Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_02_03-seq14> ?p ?o. }

• 2005_02_03-seq14 type Speech.
• 2005_02_03-seq14 number "14".
• 2005_02_03-seq14 date "2005-02-03".
• 2005_02_03-seq14 isPartOf 2005_02_03.
• 2005_02_03-seq14 spokenAs 5.
• 2005_02_03-seq14 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! “Kam ir vajadzīgs šis teātris?” vaicāja Dobeļa kungs. Ir vajadzīgs teātris! Kur tad bez teātra! No teātra var ļoti vērtīgas atziņas gūt. Teātris dod iespēju spēlēt, runāt, uzstāties. Jums taču eventuāli nebūtu bijis, par ko runāt šodien, ja nebūtu bijis šā darba kārtības punkta. Un man patīk jūsu runa ļoti labi. Tāpat man patīk Ābiķa kunga runa. Tur daudz kas vērtīgs ir. Mēs varam viens no otra arī diezgan daudz mācīties. Un, galvenais, varam mācīties saticību, kompromisa mākslu arī - zināmā mērā. Varam mācīties! Redzat, par šiem jautājumiem būs vēl ilgi jārunā, Dobeļa kungs! Un tas ir labi. Tas ir mūsu pienākums - par šiem jautājumiem runāt. Ja nebūtu visa šī norise iepriekš jau... Kad aicināja uz Maskavas svinībām mūsu Valsts prezidenti, viņa mūs pārsteidza ar savu lēmumu doties turp, negaidot, ko igauņi un lietuvieši par to teiks. Pārsteidza, protams, sabiedrību, mūs arī. Un tad sāka risināties dažādas domas un pārdomas un bija dažādi izteikumi. Un viss rit tālāk. Ļoti labi un vērtīgi! Es šo teātri atzīstu. Man patīk tas, un man patīk arī mūsu Valsts prezidentes... kā to sauc... ziņojums, jā. Ziņojums. Viņa savu ziņojumu ir izteikusi un izsaukusi ļoti lielu niknumu no tiem, kas vēsturi negrib atzīt un kas vēsturi grib selektīvi redzēt - redzēt to, kas viņiem patīk, un to citu neredzēt. Ļoti labi. Valsts prezidentei ir tiesības nākt klajā ar ziņojumiem jebkurā laikā, un es varu apliecināt no šīs tribīnes - es viņu atbalstu šinī lietā. Taču tas ir viņas paziņojums, tas vēl nav mūsu paziņojums, Dobeļa kungs! Mūsu paziņojums, mūsu deklarācija saturēs to, ko mēs 1996. gada 22. augustā izstrādājām. Es piedalījos. Un, kā jūs labi atceraties, tur ir iekšā viens mans teikums, par kuru mums visiem bija jābalso - vai tā rakstīt, vai nerakstīt. Proti, ka desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā vēl pastāvēja bruņota pretestība padomju varai. Esmu šā teikuma autors. Un mēs balsojām, un tas tika pieņemts. Tā tas ir. Taču tā deklarācija tanī laikā, Dobeļa kungs, nāca no citām pozīcijām. Mēs vēl nebijām tik tuvu divām lielajām organizācijām. Virziens mums bija skaidrs, uz kurieni mēs dodamies, - Eiropas Savienība un Ziemeļatlantijas līguma organizācija, tas ir, aizsardzības organizācija. Taču mēs tur ne tuvu nebijām vēl iekšā. Un tāpēc šodien... nē, šodien nē, bet nākamajās dienās... mums vēl ir trīs mēneši laika sastādīt, slīpēt, sakārtot vienu tādu deklarāciju tā, lai varētu teikt: tur nav ne ko pielikt, ne atņemt! Un to mēs darīsim. Dobeļa kungs, es jums garantēju, ka nepazudīs, nekur nepazudīs 1920. gada Miera līgums! Par to mēs runāsim. Es nesaku, ka mēs to dabūsim cauri... ka Krievija atzīs šo Miera līgumu. Tas nekas! Varbūt Krievijai ir teritorija par mazu. Mēs jau varam vienoties un šodien vēl vienu kvadrātkilometru piešķirt Krievijai, ja viņa domā, ka viņas teritorija ir par mazu. Bet runāt par vienu starptautiski zināmu faktu - nu, to nu gan mums neviens neaizliegs! Neviens nevarēs novērst to, ka mēs par šo līgumu runājam un ka to iekļausim arī tekstā, kuru mēs izstrādāsim kā kopēju deklarāciju, Saeimā mēģinot par to panākt vienošanos un to apspriest. Tiktāl par to. Un kas vēl ir ļoti vērtīgi? Redziet, baltiešiem pienākas Eiropas vēsturē tāds uzdevums, kāda citiem nav. Visa Austrumeiropa, varētu teikt, Vidusaustrumeiropa, bija pakļauta komunisma diktatūrai. Taču, piemēram, Polijā, Ungārijā, Čehijā valdīja pašmāju komunisti un izveidoja vairāk vai mazāk stingru režīmu. Vienīgi Baltijas valstis tanī pašā laikā bija okupētas, par mums noteica kungi