Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_12_20_a-seq86> ?p ?o. }
Showing items 1 to 21 of
21
with 100 items per page.
- 2004_12_20_a-seq86 type Speech.
- 2004_12_20_a-seq86 number "86".
- 2004_12_20_a-seq86 date "2004-12-20".
- 2004_12_20_a-seq86 isPartOf 2004_12_20_a.
- 2004_12_20_a-seq86 spokenAs 150.
- 2004_12_20_a-seq86 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Dārgie draugi! Dārgie kolēģi! Šis jautājums, kuru mēs skatām jau kuro Saeimu, nekust ne no vietas, lai gan ir saņemti dažādu ministru un citu politiķu solījumi - gan Repšes kunga solījums savā laikā, gan Andrejevas kundzes solījums, gan arī Spurdziņa kunga solījums, ka viņi pievērsīs lielāku vērību kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanas problēmai. Maza atkāpe. Pili atzinis par skaistu itāļu diplomāts pēc sava Latvijas apmeklējuma 1683. gadā. Vēlāk arī dažādi valdnieki tai pievērsa uzmanību, bet 17. gadsimtā pils zaudēja savu nozīmi. Ziemeļu kara laikā tā tika sagrauta un nav atjaunota. Tilta galos saglabājušies atsevišķi pāļi, kaut gan pirms dažiem gadiem to bija daudz vairāk. Muiža nodedzināta 1905. gadā, atjaunošanas darbi virzījās lēni. Klostera mūkus arestēja 1949. gadā un izsūtīja. Ēkā ievietoja slimnīcu, pēc tam tur izmitināja kolhoza viesstrādniekus. Tagad ēka atdota draudzei, bet nav atjaunota un netika izmantota. Tikai pils tornis joprojām slejas debesīs. Pēc 1990. gada ugunsgrēka ēka kļuvusi par lētu celtniecības materiālu ieguves vietu vietējiem iedzīvotājiem. Arhitektoniski interesantā kalēja māja sabruka 2003. gadā, bet 19. gadsimta sākumā celtā krogus ēka sabruka tikko. Te veidojas vispārējais Latvijas ainavas pašreizējais skats kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības nozīmē. Iepriekš minētais attiecas uz 8423 valsts aizsargājamiem pieminekļiem. Pilsdrupas. Es nosaukšu tikai dažas šīs apdraudētās vietas Koknesē, Bauskā, Ērģemē, Embūtē, Kandavā, Ludzā, Smiltenē. Muižas Vecapguldē, Gatartā, Rankā, Bērzvircavā, Ezerē, Burtniekos, Elejā. Baznīcas Sēlpilī, Džūkstē un daudzi simti citu baznīcu, to daļējas vai pilnīgas drupas. Tās jau ir sabrukušas vai tūlīt pat izzudīs no mūsu vēstures. Saglabāts kultūras mantojums ir viens no valsts stabilitātes apliecinājumiem. Tautas vēlētiem pārstāvjiem ir jābūt lepniem par savas kultūras vērtībām. Es nezinu, vai jūs esat lepni par šīm vērtībām. Derētu ieklausīties, jo tas cels vismaz izglītības līmeni... Tātad atkārtoju: tautas vēlētiem pārstāvjiem, tas ir jums, cienījamie kolēģi, pagaidām ir jābūt lepniem par savas kultūras vērtībām un jābūt spējīgiem vērtīgāko izvērtēt un nosargāt, dot to tālākai apbrīnai un kopšanai, saglabāt nākamajām paaudzēm. Latvija ar savu daudzo pārdzīvoto vēstures posmu dažādību ir interesanta Eiropas Savienībai un pasaulei. Daudzu valstu pieredze arhitektūrā, pilsētbūvniecībā, ainavu veidošanā, parku arhitektūrā un kulta celtnēs ir atstājusi savdabīgu kultūras mantojumu. Joprojām daudzās lēmējgalvās kultūras un vēstures mantojums ir apgrūtinājums, attīstības traucēklis, gružu vai graustu kaudze. Bet varbūt tā ir neizpratne - neizpratne par vērtībām, kas saistītas arī ar ekonomisko attīstību? Kultūras vēstures arhitektūras mantojums visā pasaulē pievelk ievērojamus līdzekļus. Tie ir vairāk vai mazāk pazīstami tūristu apbrīnas objekti. Kas būtu Ēģipte bez sfinksām, piramīdām un izlaupītām kapenēm, Pēterburga - bez Smoļņijas un Taurijas pilīm, Rīga - bez Jēkaba baznīcas, Pētera baznīcas, Doma, Saeimas nama, Brīvības pieminekļa, starp citu, par kuru glābšanu jāpateicas okupācijas laika maršalam Bagramjanam - armēnim no Kalnu Karabahas. Tas notika 1947. gadā. Kas būtu Liepāja bez Annas baznīcas, Talsi - bez vēsturiskā centra un Zemdegas “Koklētāja”? Kas būtu Rūjiena bez “Sējēja”? Komunistu funkcionāri 50. gados skulptūru notrieca - ķermeni paraka zem liepām, bet galvu noslīcināja Raunas upē. Ūdenslīdēji to atrada, tā tika pielīmēta ķermenim, un šodien šis tēls vismaz vēstī par Latvijas brīvvalsts pirmo zemkopības ministru Alberingu. Ja tas piemineklis nebūtu atjaunots un būtu pilnībā zudis, tad neviens arī neatcerētos, ka bija tāds Latvijas pirmās brīvvalsts ministrs - zemkopības ministrs Alberings. Tūristu tērētās naudas piesaistītāja ir Rundāles pils...".
- 2004_12_20_a-seq86 language "lv".
- 2004_12_20_a-seq86 speaker Leopolds_Ozolins-1937.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q822919.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q211.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q2660080.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q193089.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q337179.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q5244326.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q4766164.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q6361344.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q1669018.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q79.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q28363213.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q26757889.
- 2004_12_20_a-seq86 mentions Q16356354.