Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_12_09-seq120> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2004_12_09-seq120 type Speech.
- 2004_12_09-seq120 number "120".
- 2004_12_09-seq120 date "2004-12-09".
- 2004_12_09-seq120 isPartOf 2004_12_09.
- 2004_12_09-seq120 spokenAs 147.
- 2004_12_09-seq120 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es lielā mērā varu piekrist kolēģes Rugātes teiktajam, ka mums šī problēma būs jārisina un par šiem jautājumiem būs jārunā. Taču, tā kā es esmu iesniedzis priekšlikumus, mans pienākums ir jums paskaidrot motivāciju un ko es ar to esmu domājis. Tāpat kā katrai valstij ir tiesības izlemt, kas ir minoritāte un kas ir pilsoņi, un regulēt ar attiecīgiem likumiem šos jautājumus, tāpat arī katra valsts nosaka, ko viņa uzskata par repatriantiem un pēc kādiem kritērijiem atvieglo attiecīgo cilvēku vai cilvēku grupu iespēju iebraukt savā valstī jeb atgriezties savā dzimtenē (tas ir viens un tas pats). Parasti tas ir nacionālais princips. Ja mēs piemēra labad paskatāmies uz Vāciju, tad redzam, ka Vācija aicina atgriezties vāciešus, kuri ir pēc savas izcelsmes vācieši, neatkarīgi no dzīvesvietas, neatkarīgi no tā, vai viņu dzīvesvieta ir Krievijā, Kazahijā vai kādā citā vietā citur pasaulē. Vācija paredz, ka viņi var būt repatrianti, un viņi tiek aicināti atgriezties savā senču dzimtenē. Mēs savā likumā to esam attiecinājuši uz latviešiem un līviem. Taču laiks ir gājis uz priekšu, un tagad mēs jau pietiekami ilgi šķēpus esam lauzuši jautājumā par pilsonību, par pilsoņu loku. Atjaunojot Latvijas Republiku, mēs bieži vien esam pilsonības jautājumā akcentējuši piederību pie tā Latvijas pilsoņu loka, kāds pastāvēja Pirmās republikas jeb pirmskara laikā. Manu priekšlikumu būtība ir tieši tā - repatrianta statusu attiecināt uz tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši Latvijas pilsoņi pirms kara, un viņu pēcnācējiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir izklīduši pasaulē. Un bieži vien tie nav latvieši, tie var būt Latvijas poļi, Latvijas krievi, Latvijas vācieši, kuri šeit ir dzīvojuši kādreiz un kuri varbūt tagad ir gatavi atgriezties neatkarīgajā valstī, lai mūža nogali pavadītu šeit un apgultos blakus saviem senčiem savas dzimtas kapsētās. Un, ja jau mēs esam laika gaitā sasnieguši tādu progresu, ka esam pieņēmuši pilsoņu lokā bēgli - palestīnieti (bēgli - tas ir ļoti pozitīvs solis, tas rāda mūsu izpratnes attīstību un mūsu demokrātijas attīstību!), tad rodas jautājums: vai ir pamats likt šķēršļus Latvijas pilsoņu pēcnācējiem? Mums jādomā par to, kā radīt labvēlīgus apstākļus, lai viņi atgrieztos. It sevišķi labi jāapzinās tas, ka tuvāko 5 - 10 gadu laikā mēs varam pieredzēt imigrantu pieplūdumu Latvijā - gan darba meklētājus, gan labākas dzīvesvietas meklētājus. Tā parādība ir visā Eiropā un būs arī Latvijā, jo mēs esam tagad Eiropas sastāvdaļa. Godājamie kolēģi! Protams, mūsu katra izpratnes, pārliecības un sirdsapziņas jautājums ir tas, kā mēs izturamies pret saviem līdzcilvēkiem, kuri ir Latvijas pilsoņu pēcnācēji. Un, tā kā kolēģe Rugāte atsauca savus priekšlikumus, lai nerunātu par katru atsevišķi, es vēršu jūsu uzmanību uz manis iesniegto 6. priekšlikumu, kura būtība ir tā pati. Manuprāt, mums ir jāatzīst, ka Latvijas pilsoņu pēcnācējiem ir jāatvieglo situācija un iespēja atgriezties Latvijā, atgūt savu - Latvijas pilsonību. Tas absolūti nenozīmē, ka katrs automātiski uzreiz kļūtu par Latvijas pilsoni. Mēs varam noteikt likumā šo kārtību, izvirzot prasības un noteikumus. Taču mana pārliecība ir tā, ka agri vai vēlu mēs nonāksim pie tā, ka būsim spiesti salīdzināt un izvēlēties, kas mums ir izdevīgāk un kas ir humānāk - pieņemt jebkuru imigrantu, kurš vēlas šeit dzīvot un strādāt, vai tomēr pieņemt savu pilsoņu pēcnācējus, kuri vēlas atgriezties senču dzimtenē. Paldies par uzmanību!".
- 2004_12_09-seq120 language "lv".
- 2004_12_09-seq120 speaker Peteris_Simsons-1948.
- 2004_12_09-seq120 mentions Q211.
- 2004_12_09-seq120 mentions Q193089.
- 2004_12_09-seq120 mentions Q159.
- 2004_12_09-seq120 mentions Q183.