Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_04_21-seq2090> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2005_04_21-seq2090 type Speech.
- 2005_04_21-seq2090 number "2090".
- 2005_04_21-seq2090 date "2005-04-21".
- 2005_04_21-seq2090 isPartOf 2005_04_21.
- 2005_04_21-seq2090 spokenAs 22.
- 2005_04_21-seq2090 spokenText "Godātie kolēģi! Pašreizējā Saeimas sastāvā mēs jau esam nodarbojušies ar diskusijām par šādu priekšlikumu - var vai nevar atļaut nepilsoņiem piedalīties ugunsgrēku dzēšanā. Diskusijas notika jau aizpagājušajā gadā - maijā. Toreiz tribīnē kāpa kādi desmit runātāji un pieminēja interfronti, okupāciju, pat plūdu laikus un Noasa šķirstu. Aizmāršīgajiem kolēģiem atgādināšu argumentus, kādus deputāti minēja tolaik. Šim strīdam ir slavena vēsturē. Jau 1992. gadā tika pieņemts likums “Par ugunsdrošību”, saskaņā ar kuru šis godpilnais pienākums tika uzticēts Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. 1995. gadā Saeima nolēma, ka par ugunsdzēsējiem var strādāt tikai Latvijas pilsoņi. Tajā laikā pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts papildinājās tik lielā ātrumā, ka piesaistīja sev Rietumu sabiedrības uzmanību. Īpašu neizpratni izraisīja ierobežojumi tieši attiecībā uz ugunsdzēsējiem. No Rietumu ekspertu puses sekoja vesela virkne jautājumu, kurus no diplomātiskās valodas uz valsts valodu varētu pārtulkot šādi: “Vai jums ar galvu viss ir kārtībā?” Un tā 1997. gada februārī nepilsoņiem tika atjaunotas tiesības dzēst ugunsgrēkus, bet, kā izrādījās, ne jau uz ilgu laiku. Jau pēc 8. Saeimas vēlēšanām 2002. gada oktobrī tika pieņemts jauns - Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, kurā nepilsoņiem atkal tika izteikta neuzticība. Patiešām visus “ugunsnedrošos” likumus Saeima pieņem pēc vēlēšanām, lai gan šādu praksi būtu laiks pārtraukt. Cits piemērs ir bēdīgi slavenais Izglītības likums. Toreiz man oponēja Kariņa kungs, kurš tagad ieņem ministra posteni. Savā uzstāšanās runā viņš man no tribīnes deva asu pretsparu. Viņš burtiski teica šādus vārdus: “Latvijā nepilsoņiem nav šķēršļu, kas kavētu naturalizēties un pieņemt Latvijas Republikas pavalstniecību. ” Visi šie mēģinājumi gan šajā likumā, gan iepriekšējā likumā, gan likumā, kas bija pirms tam, un visi citi tamlīdzīgi likumi, kas mums nāk priekšā katrā sēdē, man vienkārši nav saprotami. Tie mūsu sabiedrībai ir šķeltnieciski. Cienījamās dāmas un kungi! Gribētos atzīmēt, ka neviens un nekur pasaulē, izņemot Latviju, neatbalsta šo cilvēkēdāju argumentāciju. Gluži pretēji! Visas starptautiskās instances uzstājīgi rekomendē samazināt pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību sarakstu, kas sastāv no 62 atšķirībām. Un - kāda bezkaunība! - Rietumu eksperti apgalvo, ka tas sekmētu Latvijas sabiedrības integrācijas procesu, bet vai tad mūsu valstij ar tās sarežģīto, netradicionālās orientācijas vēsturi Rietumu rekomendācijas var kaut ko noteikt? Viss vads kopsolī iet nepareizi, tikai ierindnieks Kalvītis soļo pareizi! Dāmas un kungi! Centīsimies tomēr nesakurināt starpnacionālo ugunsgrēku un izturēsimies pret nepilsoņiem tā, it kā viņiem jau šodien būtu tiesības balsot par tām lieliskajām partijām, kuru pārstāvji patlaban sēž šajā zālē! Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!".
- 2005_04_21-seq2090 language "lv".
- 2005_04_21-seq2090 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2005_04_21-seq2090 mentions Q822919.
- 2005_04_21-seq2090 mentions Q211.