Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_11_25-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 2004_11_25-seq4 type Speech.
- 2004_11_25-seq4 number "4".
- 2004_11_25-seq4 date "2004-11-25".
- 2004_11_25-seq4 isPartOf 2004_11_25.
- 2004_11_25-seq4 spokenAs 40.
- 2004_11_25-seq4 spokenText "Labrīt! Ko gan citu no Plinera kunga varētu gaidīt, kā tikai šādu nostādni. (No zāles dep. J. Pliners: “No prezidentes kundzes!”) Skaidrs, ka šis piedāvātais likumprojekts ir noraidāms. Sāksim ar privātajām izglītības iestādēm. Galu galā mēs jau tā esam aizgājuši pārāk tālu. Atcerēsimies, ka sākumā, domājot par privātajām izglītības iestādēm, nebija pat runas, ka tās varētu finansēt valsts vai pašvaldības. Un tās nefinansēja. Tad parādījās vārdi “var finansēt”. Tātad valsts vai pašvaldība var finansēt un var nefinansēt, bet pamatā tās nefinansēja. Bet, redziet, grozījumu rezultātā parādījās vārds “piedalās” - piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā. Mēs esam ļoti bagāta valsts, protams, un varam atļauties šādu izšķērdību, kas principā nav vajadzīga, un par to mēs, veidojot šo likumu un arī grozījumus, esam ārkārtīgi daudz diskutējuši. Galu galā, ja reiz kāds cilvēks grib dibināt privātu izglītības iestādi, viņam jārēķinās ar to, ka pašam nāksies nodrošināt šo finansējumu un šīs iestādes uzturēšanu. Un citādi nemaz nevar būt - ir tāpat kā ar jebkuru citu uzņēmumu, ko kāds dibina. Tāpēc te runāt vispār par diskrimināciju ir absolūti pārsteidzīgi, jo nekāda diskriminācija pret privātajām mācību iestādēm nevarētu būt. Mēs vienkārši esam pārcentušies - tāpat kā daudzās citās lietās un vietās. Pārcentušies, nākot pretī šeit sabraukušajiem nepilsoņiem, imigrantiem. Un nu par nākamo. Tātad 9. panta otrās daļas 2. punkts un 41. panta trešā daļa paredz, ka mazākumtautību izglītības programmās Izglītības un zinātnes ministrija nosaka tos mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā. Nu bet protams! Kā gan savādāk? Savādāk nemaz nevar būt un nedrīkstētu būt! Kāpēc tad lai finansētu? Kāpēc tad lai finansētu šīs mācību iestādes, ja ministrija, ja valsts nevar nekādā veidā noteikt to, kas ir nepieciešams? Taču, lūk, likumprojekta autori paredz svītrot no likuma deleģējumu Izglītības un zinātnes ministrijai noteikt mazākumtautību izglītības programmās priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā, garantējot izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu izstrādē un īstenošanā. Vārdu sakot - brīvs lidojums! Kur mēs nonācām ar šo brīvo lidojumu - to mēs ļoti labi zinām. Mēs nonācām pie šiem protestiem uz ielām, pie nemiera sabiedrībā un tā tālāk. Tā ka visas šīs lietas nav pieļaujamas. (No zāles dep. J. Pliners: “Nemuldi!”) Es atvainojos, bet principā mēs esam... Es jau sākumā teicu, ka mēs esam aizgājuši pārāk tālu pretimnākšanā šurp pēcokupācijas un okupācijas periodā sabraukušajiem. Un nu ir izveidojusies milzīga putra. Par mazākumtautību mēs tagad esam nosaukuši arī tos militāristus, kuri šeit ir sabraukuši. Vai tā ir mazākumtautība, es atvainojos? Šī “mazākumtautība” tātad mācās par valsts un pašvaldību līdzekļiem... Kā tas var būt? Vai mēs te neesam kaut ko sajaukuši? Militārista bērns vai mazbērns, kas šeit palicis...".
- 2004_11_25-seq4 language "lv".
- 2004_11_25-seq4 speaker Peteris_Tabuns-1937.
- 2004_11_25-seq4 mentions Q1964151.