Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_03_10-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2005_03_10-seq6 type Speech.
- 2005_03_10-seq6 number "6".
- 2005_03_10-seq6 date "2005-03-10".
- 2005_03_10-seq6 isPartOf 2005_03_10.
- 2005_03_10-seq6 spokenAs 22.
- 2005_03_10-seq6 spokenText "Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šogad Latvija riskē atzīmēt vienu no pašām apkaunojošākajām jubilejām - 10 gadus kopš dienas, kad tika parakstīta, taču netika ratificēta Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Šobrīd jau 36 valstis ir konvencijas dalībvalstis. Latvija ir viena no sešām valstīm, kuras ir parakstījušas, bet nav ratificējušas šo konvenciju. Tikai tagad, 21. gadsimtā, Latvija saņēma septiņas Eiropas oficiālo struktūru rekomendācijas ratificēt 1995. gada maijā Latvijas parakstīto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (piecas no tām ir rekomendācijas izdarīt to steidzami, un divas - bez atrunām). Diemžēl Latvijas valdošā elite ignorē šīs rekomendācijas. Jau gandrīz 10 gadus tiek atlikta konvencijas ratifikācija, tiek izvirzītas nozīmīgas atrunas un veiktas abstraktas diskusijas par to, vai var nepilsoņus un cittautiešus uzskatīt par mazākumtautībām. Pretargumentus, kurus izvirza oficiālās amatpersonas, mēģinādamas pamatot savu nevēlēšanos ratificēt konvenciju, var nopietni apspriest tikai bērnudārzā. Piemēram, tiek izvirzīts arguments, ka mēs jau pildām visus konvencijas nosacījumus un ka tāpēc nav nekādas nozīmes to ratificēt. Tiek arī apgalvots, ka Latvijā nacionālās minoritātes ir tikai čigāni un līvi, savukārt 660 000 krievus, no kuriem 340 000 ir Latvijas pilsoņi, izliekas neredzam vai arī runā, ka konvencijas ratifikācija neko, izņemot plāksnes ar ielu nosaukumiem, nemainīs. Protams, ar mūsu valdību, kas nevēlas nacionālajām minoritātēm garantēt cilvēka tiesības, ne tas vien var notikt... Un tomēr. Dāmas un kungi! Konvencijas ratifikācija bez atrunām - tas liks gada laikā pārskatīt, mūsuprāt, diskriminējošos likumus. Pirmām kārtām kā tāds ir jāmin Izglītības likums, kurš noteic procentuālas piespiedu normas mācībām latviešu valodā minoritāšu skolās. Tāds ir arī Valsts valodas likums. Tiesības izmantot minoritāšu valodas attiecībās starp personām un varas iestādēm. Tiesības izmantot uzvārdus un vārdus minoritātes valodā. Tiesības izvietot sabiedrības informāciju, tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumus un citus topogrāfiskus apzīmējumus arī minoritātes valodā. Atvainojiet, bet tikai Gebelsa un Rozenberga sekotāji var apgalvot, ka šādi soļi ir naidīgi attiecībā pret latviešu tautu! Šodien mēs vēlreiz gribam paziņot savu prasību - ratificēt Vispārējo konvenciju par mazākumtautību minoritāšu aizsardzību. Mēs savu prasību ietveram likumdošanas priekšlikuma formā. Turklāt esam pārliecināti, ka šī prasība gūs atbalstu tajā latviešu sabiedrības daļā, kura ir demokrātijas ideālu piekritēja un ir nobažījušies par mūsu kopējās valsts nākotni. Mēs uzskatām, ka tiesības, kuras garantē Konvencija, būtu jābauda visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir dzīvojuši Latvijā Konvencijas parakstīšanas brīdī. Paldies jums par uzmanību!".
- 2005_03_10-seq6 language "lv".
- 2005_03_10-seq6 speaker Jakovs_Pliners-1946.
- 2005_03_10-seq6 mentions Q211.
- 2005_03_10-seq6 mentions Q193089.
- 2005_03_10-seq6 mentions Q986821.