Kremlī. Un šī ir mūsu īpašā loma. Šī ir mūsu loma! Tādēļ mums būs par to jārunā it īpaši un jāpanāk, ka visa Eiropa beidzot šo vēstures balto lappusi sāk aizpildīt ar ļoti vienkāršiem faktiem. Buzajeva kungs, jūs pavisam īsi pieminējāt vēsturi, teicāt, ka tā esot sarežģīta. Es jums varu pastāstīt, kurā vietā sarežģījumi noskaidrojas. Vajag aiziet pie baltā krusta Dreiliņos, kas ir uzlikts tiem upuriem, tam pirmajam masu kapam Latvijā, kuru radīja padomju vara. Pirmo masu kapu Latvijā radīja padomju vara! Ar to sākās mūsu tautas traģēdija. Un tad sekoja tie tūkstoši, kas tika aizsūtīti. Ar to sākās! Un tas lielā mērā izskaidro latviešu attieksmi pret vācu okupāciju, jo, ja tanī brīdī kaut vai pats velns būtu ieradies aizdzīt šo asiņaino režīmu, tas būtu ticis apsveikts, jo tas bija vienreizēji asiņains režīms, kas vienu gadu plosījās un valdīja Latvijā. Tā ka sarežģītie vēstures fakti noskaidrojas, apmeklējot masu kapus. Tiem ir ko teikt! Tie nonāvētie vairs nerunā, bet mēs varam vienmēr jautāt pie ikviena masu kapa: kas viņus nobendēja, kas bija tie? Zem kādas zīmotnes? Un tad mēs konstatēsim, ka zem sirpja un āmura zīmotnes, zem sarkanās zvaigznes nobendēto ir ļoti daudz. Saskaitīt viņus vairs nevarēs! Taču tur beidzas visi vēstures sarežģījumi jeb tur sākas skaidrība par to, kas īsti ir Eiropā noticis 20. gadsimtā. Un tāpēc mēs par šo jautājumu atkārtoti runāsim. Es priecāšos vienmēr, kad šī tēma tiks skarta šeit no tribīnes; mēs runāsim, mēs rakstīsim, mēs liecināsim, mēs pētīsim, darīsim visu vajadzīgo, lai vēstures baltās lappuses, tās, kas ir Eiropas vēsturē, tiktu aprakstītas ar patiesību. Un visādā citādā ziņā mēs, latvieši šeit, Latvijas, latviešu interešu aizstāvētāji no visa šā spārna, varētu teikt: mēs centīsimies tomēr savstarpēju vienotību parādīt. Nu labi, bija maza kļūda: tik ātri pasteidzās mūsu koalīcijas partneris - vēlējās tieši šo deklarācijas tekstu, Valsts prezidentes paziņojuma tekstu, pārvērst par Saeimas deklarāciju. Tas nebija vajadzīgs, protams. Bet tā nav nekāda nelaime! Mēs tik un tā atbalstām Valsts prezidenti viņas centienos, viņas prasmē, viņas gudrībā un darbībā. Mēs atbalstām Valsts prezidenti! Par to nav šaubu. Taču mēs varam Valsts prezidentei dot vēl spēcīgāku pamatu, uz ko atsaukties, ja mēs, šīs zemes vēlēti pārstāvji, sastādām vienu deklarāciju, kurā netrūkst nekā. Un to mēs darīsim - tam mums vēl ir laiks - mierīgi, saskaņoti runājot savā starpā. Tādā veidā ir panākama vienotība. Vienotību ir grūti panākt tādā fiksā gājienā - viens izdomā: “Darīsim šitā, un jūs, visi pārējie, lūdzu, sekojiet mums!” Tā ir vienīgā kļūda, ko varētu pārmest Tautas partijai, - tas, ka tā tik ātri un bez pietiekamas saskaņošanas... Nu nevajadzēja! Bet nu nekas, tā nav nelaime. Nekas nav sagruvis. Mēs visu varam darīt atkal - turpināt darbu un izveidot vēl labāku... Esam runājuši, runājam un runāsim mūsu valsts, mūsu zemes, mūsu cilvēku labā, vēstures labā un izrādām cieņu visiem upuriem, jo visu civilo upuru cieņa ir vienāda un neaizskarama.".
• 2005_02_03-seq14 language "lv".
• 2005_02_03-seq14 speaker Paulis_Klavins-1928.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q822919.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q211.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q79820.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q649.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q193089.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q458.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q39731.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q159.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q36.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q28.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q213.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q992046.
• 2005_02_03-seq14 mentions Q1250133.