Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_01_27-seq333> ?p ?o. }

• 2005_01_27-seq333 type Speech.
• 2005_01_27-seq333 number "333".
• 2005_01_27-seq333 date "2005-01-27".
• 2005_01_27-seq333 isPartOf 2005_01_27.
• 2005_01_27-seq333 spokenAs 37.
• 2005_01_27-seq333 spokenText "Godājamie deputāti! Es neesmu, godīgi sakot, gatavs šodien te uzstāties, bet es vienkārši, būdams Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, esmu spiests palabot tikai dažas kļūdas un apgalvojumus, kas te tika izteikti, un neko vairāk. Tātad pirmais. Man ļoti patika, ka Jurkāna kungs bija pamanījis bijušā Amerikas Savienoto Valstu vēstnieka Siliņa dienasgrāmatu, kas bija publicēta kultūras lapā laikrakstā “Diena”, bet viņš nepamanīja pašu galveno, kas tur bija teikts, un tāpēc es būšu spiests Jurkāna kungam nocitēt. Vai tas tā nejauši, Jurkāna kungs, jums iznāca? Ko tad Siliņa kungs ieteica ASV prezidentam Klintonam 1995. gadā? Viņš ieteica nebraukt uz Maskavu, jo viņš teica, ka Otrā pasaules kara uzvara tiek svinēta Parīzē un Londonā, bet, ja brauc... Bet, ja brauc, tad ir jāizpilda daži nosacījumi. Un te es atkal citēšu godājamajam Jurkāna kungam, ka svinības Maskavā nozīmē Staļina uzvaru pār Hitleru, Austrumeiropas paverdzināšanu, Baltijas valstu aneksiju, aukstā kara sākumu un tā tālāk. Un tālāk ir teikts, ka tad ir jābūt paziņojumam, kas paskaidro, ko tad šīs svinības nozīmē. Tas ir pirmais. Otrais. Mēs zinām, ka šīs svinības nozīmē Staļina pieminekļa atjaunošanu, PSRS himnu, militāro parādi, arī to karaspēka daļu parādi, kas joprojām slepkavo cilvēkus Čečenijā. Tieši tas pats, kas 1995. gadā! Un tad, atmetot visu to, ko šeit emocionāli teica par pavadošajiem dokumentiem un ko mēs te atbalstām vai neatbalstām, es aicinu tomēr runāt konkrēti par Valsts prezidentes deklarāciju. Un es domāju, ka, neskatoties varbūt arī uz dažādiem trūkumiem šajā deklarācijā, tā tomēr novērsa to kļūdu, ko ASV vēstnieks tajā reizē ieteica darīt prezidentam Klintonam, bet kurš diemžēl 1995. gadā to neizdarīja. Un, kā jūs zināt, prezidents Klintons, kā jūs to varat izlasīt atmiņās, nokļuva ļoti neērtā situācijā un bija spiests aizbēgt no militārās parādes, kurā piedalījās tās karaspēka daļas, kas iebruka Čečenijā. Tātad šinī gadījumā, lai vēlreiz nenonāktu tādā no mums neatkarīgā situācijā un lai nesvinētu divu ļaundaru un slepkavu savstarpējo izrēķināšanos un viņu jubileju, ir sagatavota šī deklarācija. Pāriesim tālāk pie pašas deklarācijas vai pie šā procesa. Mani ārkārtīgi izbrīnīja, ka Jurkāna kungs, kuru es tiešām cienu un, runājot par kuru, man ir žēl, ka viņš ir apturējis savu darbību Ārlietu komisijā, pēkšņi uzskata, ka neatkarība ir process, ka vienā minūtē tā notiek. Jurkāna kungs, tiešām 1990. gadā šeit bija padomju robežsargi, bet, atšķirībā no 1980. gada, jūs brīvi braucāt visur, kur jūs gribējāt aizbraukt. Un, lūk, šī neatkarība sākās ar šo Neatkarības deklarāciju un beigsies tad, kad mēs būsim noslēguši šos līgumus, fundamentālos līgumus, kas ir saistīti ar Latvijas robežu un ar visiem pārējiem jautājumiem. Tā ka tas nav rādītājs, ka jums bija jāsastopas ar vienu vai diviem krievu robežsargiem, kas jums varbūt neļāva aizbraukt uz Stokholmu vai varbūt neļāva aizbraukt tik ātri. Viņi jums ļāva braukt! Un jūs to zināt tikpat labi kā es. Tagad nākamais, ko es gribu pateikt. Valsts prezidentes