Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_01_27-seq353> ?p ?o. }
Showing items 1 to 21 of
21
with 100 items per page.
- 2005_01_27-seq353 type Speech.
- 2005_01_27-seq353 number "353".
- 2005_01_27-seq353 date "2005-01-27".
- 2005_01_27-seq353 isPartOf 2005_01_27.
- 2005_01_27-seq353 spokenAs 37.
- 2005_01_27-seq353 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka laiks ir nauda, bet patiesība ir svarīgāka par visu. Godājamais Urbanoviča kungs! Jūs te izteicāt ļoti interesantu atziņu. Atcerēsimies! Kad mēs atjaunojām īpašuma tiesības, piemēram, laukos kādam mantiniekam ir nonākuši mantojumā 10 hektāri zemes - šī viņa vecāku vai vecvecāku zeme. Viņš ataicina mērniekus un sāk nospraust robežu ar savu kaimiņu. Un, zināt, Urbanoviča kungs, tur lieli brīnumi notiek. Tur, kur ir bijis lauks, tagad ir mežs, tur, kur bija grāvis, tagad varbūt ir ezers. Vai otrādi. Kaut kas ir mainījies. Un tad nu iedomājieties... Jūs sakāt tā: ar kādu robežu 1991. gadā atzina Latviju. Simtiem kilometru garumā šī robeža pēc kara, skatoties pēc vēsturnieka Andersona datiem, ir mainīta 7 reizes: kolhozu priekšsēdētāji ir vienojušies apvienot laukus, ir notikusi drenāža, ir noticis daudz kas, pie tam nekādas robežas 1991. gadā kā tādas vispār nebija. Bija administratīvā robeža, un tas ir pavisam kas cits. Un es jums, Urbanoviča kungs, šoreiz atbildēšu ar vēsturnieka un starptautisko tiesību speciālista Dītriha Augusta Lēbera vārdiem, ka Latviju atzina ar to robežu, kura bija deponēta savā laikā Tautu Savienībā, un no turienes šie dokumenti pārgāja uz Apvienotajām Nācijām, un joprojām tie tur glabājas. Un tā joprojām ir vecā, nospraustā robeža. Nākamais. Šai Valsts prezidentes deklarācijai ar to vispār nav nekāda sakara. Ārlietu ministrija pie tā strādā, līgums ir konfidenciāls, un mēs jau nemaz nezinām, kāda tā robeža tagad būs. Varbūt tā būs vēl daudz par labu un būs izbīdīta kaut kur... būs pavisam uz pretējo pusi. Jautājums ir cits: mēs varam šo robežu ratifikācijas stāvoklī pieņemt vai apstiprināt ar dažādiem citiem dokumentiem, sakot, ka tā tas visā pasaulē notiek, gan atzīstot, ka tā ir laba, gan vienojoties par kaut kādām kompensācijām. Mēs varam arī ierakstīt, ka mēs pēc 20 vai 30 gadiem vēl atgriezīsimies pie šā jautājuma. Bet es gribu pateikt tikai vienu piemēru, ko minēja Jurkāna kungs, - par Japānu. Jā, Japānas 1956. gada vienošanās paredz: ja Japāna paraksta miera līgumu ar Krieviju, tad viņa saņem divas Dienvidkuriļu salas, taču uz to Japānas ārlietu ministrs pašreiz ir pateicis tā: “Nē, paldies! Nekādas divas salas mums nevajag! Mēs esam gatavi gaidīt vēl, un mēs paņemsim visas četras šīs salas. ” Lūk, tādas ir pašreizējās attiecības starp Japānu, ko jūs pieminējāt, un Krieviju. Starp Norvēģiju un Krieviju šis strīds un sarunas - sauciet tās par konstruktīvām sarunām - notiek no 1964. gada. Nu to var saprast, jo tur ir daudz naftas. Mūsu gadījumā tās naftas tik daudz nav. Un nobeigumā es vēlreiz gribētu sacīt, lai visi zinātu, ka Helsinku 1975. gada vienošanās jau neparedzēja, ka sabruks Dienvidslāvija, ka sabruks Austrumvācija, ka sabruks Padomju Savienība. Un vēl viens piemērs. Tad, kad notika vienošanās par Rietumberlīni starp Padomju Savienību un Rietumiem, dokumentos tika ierakstīta tāda klauzula attiecībā uz šo robežu, ka katra puse paliek pie sava novērtējuma jeb pozīcijas, jo Rietumi uzskatīja, ka nākotnē būs viena pilsēta un viena valsts - kopējā Vācija. Savukārt Padomju Savienība uzskatīja, ka Austrumvācija ir nodibināta uz mūžīgiem laikiem. Kurš kļūdījās un kurš nekļūdījās - to mēs šodien redzam. Līdz ar to arī šajā gadījumā nejauksim iekšā... ļausim strādāt Ārlietu ministrijai. Tad, kad būs šis mūsu ratifikācijas process, tad mēs šeit par to lemsim, kādus dokumentus pievienot, bet tam nav nekāda sakara ar šodien atbalstāmo deklarāciju. Bet es vēlreiz atgādinu Urbanoviča kungam: nemaldināsim sabiedrību! 1990. gadā - būsim godīgi un atklāti! - Latvija tika atzīta ar to robežu, kāda bija deponēta tajā laikā Tautu Savienībā. Paldies par uzmanību!".
- 2005_01_27-seq353 language "lv".
- 2005_01_27-seq353 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q211.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q159.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q15628977.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q28206.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q183.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q15180.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q1150893.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q20.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q36704.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q17.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q1757.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q38130.
- 2005_01_27-seq353 mentions Q762783.