq26 language "lv".
• 2005_04_28-seq26 speaker Leopolds_Ozolins-1937.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q822919.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q211.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q2660080.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q193089.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q458.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q16.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q8889.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q159.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q142.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q55.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q183.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q36.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q15180.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q41.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q39.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q214.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q43.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q993523.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q408.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q220.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q399.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q154797.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q16869.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q102605.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q989.
• 2005_04_28-seq26 mentions Q1785.