deklarācijā, kā es teicu, ir divas lietas. Tās pirmajā daļā ir atsauce uz Staļina noziegumiem, bet otrajā daļā ir aicinājums sniegt šo roku Krievijai. Atkal - tā varēja būt citādāka. Protams, tā varēja būt... Taču man personīgi 1996. gada deklarācija liekas spēcīgāka, jo arī tur ir atsauces uz to, ka ir jāveicina repatriācijas process, ka jānokārto visi šie jautājumi, saistības, kompensācijas, bet nav obligāti visos dokumentos to vienmēr rakstīt iekšā... . Šeit ir skaidri pateiktas divas lietas - Staļina noziegumi un gatavība sniegt roku Krievijai. Jurkāna kungs, arī jūs maldināt sabiedrību. Ārlietu ministrijas izdotajā dokumentu krājumā - es šo grāmatu tagad atnesu uz Ārlietu komisiju, jo jūs šos apgalvojumus sniedzāt jau vienā no tām retajām sēdēm, kurā jūs piedalījāties, - ASV divreiz ir lietojusi vārdu “okupācija” savos dokumentos. Ja kādreiz tā lieto arī vārdus “paverdzināšana” vai “vardarbīga inkorporācija”, tad tā ir šīs valsts lieta un tās darīšana. Es domāju, ka mūsu Valsts prezidentes deklarācijā ir precīzi uzrakstīts “okupācija” un arī otrreiz ir “okupācija”. Mums nevajag atsaukties šinī gadījumā uz to, kāpēc Amerikas Savienotās Valstis, teiksim, divreiz lieto vārdu “okupācija” un kādreiz pragmatisku apsvērumu dēļ divdesmit reizes lieto citus vārdus. Nākamais. Jūs, Jurkāna kungs, sniedzāt pilnīgi nepareizu informāciju, ka Ārlietu komisija nav lēmusi par šiem jautājumiem. Man jūs ir jāapbēdina, jo, tā kā jūs septembrī nebijāt ieradies uz 5 sēdēm, oktobrī - uz 6 sēdēm un janvārī - ne uz vienu sēdi, tad, protams, jūs varat arī nezināt, ka mēs pusi dienas, pieaicinot vēsturniekus, spriedām par attiecībām ar Krieviju, ka nākamajā trešdienā mēs atkal sēdēsim stundām ilgi un risināsim šos jautājumus un ka februārī mēs esam uzaicinājuši Krievijas vēstnieku Kaļužniju... Tā ka šī tēma ir pastāvīga... Un, ievērojot tieši jūsu ieteikumus, varu sacīt, ka katrs tur var izteikties, arī materiāli tiek sagatavoti un notiek viss pārējais. Tagad par deklarāciju daži vārdi. Kāpēc jūs, Jurkāna kungs un arī pārējie, uzsverat, ka vārdi šajā deklarācijā “padomju jūgā” attiecas uz Krieviju? Tas tur nav teikts! Padomju jūgā tajā laikā Latvija jau nenonāca kaut kādas demokrātiskas Krievijas darbības rezultātā. Latvija tur nonāca tieši šā Ribentropa-Molotova pakta noziedzīgās darbības rezultātā. Kāpēc frāze “Vidus- un Austrumeiropas paverdzināšana” būtu jāattiecina, kā te daži grib, atkal uz pašreizējo Krieviju? Vai Baltijas valstu nežēlīgā otrreizējā okupācija... . Es domāju, Jurkāna kungs, ka jums un arī pārējiem ir jāatzīst, ka mums ir jāorientējas uz pēdējo sadaļu, kur ir teikts: “Es sniegšu draudzīgu roku Krievijai. ” Un, ja tur ir aicināts izteikt kaut kādu nožēlu... . Es nedomāju, ka tas ir kaut kas ļauns. Mēs varētu jautāt... Ā, jā... par 1920. gada Miera līgumu. Diemžēl to jau Gorbačova kungs ir parakstījis savā PSRS Tautas deputātu kongresa 1989. gada lēmumā, un tur jūs varat izlasīt tādu frāzi, ka PSRS Tautas deputātu kongress atzīst par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža Ribentropa-Molotova paktu un atzīst, ka Baltijas valstu un Krievijas attiecības tajā laikā pastāvēja uz 1920. gada Miera līguma bāzes. Tā ka neatkarīgi no tā, ko mēs te runājam vai nerunājam, tā kā Krievija ir atzinusi, ka tā juridiski ir pārņēmusi visus PSRS dokumentus, tad viņiem šis dokuments ir