Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_03_17-seq44> ?p ?o. }

• 2005_03_17-seq44 type Speech.
• 2005_03_17-seq44 number "44".
• 2005_03_17-seq44 date "2005-03-17".
• 2005_03_17-seq44 isPartOf 2005_03_17.
• 2005_03_17-seq44 spokenAs 147.
• 2005_03_17-seq44 spokenText "Cienījamie kolēģi! Par šo jautājumu varētu varbūt arī tik daudz nerunāt, ja vien šis likumprojekta pants tiešām nebūtu tik nozīmīgs un tik būtisks, jo par šo pantu, pirms to iekļāva Enerģētikas likumā, savus parakstus atdeva vairāk nekā 300 000 Latvijas pilsoņu, un tie ir arī mūsu vēlētāji. Un tieši šobrīd, kā jau arī Bartaševiča kungs teica, šis nav tāds vienīgais likums. Šobrīd ir vesela likumu saime, kura var attiekties arī uz šo “Latvenergo” kompāniju. Un tieši šobrīd mani visvairāk uztrauc tas, ka šajā no Ekonomikas ministrijas nākušajā likumprojektā grozījumos bija aizmirsta trešā daļa - šā 20. 1 panta trešā daļa, kas ir ļoti būtiska. Tieši šobrīd es jums varu minēt vēl tādu faktu, ka tieši patlaban paralēli visiem šiem likuma grozījumiem intensīvi tiek virzīta arī “Latvenergo” restrukturizācija, kuras rezultātā tiks radīts nesaprotams monstrs, no kura “ūdensgalva” paliks valsts īpašumā, bet funkcijas ar ilgtermiņa pasūtījumu par velti tiks atdotas citiem izpildītājiem. Bez tam tiek apgalvots, ka tas viss tiekot darīts patērētāju interesēs. Šobrīd “Latvenergo” gadu no gada strādā ar stabilu peļņu. Liela daļa no šīs peļņas tiek atdota valstij, bet visa pārējā daļa tiek ieguldīta sistēmas sakārtošanā un attīstībā. Arī patērētājiem ir izdevīgs viss šis process, jo tarifi ir vieni no viszemākajiem Eiropā un viszemākie Baltijā. “Latvenergo”, pastāvot esošajai struktūrai, šobrīd visefektīvāk spēj veikt arī savas elektroenerģijas apgādātāja funkcijas. Pirms vairākiem gadiem norvēģu kolēģi atzina, ka “Latvenergo” ir visekonomiskākais uzņēmums starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu energouzņēmumiem. Arī šogad pēc lielās vētras zviedri tiešām brauca skatīties, kā mūsu energokompānija bija spējusi tikt galā ar tik milzīgiem bojājumiem, jo zviedri savā zemē radītos bojājumus sola likvidēt tikai maijā. Arī igauņi, kuriem šobrīd ir šī “nojauktā” sistēma, ar visiem bojājumiem vēl nav tikuši galā. Pašreiz “Latvenergo” vadība ir izdomājusi, ka Eiropas Savienības direktīvu aizsegā ar lozungu “Viss cilvēkam, viss cilvēka labā!” varētu sadalīt šo kompāniju. Un tieši tas mani arī ļoti uztrauc. Jā, uz tirgus liberalizāciju mums ir jāvirzās, bet vienīgi pastāv šī ļoti lielā problēma. Latvijā nav elektroenerģijas pārpalikumu. Jau šobrīd mēs no citām valstīm iepērkam 40% elektroenerģijas, bet, kā jūs labi zināt, efektīvs brīvais tirgus var izvērsties un realizēties tikai tur, kur ir produkcijas pārpilnība. Tātad, lai arī kā mēs gribētu ar šiem vārdiem “konkurence” un “brīvais tirgus” attaisnot visas ar to saistītās pārmaiņas, kas tiek realizētas, tā tomēr nav taisnība, jo ir skaidri redzams, ka nevienam klientam no šīs tirgus liberalizācijas labuma nebūs, būs tikai iztērēti līdzekļi un formāli nodrošinātas Eiropas Savienības prasības. Šobrīd mums draud ar visām Eiropas Savienības tiesām, taču tad no visām Eiropas Savienības 25 dalībvalstīm uz apsūdzēto sola būtu jāsēž vismaz 10 valstīm. Francija tiesājas jau 10 gadus, bet vēl nav izdevies pierādīt, ka Francija būtu pieļāvusi kādas nelikumības, paturot visu energokompāniju savās rokās - valsts īpašumā. Energokompānijas tehnoloģiski un administratīvi ir ļoti sazarotas savā mijiedarbībā, tas ir ļoti sarežģīts mehānisms, bet, es gribu teikt, arī ļoti pārbaudīts mehānisms, jo, pastāvot tieši šai struktūrai, mūsu energokompānija spēja “izlīst” no tās ekonomiskās “bedres”, kas radās 90. gadu sākumā, kad patēriņš nokritās par 40%, un, šai struktūrai ekonomiski darbojoties un nepaaugstinot tarifus (kā to izdarīja “Lattelekom”, kas pēc tam vēl lielās), mēs esam izdarījuši ļoti labas lietas, jo, nepaaugstinot tarifus, jau 1977. gadā šī energokompānija spēja lielus līdzekļus ieguldīt sistēmas attīstībā. Kopumā šodien šīs sistēmas attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 500 miljoni latu. Piekrītu, ka katra uzņēmuma darbs ir pilnveidojams, attīstāms - arī Eiropas Savienības direktīvu kontekstā. Godprātīgi pamatota restrukturizācija varētu arī dot zināmu rezultātu, taču tad tā ir jāveic tādiem cilvēkiem, kas no šīs lietas tiešām kaut ko saprot. Taču mums Latvijā ir izveidojusies ļoti interesanta situācija. Ir izveidojies tādu speciālistu loks, kuri skraida no vienas lielās struktūras uz otru, veic šīs restrukturizācijas, bet pēc tam viņiem par rezultātu vairs nav jāatbild, jo pēc trim, četriem vai pieciem gadiem viņi jau ir aizjoņojuši uz nākamo struktūru, ierosinājuši tur to savu restrukturizāciju, un atkal viņiem par rezultātiem nebūs jāatbild.".
• 2005_03_17-seq44 language "lv".
• 2005_03_17-seq44 speaker Jevgenija_Stalidzane-1944.
• 2005_03_17-seq44 mentions Q211.
• 2005_03_17-seq44 mentions Q193089.
• 2005_03_17-seq44 mentions Q458.
• 2005_03_17-seq44 mentions Q21625222.
• 2005_03_17-seq44 mentions Q3736450.
• 2005_03_17-seq44 mentions Q39731.
• 2005_03_17-seq44 mentions Q142.
• 2005_03_17-seq44 mentions Q404542.