Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_11_11-seq54> ?p ?o. }

• 2004_11_11-seq54 type Speech.
• 2004_11_11-seq54 number "54".
• 2004_11_11-seq54 date "2004-11-11".
• 2004_11_11-seq54 isPartOf 2004_11_11.
• 2004_11_11-seq54 spokenAs 147.
• 2004_11_11-seq54 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas ir ļoti jauki, ka politikā mēs atceramies arī latviešu literatūras klasiķus. Un tiešām nupat nesen rādīja “Mērnieku laikus”. Mums bija iespēja paskatīties, atcerēties un salīdzināt, kā toreiz gāja un kā mums ir iznācis. Klausoties šeit dažādus argumentus, man rodas iespaids, ka tie, kuri ir paēduši, aicina celties no galda, sacīdami, ka pietiek, ka galds ir jānovāc. Tie, kuri ir atnākuši vēlāk vai nav paguvuši, tie tad lai iet, kur nākuši. Es, protams, primitivizēju šo lietu, bet gribu atgādināt tikai to, ka Latvijas pilsonis respektē, ko valsts vara viņam ir teikusi un apsolījusi. Un, protams, likumu respektējošs cilvēks, ja viņš tic tam, ka termiņš beigsies, un viņš nesaprot, ka tā ir nelikumīgi jeb juridiski nekorekti noteikta kārtība, viņš tiešām pārdod šo sertifikātu par latu vai par 50 santīmiem, jo kur gan viņš to liks tad, kad sertifikāts vairs nebūs derīgs. Bet cilvēki, kuriem ir juridiska izpratne, tiesiskā izpratne - un nevajag pārmest, ka viņi arī televīzijā šo viedokli izsaka, - saprot, ka pilsonim ir tiesības iesūdzēt savu valsti tiesā par to, ka valsts nepilda savu solījumu, nepilda garantiju, ka katram nabagam, kuram ir kaut viens sertifikāts piešķirts, šis sertifikāts būs apmaināms pret konkrētu vērtību. Un es šeit nerunāju lielo “naudasmaisu” interesēs, kuri ir sapirkuši no nabagiem sertifikātus par lēcu virumu. Es runāju tieši par šiem trūcīgajiem, godprātīgajiem cilvēkiem, kuri tic savai valstij un valdībai, kuri nesaprot to, ka jau Sertifikātu likuma pieņemšanas brīdī mēs tajā ielikām nenormālu un nelikumīgu, un nekorektu normu, ka mūža sviedrus un asinis var pārdot un laist brīvā tirgū. Šie cilvēki to nesaprata, un tauta neprotestēja pret tādu likumu, jo tautas daļa tic, ka valsts likumdevēji noteiks un apliecinās, ka neviens cilvēks, kuram nav bijusi iespēja saņemt šo līdzvērtīgo mantu par šiem 28 latiem, ka viņš netiks apkrāpts, ka viņš to saņems. Un es vēlreiz atkārtoju: viņu vidū ir arī apmēram 6 tūkstoši no Sibīrijas atgriezušos cilvēku, kuriem tāpēc, ka viņi 2000. gadā vēl nebija sasnieguši pensijas vecumu, valsts neiedeva šos nabaga grašus - 28 latus par vienu Sibīrijā pavadītu gadu. Tos iedeva tikai pensionāriem. Bet otro lasījumu jau ir izgājis likuma grozījums, ko mēs paši esam akceptējuši, ka arī šiem 6 tūkstošiem cilvēku mēs esam gatavi izmaksāt naudā šos 28 latus par vienu Sibīrijā pavadīto gadu. Tātad arī tas mums būs jāatceļ, un arī šis solījums tad izrādīsies tikai tukšs solījums. Vispār, manuprāt, šeit nebūtu jārunā par to, kurš ko iegūs, kurš “uzvārīsies” vai ko kurš zaudēs. Runa ir tikai par to, vai mēs nosakām sertifikātiem derīguma termiņu, līdz kuram valsts apņemas tos ļaut lietderīgi izmantot. Protams, iepriekšējās valdības piedāvātā koncepcija, ka sertifikātiem nav jānosaka derīguma termiņš, bet ka ir jānosaka termiņš, līdz kuram brīdim cilvēks var pieteikties uz privatizējamo objektu, bija ļoti solīda un pieņemama, jo tad valsts pati uzņēmās atbildību par to, cik ilgā laikā tā spēs sagatavot vai piedāvāt šo objektu privatizācijai. Taču iepriekšējā valdība izdarīja arī vēl vienu citu lietu. Bija vesela rinda objektu, kurus tika atļauts privatizēt, kuri tika ierakstīti privatizējamo objektu sarakstos, bet valdība nespēja šo lietu izlemt, un līdz ar to pat tie cilvēki, kuri ir saņēmuši lietošanā zemi un kādas ēkas, nodeva šos īpašumus Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai, lai nebūtu šiem cilvēkiem tiesību privatizēt to, ko viņi nav paguvuši, jo tie, kuri ir paēduši, ir nolēmuši, ka ir jāceļas augšā no galda. Šāda metode tika izmantota padomju armijā un cietumos. Civilizētā sabiedrībā nevar celties augšā no galda, kamēr visi nav apēduši savu porciju, kura viņiem pienākas pēc likuma un kuru valsts viņiem ir apsolījusi. Padomāsim vēl par šo lietu! Tas, ka ir atsevišķi juristi, kuri sola palīdzēt nabagiem vērsties tiesā, - tā ir tikai apsveicama lieta. Arī nabaga cilvēkam ir jābūt tiesībām uz to, ko valsts viņam ir apsolījusi kā kompensāciju par to, ko cita vara kādreiz viņam ir atņēmusi. Paldies par uzmanību!".
• 2004_11_11-seq54 language "lv".
• 2004_11_11-seq54 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2004_11_11-seq54 mentions Q211.