Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_01_20-seq174> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2005_01_20-seq174 type Speech.
- 2005_01_20-seq174 number "174".
- 2005_01_20-seq174 date "2005-01-20".
- 2005_01_20-seq174 isPartOf 2005_01_20.
- 2005_01_20-seq174 spokenAs 37.
- 2005_01_20-seq174 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lūdzu jūs paņemt dokumentu Nr. 3289! Tas ir likumprojekts “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums”, ko ir izstrādājusi Tautas partijas frakcija. Informēju jūs, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojekts guva visu frakciju deputātu vienprātīgu atbalstu. Kā zināms, UNESCO ir iekļāvusi mūsu Dziesmu svētkus Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Taču vairāk nekā visai pasaulei šie svētki ir būtiski mums pašiem. Dziesmu svētki nekad nav bijuši tikai un vienīgi kopdziedāšanas svētki. Tie visos laikos ir bijuši tautas pašapliecināšanās svētki. Jau 19. gadsimtā Rīgā un arī 4. Dziesmu svētku laikā Jelgavā mēs apliecinājām valdošajām vācu aprindām un cara patvaldībai savu varēšanu. Arī padomju laikos, soļojot Dziesmu svētku gājienā vai vērojot to, mūsos bija lepnuma sajūta, ka Rīga vismaz tobrīd piederēja latviešiem, jo ikdienā viss apliecināja pretējo. Cara patvaldības un padomju okupācijas laikā darbošanās koros, dziedāšana deva iespēju pulcēties, kopt kopības garu, izvirzīt kopīgus mērķus ne vien kopdziedāšanā, kordziedāšanā, bet visas tautas dzīvē. Šodien situācija ir mainījusies. Brīvība ir devusi iespēju izpausties jebkurā jomā. Turklāt modernākie sabiedrības saziņas līdzekļi ļauj kopdarboties, neatstājot pat mājokļu sienas. Internets paver gandrīz neierobežotas sazināšanās iespējas. Popmūzikas pasākumi milzīgam skatītāju pulkam rada līdzdarbošanās sajūtu, nekā nedarot, bet tikai patērējot. Jauniešiem šodien ir ārkārtīgi daudz dažādu iespēju izpausties visdažādākajās jomās, un tas, protams, dziedātgribētāju skaitu nevairo. Var jau, protams, uzskatīt, ka dziedāt vai nedziedāt ir katra paša darīšana. Tomēr Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalsta likumprojekta autoru viedokli, ka tieši šobrīd mūsu koru kustībai ir nepieciešams valsts jeb, pareizāk sakot, visas sabiedrības atbalsts. Lai arī nākotnē nodrošinātu šīs pasaules mērogā izcilās parādības - Dziesmu svētku - māksliniecisko kvalitāti un neatgriezenisku (es vēlreiz atkārtoju: neatgriezenisku!) turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešams garantēt valsts atbalstu diriģentiem, deju kopu vadītājiem, dziesmu autoriem, piešķirt līdzekļus lauku koristu un dejotāju transporta izdevumu segšanai, Dziesmu svētku organizēšanai. Starp citu, mēs ļoti labi zinām, ka mūsu, deputātu, vidū ir ne tikai bijušie Dziesmu svētku dalībnieki. Mēs varam lepoties, ka mūsu vidū ir arī divi izcili komponisti - Dziesmu svētku dziesmu autori - Raimonds Pauls un Imants Kalniņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt Tautas partijas izstrādāto likumprojektu, jo šis likums garantēs valsts atbalstu šiem unikālajiem pasaules mēroga svētkiem - Dziesmu svētkiem, mūsu kordziedāšanas un tautas dejas attīstībai. Es ceru, ka jūs, kolēģi, piekritīsiet komisijas deputātu viedoklim!".
- 2005_01_20-seq174 language "lv".
- 2005_01_20-seq174 speaker Dzintars_Abikis-1952.
- 2005_01_20-seq174 mentions Q822919.
- 2005_01_20-seq174 mentions Q2660080.
- 2005_01_20-seq174 mentions Q52371.
- 2005_01_20-seq174 mentions Q179830.
- 2005_01_20-seq174 mentions Q1250133.
- 2005_01_20-seq174 mentions Q178708.
- 2005_01_20-seq174 mentions Q7809.
- 2005_01_20-seq174 mentions Q940903.