Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_01_27-seq355> ?p ?o. }

• 2005_01_27-seq355 type Speech.
• 2005_01_27-seq355 number "355".
• 2005_01_27-seq355 date "2005-01-27".
• 2005_01_27-seq355 isPartOf 2005_01_27.
• 2005_01_27-seq355 spokenAs 5.
• 2005_01_27-seq355 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs no “Jaunā laika” šeit nediskutējam par mūsu Valsts prezidentes paziņojumu. Tas nav mūsu temats! Mēs šodien diskutējam, no mūsu viedokļa, par Tautas partijas rīcību šādā veidā - bez pietiekamām sarunām, bez vienošanās koalīcijas partneru starpā panākt kaut ko savu. Par to mēs runājam! Un mēs neesam ar šādu sadarbību mierā. To mēs gribam arī pateikt. Jurkāna kungs te tādu interesantu domu izteica, un es tai gribētu pievērsties: nezin kāds caurvējš mūs esot ienesis Padomju Savienībā, un tur esot kaut kādi papīri parakstīti, ko Valsts prezidents Ulmanis esot parakstījis. Protams, protams! Es zinu to vēstures posmu ļoti labi. Es tad vēl dzīvoju Latvijā un pats redzēju savām acīm, kā krievu tanki ienāca un kā krievu karaspēks gāja gar mūsu skolas logiem Latvijā iekšā jau pirms tam - jau rudenī, kad Latvijā tika izvietotas pirmās bāzes. Bāzes! Padomju Savienības militārās bāzes, kas bija trīsreiz lielākas nekā Latvijas Bruņotie spēki. Un Jurkāna kungam vajadzētu zināt, ka starptautiskajā sabiedrībā netiek atzīti nekādi līgumi, nekādas valdības, ne kaut kas cits, kas tiek pieņemts okupētā teritorijā, kura ir okupēta ar bruņotiem spēkiem. Tad jau Francijā Petēna valdībai arī būtu bijusi kaut kāda nozīme tad, kad Hitlers bija okupējis Franciju, un, protams, frančiem bija sava valdība. Nē, nē, nē! Tā tās lietas nav! Tā ka Latvija bija okupēta, tāpēc ka tur bija vienas svešas valsts militārie spēki. Viss, kas tajā laikā notika, ir okupācijas rezultāts, un tur nav ko brīnīties par šo vārdu. Un par to jau arī neviens Rietumos nestrīdas, ka Latvija bija okupēta. Bet tagad par šo Valsts prezidentes paziņojumu. Cienījamie kolēģi, mēs to nekritizējam. Prezidente var ziņot, ko viņa vēlas, tās ir viņas tiesības. Viņa to dara pēc savas labākās zināšanas un sirdsapziņas. Tur viss ir kārtībā! Bet jūs tagad gribat, lai mēs ātrumā sasaistāmies ar šā ziņojuma saturu. Un te nu mums ir jāsāk padomāt drusciņ. Mēs ievelkam brīdi elpu un domājam: “Vai tiešām tas ir tas, ko mēs kā vēlēti, tautas vēlēti, pārstāvji gribētu izstrādāt pirms 9. maija?” Un, zināt, mums taču nav briesmīgi jāsteidzas. Es neredzu šeit steigai jēgu. Mums ir vēl trīs mēneši laika. Ir! Lai apdomātu visu kārtīgi. Galvenais ir tas, ka mēs nedrīkstam novērsties no 6. Saeimas izstrādātās deklarācijas. Ko tad tas nozīmēs, ja viena Saeima... Un tas bija diezgan... Jūs, Lagzdiņa kungs, noteikti atceraties, cik pūļu tas prasīja, iekams nonācām pie šīs deklarācijas beidzamā teksta, cik reizes mēs atkārtoti balsojām. Tā ka to vajadzētu ievērot - to, ka tāda deklarācija bija. Ja tā bija nepietiekama - un tāda tā bija tāpēc, ka mēs nebijām tanī laikā vēl šinī politiskajā pozīcijā - šodien mēs esam Eiropas Savienībā un esam NATO dalībvalsts -, tad šodien mēs tur vēl varam kaut ko pielikt klāt, bet mēs nedrīkstam to vienkārši ignorēt, it kā tādas vispār nebūtu bijis. Un tagad mums nav vairs ko teikt. Mēs varam vienkārši apsveikt to, ka mūsu Prezidente strādā. Nu ļoti skaisti, ka viņa strādā! Viņa tiešām dara to, ko viņa var. Bet arī mums kā Saeimai ir kaut kas vēl sakāms, un pie šā temata mēs vēl atgriezīsimies nākamajā nedēļā, nākamajā mēnesī, arī pēc pašvaldību vēlēšanām mums vēl būs laiks. Mēs pie tā atgriezīsimies! Un vēl. Vienotību sasniegt, mīļie Tautas partijas kolēģi... savā starpā vienotību sasniegt mēs varam tad, ja mēs pietiekami izrunājam visas lietas. Nevis tā: jūs noliksiet mums papīru priekšā un teiksiet: “Nu, vai sekosiet? Tad mēs būsim vienoti. Nesekosiet? Nu re, kā nu atkal šķeļas labie spēki!” Tā nu īsti nevar! Tā nevar! Pie tam nekas nespiež mūs šinī brīdī šādu deklarāciju vai, teiksim, šādu Saeimas lēmumu pieņemt. Nekas mums to nespiež! Vai tad jūs domājat, ka visi tie prezidenti, kuri šodien pulcējas Polijā... ka viņi visi ir ar savu parlamentu kaut kādiem lēmumiem tur ieradušies? Viņi pārstāv savu valsti tanī pozīcijā, kādu viņu politiskā sistēma tanī valstī viņiem dod un pieļauj. Un arī demokrātijas visas jau nav vienādas. Viss ir kārtībā. Viss ir kārtībā! Mēs nekādā veidā negribam traucēt vai mazināt mūsu Prezidentes lomu un darbu. Bet, lūdzu, ņemiet vērā, mīļie kolēģi, ka, ja mēs gribam nākotnē kopā darboties kā labēja koalīcija, tad mums ir vajadzīgs cits sadarbības stils, - nevis tāds, kādu mēs piedzīvojām šodien. Un visbeidzot es novēlu mums visiem atliekt muguru no klaušu laika un vergu laika mentalitātes un nedomāt tā: “Kā nu mūs sapratīs un vai tikai mūs sapratīs? Un vai nu tikai mēs būsim pietiekami pazemīgi un vai citi varēs pieņemt to, ko mēs šeit spriežam. Redziet, mums ir sava vēsture, un mēs netiksim garām šim faktam. Un tas ir mūsu pienākums visai Eiropai atgādināt, ka pirmie masu kapi Latvijā tika radīti no padomju varas puses. Pirmie masu kapi! Un tad sekoja viss pārējais. Un šo upuru cieņas dēļ mēs nedrīkstam šo vēsturi vienkārši ignorēt. Par to mums ir jārunā un būs vēl daudz ko teikt. Paldies par jūsu uzmanību!".
• 2005_01_27-seq355 language "lv".
• 2005_01_27-seq355 speaker Paulis_Klavins-1928.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q822919.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q211.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q193089.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q458.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q142.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q7184.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q36.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q15180.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q1357342.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q992046.
• 2005_01_27-seq355 mentions Q1250133.