uz galda vai seifā. Tas ir cits jautājums, vai viņi grib par to runāt vai negrib par to runāt. Un pēdējais jautājums ir tāds: kāpēc daži cenšas tik ļoti izvairīties no vārda “okupācija” un grib lietot vārdu “aneksija”? Tā nav nevainīga spēle! Tie, kuri ir kaut nedaudz interesējušies par starptautiskajām tiesībām, zina, ka atšķirība ir tieši par 180 grādiem. Aneksija ir ļoti slikta lieta, bet atzīstama zināmos vēsturiskos apstākļos, un kā process tā ir neatgriezeniska. Tātad bija aneksija, pēc tam sanāca diezgan slikta tautas deputātu kaut kāda pārstāvības tur institūcija, orgāns, Saeima, un, ziniet, nobalsoja, kas nebija labi. Bet nu neko nevar darīt! Visi kļuva PSRS pilsoņi un pēc tam ļoti neglīti izrīkojās, atņemdami pilsonību kādiem citiem. Ja paliek vārds “okupācija”, tad tai ir novēršamas sekas. Tad diemžēl mums ir jāatbalsta tas Pilsonības likums, ko 1919. gadā pieņēma Tautas padome un ko 1920. gadā parakstīja Krievija, ka pilsoņi ir tikai tie, kuri tajā brīdī dzīvo Latvijas teritorijā, vai tie, kuri tādi bija līdz 1914. gada 1. augustam, un viņu pēcnācēji. Un, tā kā Krievija to ir parakstījusi, tad ir skaidrs, ka viņai pašai tas nav pieņemams. Un pēdējais: kāpēc Krievija tā rīkojas? Ļoti vienkārši! Tāpēc, ka pašreiz ārpus Krievijas dzīvo 20 miljoni bijušo PSRS pilsoņu, kas runā krieviski. Un viņi jebkurā gadījumā dzīvo Eiropas Savienības valstīs vai tās kandidātvalstīs, kuras drīz būs Eiropas Savienības valstis. Runa nav tikai par Baltijas valstīm, te ir arī Čehija un Polija, te ir Vācija, kurā ir pāris miljonu, un citas valstis. Krievija ir ieinteresēta, lai visi šie 20 miljoni būtu ar balsstiesībām, un tad, kad ir jābalso radikāli svarīgi jautājumi vai nu Eiropas Parlamentā, vai nacionālo valstu parlamentos, lai šie jautājumi lielākā vai mazākā mērā tiktu izlemti par labu Krievijai. Un tas ir ļoti normāls stāvoklis, raugoties no Krievijas diplomātu puses, un tas ir dabīgs stāvoklis. Slikti ir tikai tas, ka mēs to bieži nezinām, nākam šeit un citus muļķojam. Un man bieži rodas jautājums: “Kādu valsti pārstāv daži mūsu deputāti, kuri tik sirsnīgi aizstāv Krievijas intereses un izmanto demagoģiju, lai nesaprastu, kādas ir Latvijas nacionālās intereses?” Paldies! Bet es aicinu šo deklarāciju atbalstīt.".
• 2005_01_27-seq333 language "lv".
• 2005_01_27-seq333 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q822919.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q211.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q649.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q193089.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q458.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q8889.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q39731.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q159.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q15628977.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q90.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q183.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q36.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q15180.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q43070.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q1754.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q30.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q213.
• 2005_01_27-seq333 mentions Q84.