Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_02_03-seq69> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2005_02_03-seq69 type Speech.
- 2005_02_03-seq69 number "69".
- 2005_02_03-seq69 date "2005-02-03".
- 2005_02_03-seq69 isPartOf 2005_02_03.
- 2005_02_03-seq69 spokenAs 37.
- 2005_02_03-seq69 spokenText "Godājamie deputāti! Ar lielu prieku varu pateikt, ka Saeimā beidzot ir nonākusi grāmata krievu valodā - “Istorija Latvii”. Šodien tā tiek prezentēta arī Maskavā, un Maskavas vēsturnieki ar lielu sajūsmu to uzņem. Es iesaku jums, mūsu kolēģi no opozīcijas frakcijas, ar šo grāmatu ļoti rūpīgi iepazīties, un tad jūs sapratīsiet, kāpēc jūsu priekšlikums nav īsti ņemams par pilnu. Tāpēc, ka 1939. gada 5. oktobrī, noslēdzot tā saucamo Sadarbības līgumu starp Latviju un PSRS, PSRS svinīgi apsolījās Latvijā ievērot 1920. gada Miera līguma principus, teritoriālo neaizskaramību, valsts suverenitāti, bet pēc tam, protams, šo līgumu pārkāpa ļoti rupjā veidā, bez referenduma Latviju pievienojot Padomju Savienībai. Taču kuriozs, runājot par pilsoņiem, ir tas, ka no 1939. gada oktobra līdz 1940. gada 17. jūnijam (precīzāk sakot, līdz 16. jūnijam, kad tika iesniegts ultimāts) Latvijā tika ieplūdināti ne tikai 25 tūkstoši no 400 tūkstošiem kareivju un virsnieku, kuri stāvēja pie Baltijas valstu robežām (no tiem kopumā 70 tūkstoši kareivju un virsnieku tika papildus iesūtīti Baltijas valstīs, Latvijā - 25 tūkstoši no viņiem), bet arī tūkstošiem apkalpojošā personāla - civilpersonas, kuras, neprazdamas ne vārda latviski, ar Ministru kabineta lēmumu (savukārt Ministru kabinetu diriģēja un sarakstu sastādīja Krievijas vēstniecība, jo Latvija bija zaudējusi jebkādas neatkarīgas valsts pazīmes) bija spiestas saņemt un saņēma Latvijas pilsonību. Visvairāk cilvēku Latvijas pilsonībā tika iekļauts laikā starp 17. jūniju un 21. jūliju. Viņi tika uzņemti pilsonībā - tūkstošiem! Tūkstošiem! Jūs varat izlasīt to arī vēsturnieka Stroda rakstā pēdējā žurnālā “Latvijas Vēsture” (par padomju karavīru un virsnieku uzvedību Latvijā), un ir arī Ineša Feldmaņa atsevišķs raksts žurnālā “Latvijas Vēsture” par Latvijas okupāciju. Es gribu uzsvērt, ka jau 1940. gada februārī tikai skolēnu un pionieru vien bija apmēram 7 tūkstoši. Tātad ar vecākiem kopā - apmēram 21 tūkstotis. Tā ka būtu ļoti uzmanīgi šeit jānodarbojas ar tādiem papildinājumiem... Taču šo grāmatu es iesaku visiem izlasīt un nerunāt par to, ka Latvijā nav vienotas ārpolitikas. Šodienas lēmumā, ko Latvijas Saeima pieņēma, mēs atbalstām Valsts prezidentes centienus skaidrot šo vēsturi, un tas arī notiek. Ir vienota ārpolitika, nav nekādu problēmu! Dārgie kolēģi, vēlreiz izlasiet! Jums tad būs pilnīgi skaidrs. Un nedodiet vairs šādus priekšlikumus! Paldies par uzmanību.".
- 2005_02_03-seq69 language "lv".
- 2005_02_03-seq69 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 2005_02_03-seq69 mentions Q822919.
- 2005_02_03-seq69 mentions Q211.
- 2005_02_03-seq69 mentions Q79820.
- 2005_02_03-seq69 mentions Q649.
- 2005_02_03-seq69 mentions Q39731.
- 2005_02_03-seq69 mentions Q159.
- 2005_02_03-seq69 mentions Q15218994.
- 2005_02_03-seq69 mentions Q15180.
- 2005_02_03-seq69 mentions Q20560705.