Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_01_27-seq321> ?p ?o. }

• 2005_01_27-seq321 type Speech.
• 2005_01_27-seq321 number "321".
• 2005_01_27-seq321 date "2005-01-27".
• 2005_01_27-seq321 isPartOf 2005_01_27.
• 2005_01_27-seq321 spokenAs 151.
• 2005_01_27-seq321 spokenText "Godātie deputāti! Kas par teicienu: skaidrot īsto vēsturi! Valstī, kura ir neatkarīga jau gandrīz 15 gadus! Par kādu vēsturi tad mēs te runāsim šodien, Slaktera kungs un visi pārējie? Izrādās, ka, lasot visus tos dokumentus, kurus mēs pēdējā laikā skatām, lasām, apspriežam, rodas liels jautājums: kad tad īsti Latvija atguva savu neatkarību? Vienā dokumentā... intervijā Valsts prezidente saka, ka mēs atguvām neatkarību 4. maijā. Savā laikā tie, kas atceras un kas bija parlamentā, teica, ka Otrais pasaules karš mums beidzās tad, kad padomju armija izveda savu karaspēku. Kādā intervijā Holandes avīzei mūsu Valsts prezidente saka, ka Otrais pasaules karš mums beidzās tad, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā. Tad kas galu galā notiek ar mūsu vēsturi? Cik gadi mums ir vajadzīgi, lai mēs zinātu, kad beidzās pasaules karš un kad Latvija reāli kļuva neatkarīga valsts? Runāt, ka 1990. gadā mēs bijām neatkarīga valsts, nozīmē nezināt, kas tajā reizē notika un kas tanī gadā darījās Latvijā. Tie, kuri tajā laikā gribēja braukt uz ārzemēm, saprot, ka, ja kāds brauca un dabūja vīzu, tad viņš brauca ar PSRS pasi. Tas ir viens. Otrs. Jūs nevarējāt šķērsot robežu, ja to neļāva padomju karaspēka robežsargi. Kas tad tā bija par neatkarību 4. maijā? 1991. gada 20. augustā, kad valdība mani sūtīja strādāt uz ārzemēm, mani arestēja šie robežsargi. Brīvās Latvijas ārlietu ministru! Kas tad tā bija par brīvību? Par ko šeit ir runa? Tālāk. Labi, es pieņemu, ka kādreiz vēsturnieki ar to visu tiks galā un uzrakstīs normālu vēsturi, un tad mēs zināsim, kad mums beidzās pasaules karš un kad Latvija kļuva neatkarīga valsts. Tālāk. Tas atslēgas vārds Latvijas ārpolitikā šodien ir “okupācija”. Es domāju, maz kurš šeit šaubās par to, ka pēc būtības Latvija 50 vai pat vairāk gadus ir bijusi okupēta valsts. Slaktera kungs sacīja, ka viens no svarīgākajiem ārpolitikas jautājumiem ir skaidrot mūsu vēsturi. Kad galu galā šī skaidrība būs mums pašiem? Atcerēsimies 1995. gadu, kad Baltijas valstu prezidenti kopā ar ASV prezidentu parakstīja tā saucamo Baltijas hartu! Toreiz, pretēji tam, kā tas notiek šodien, mēs skatījām... Šodien būtībā mēs skatām jautājumu par to, vai atbalstām vai neatbalstām dokumentu, kuru vispirms vajadzēja parlamentā skatīt, jo mēs esam parlamentāra valsts, mēs neesam prezidentāla valsts, kurā Valsts prezidentam ir tiesības runāt valsts vārdā. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”) Valsts prezidente mūs var tikai pārstāvēt. Šo dokumentu mums vajadzēja apspriest un pārrunāt šeit, ja mēs esam parlamentāra valsts. Valsts prezidente nav politiski atbildīga! Tajā hartā, ko es nupat pieminēju... toreiz, atšķirībā no tā, kā tas notiek šodien, Ārlietu komisija skatīja tā dokumenta projektu... tās hartas projektā parādījās teikums, ka Amerikas Savienotās Valstis atzīst, ka Baltijas valstis bijušas vardarbīgi inkorporētas Padomju Savienībā. Mēs iebildām un teicām: “Galu galā mēs taču visu laiku uzskatījām, ka mēs bijām okupēti. ” Kāpēc tā rakstīja Amerikas Savienotās Valstis, kuras visus šos okupācijas gadus nekad neatbalstīja Baltijas valstu okupāciju? Vienmēr amerikāņi bija lepni par to, ka viņiem Valsts departamentā karājās Baltijas valstu karogi... Ārlietu ministrija nespēja toreiz panākt no amerikāņiem, lai amerikāņi dokumentā lietotu vārdu “okupācija”. Tad, kad mēs apspriedām komisijā to galīgo variantu, mans priekšlikums bija: “Labi! Ja amerikāņi nelieto vārdu “okupācija”, kāpēc mēs nevaram panākt to, ka teikums skanētu apmēram tā: Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas to, ka Padomju Savienība ir vardarbīgi okupējusi Baltijas valstis?” Ir vardarbīgi okupējusi! Prezidenti parakstīja variantu, pēc kura iznāk tā, ka kaut kāds caurvējš bezmaz vai vardarbīgi mūs ienesis Padomju Savienībā. Jūs visi droši vien lasāt reizi nedēļā tos memuārus... Bijušais ASV vēstnieks, godājamais Siliņa kungs, raksta savus memuārus. Nez kāpēc, rūpīgi lasot tos, es neredzu vārdu “okupācija”. Un to raksta viens latvietis, kurš dzīvo it kā Latvijā tagad! Kāpēc viņš kautrējas no vārda “okupācija”? Kāpēc viņš savos memuāros lieto vārdu “aneksija”? Kas tad galu galā ar mums ir noticis? Vai mēs esam bijuši anektēti vai okupēti? Kad mēs būsim skaidrībā? Valsts prezidente savā dokumentā, deklarācijā, grib, lai nu tagad visa