Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_03_10-seq232> ?p ?o. }

• 2005_03_10-seq232 type Speech.
• 2005_03_10-seq232 number "232".
• 2005_03_10-seq232 date "2005-03-10".
• 2005_03_10-seq232 isPartOf 2005_03_10.
• 2005_03_10-seq232 spokenAs 147.
• 2005_03_10-seq232 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mums nebūtu jābrīnās, ka politiskas intereses tiek pamatotas ar humānisma principiem. Pirms brīža mēs, pateicoties vairākumam, atrisinājām jautājumu par to, ka bērni dzīvo ģimenēs, kļūdami par adoptētiem bērniem. Šoreiz ignorējām politisko motivāciju, iebildumus, ka, lūk, šī funkcija pāriet no vienas ministrijas otrai ministrijai, no vienas partijas kontroles pāriet otras partijas kontrolē. Ir pilnīgi dabīgi, ka atšķirīgi priekšstati par kristīgās morāles principiem ir cilvēkiem, kuri ilgāko mūža daļu ir dzīvojuši nekristīgā sabiedrībā. Taču tagad ir jautājums par tiem jaundzimušajiem bērniem, kuriem viens no vecākiem ir pilsonis, bet otrs - nav pilsonis. Pēc oponentu piedāvātās argumentācijas, par normālu tiek uzskatīta situācija, ka, piemēram, tēvs ir ārzemnieks, bērns ir Latvijas pilsonis, bet māte ir vispār bez pilsonības. Šāda kombinācija, protams, neatbilst nekādām civilizētas sabiedrības normām un izpratnei. Galvenā motivācija iesniegtajam priekšlikumam ir nodrošināt, lai bērnam būtu savu vecāku pilsonība, kā tas ir Eiropā un citur pasaulē pieņemts. Bērns piedzimst no saviem vecākiem un manto savu vecāku pilsonību. Bērnam tiešām nav iespējas izvēlēties, pie kādas pilsonības pieder viens vai otrs no viņa vecākiem. Ja runājam par izvēles iespējām, tad mums taču ir jāapzinās, ka šī izvēle jau nav bērnam! Šī izvēle ir vecākiem. Un arī tam vienam no vecākiem, kurš šobrīd ir bez pilsonības jeb, kā mēs sakām “nepilsonis”. Arī viņam ir dota šī izvēles iespēja. Tā ir viņa brīva izvēle, vai viņš grib palikt bez Latvijas pilsonības, vai viņš tomēr grib šeit dzīvot un iegūt šo Latvijas pilsonību, un arī brīva izvēle, vai viņa bērns būs tēva pilsonībā vai mātes pilsonībā. Mums ir jāatceras viena lieta, kuru mēs bieži vien aizmirstam, bet mūsu oponenti - it sevišķi. To, ka tāda jēdziena kā “padomju pilsonis” mums Latvijā vairs nav. Tātad katrs cilvēks, katrs pilsonis ir piesaistīts pie noteiktas valsts. “Padomju pilsonis” - tas bija jēdziens, kas nebija atkarīgs no dzīvesvietas, šī vienotā piederība neko negarantēja, bet tajā pašā laikā bija visaptveroša. Un ir pilnīgi normāli, ka Latvijas likumos mēs paredzam šo principu, ka bērns piedzimstot manto savu vecāku pilsonību un ka viņš var mantot tikai tā vecāka pilsonību, kuram ir šī pilsonība. Ja abiem vecākiem ir pilsonība, bet viņiem ir atšķirīga pilsonība, lūk, tad gan vecākiem ir šī izvēle, pie kura pilsonības piederēs bērns. Bet nevar būt tāda situācija, ka bērns piedzimst un kļūst par kādas citas valsts pilsoni, nevis par tās valsts pilsoni, kuras pilsonis ir viens vai otrs no viņa vecākiem. Tāpēc kolēģa Turlā priekšlikums ir atbalstāms, un tas ir pilnīgi normāls un atbilstošs arī tai tendencei vai tām norādēm, ko mēs esam saņēmuši. Latvijas valstij tiek rekomendēts mazināt nepilsoņu skaitu, likvidēt šo nepilsoņa statusu, dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties pilsonību, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pavairot nepilsoņu skaitu pēc tā modeļa, ko šeit piedāvāja godājamie kolēģi no mūsu opozīcijas. Paldies par uzmanību!".
• 2005_03_10-seq232 language "lv".
• 2005_03_10-seq232 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2005_03_10-seq232 mentions Q211.
• 2005_03_10-seq232 mentions Q193089.