pasaule, mūsu draugi atzīst, ka mēs bijām okupēti. Labi, sāksim iet to vieglāko ceļu! Kāpēc mēs nevaram prasīt, lai mūsu sabiedrotie - gan NATO, gan Eiropas Savienībā - skaļi pasludina (un tagad varbūt būtu tas īstenais laiks), ka, jā, Baltijas valstis bija okupētas? Kāpēc mūsu ārpolitikas darboņi to nevar panākt šodien? Kāpēc tas tā ir? Es domāju, ka jums visiem šī atbilde ir skaidra. Ja jau amerikāņi nevar uzrakstīt, atzīt to, ka mūs okupēja Padomju Savienība, tad ko jūs gribat šodien panākt? Tālāk. Parunāsim par Krieviju. Principā tas, kas šodien notiek ārpolitikā, un tas, ko grib “Jaunais laiks”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un arī Tautas partija... principā jūs gribat izprovocēt Krieviju. Krievija ir... (Starpsauciens no zāles: “Beidz! Ko tu!”) būtībā žēl, ka nedz Ārlietu komisijā, nedz šeit nav nopietni runāts par to, nav nopietnas analīzes par to, kas notiek Krievijā. Minēšu dažus faktus. Lūk, tepat Pleskavas apgabalā... Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu dzīves ilgums tur ir samazinājies: 1994. gadā - 68 gadi, pagājušogad - 52 gadi. Ja runā, teiksim, par kaloriju patēriņu, tad jāteic, ka Krievijā pēdējo desmit gadu laikā tas skaitlis no 3000 kalorijām ir noslīdējis uz 2000 kalorijām. Tie, kas ir mediķi, saprot, par ko ir runa. Un cik tur, tanīs divos tūkstošos ir alkohola kaloriju - to mēs arī šobrīd nezinām. Krievijā, pēc Krievijas statistikas datiem, tikai 25% iedzīvotāju lieto sāli ar jodu. Mediķi saprot, ko tas nozīmē, ja uzturā nelieto jodu. Tālāk. Būtu ļoti normāli, ka mēs šeit runātu par to, kāpēc Krievija ir gatava šodien parakstīt robežlīgumu. Kāpēc Krievijai tas vajadzīgs? Kāpēc Krievijai to vajag darīt ar Japānu? Kāpēc Krievija paraksta līgumu ar Ķīnu, atdod vienu salu? Kāpēc Krievija tagad runā ar Kazahstānu, un tā tālāk? Kāpēc Krievijai svarīgs ir robežlīgums ar Baltijas valst��m? Nu, neba jau tāpēc, lai izdabātu kādam Rietumos, bet tāpēc, ka Krievijā ir principā ļoti kritiska iekšpolitiskā situācija. Es nerunāju par veco cilvēku streikiem. Prezidents ir izdevis dekrētu par to, ka armijā ņems studentus. Studenti tagad sāk veidot savas streiku brigādes, organizācijas, un tā tālāk. Krievija būtībā sēž uz pulvera mucas. Krievijas vēstnieks saka, ka viņu vairs neinteresē mazākumtautības. Viņu interesē nafta. Krievijai ir vajadzīga nauda. Palasiet, kāds ir Čečenijas izkārtojuma variants! Šīs ir ļoti nopietnas lietas. Ko mēs gribam panākt situācijā, kad Krievijā iet ļoti grūti? Mēs viņu provocējam. Tie, kam patīk runāt par vēsturi, paskatieties atpakaļ - kaut vai uz to, kas notika pagājušajā gadsimtā, 1918. gadā, uz to, kas notika ar vienu lielu valsti, kuru pazemoja starptautiski! Es runāju par Vāciju. Cik gadu bija vajadzīgs, lai parādītos uz pasaules kartes Hitlers ar visu to, ko viņš izdarīja? Vai tad mēs gribam ar savu ārpolitiku izaudzēt jaunu Staļinu Krievijā? Padomāsim par to, pirms mēs pieņemam tik provokatīvus ārpolitiskus dokumentus! Un pirms esam iestrādājuši savā ārpolitikā kļūdas, kuras būs ļoti grūti labot pēc tam! Tautas saskaņas partija nepiedalīsies šinī ārpolitiskajā farsā. Es uzskatu, ka tas nav nopietns dokuments. Valstī nav nopietnas ārpolitikas, nav visa tā, par ko gribēja runāt Slaktera kungs. Mēs nepiedalīsimies šinī farsā un aicinām arī pārējos to nedarīt, jo šī nav viena vēlēšanu kampaņa; ir runa par valsts likteni, par to, kā valsts tālāk attīstīsies. Kolēģi mīļie, padomājiet par to!".
• 2005_01_27-seq321 language "lv".
• 2005_01_27-seq321 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q211.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q193089.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q458.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q1020384.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q148.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q39731.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q232.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q159.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q15628977.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q7184.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q183.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q15180.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q1357342.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q43070.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q30.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q17.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q2214.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q3899540.
• 2005_01_27-seq321 mentions Q2337323.