Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_11_04-seq403> ?p ?o. }

• 2004_11_04-seq403 type Speech.
• 2004_11_04-seq403 number "403".
• 2004_11_04-seq403 date "2004-11-04".
• 2004_11_04-seq403 isPartOf 2004_11_04.
• 2004_11_04-seq403 spokenAs 37.
• 2004_11_04-seq403 spokenText "Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” radās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, skatot iesniegto budžeta paketi. Pašvaldības... Vents Krauklis, Māris Kučinskis un arī Latvijas Pašvaldību savienība... ļoti daudzas pašvaldības bija iesniegušas priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa 18% likmes nepiemērošanu apkures tarifiem, sākot ar 2005. gada 1. janvāri. Kāda ir situācija? Eiropas Savienības likumdošana, ar pievienotās vērtības nodokli saistītās direktīvas neparedz iespēju apkures tarifiem pielietot pazemināto likmi vai neaplikt tos ar pievienotās vērtības nodokli. Divām valstīm - Latvijai un Igaunijai -, iestājoties Eiropas Savienībā, bija pārejas periods sakarā ar šo punktu. Igaunijai ir pazeminātā likme, un tai ir pārejas noteikumi vēl uz gadu. Latvijā tas netika aplikts... nebija aplikts ar pievienotās vērtības nodokli, un šis atvieglojums bija jābeidz ar 2005. gada 1. janvāri. Taču šobrīd ir izveidojusies situācija, ka, pirmkārt, pasaulē ļoti strauji pieaug enerģētikas cenas; otrkārt, inflācija Latvijā ir ļoti augsta. Notiek pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apkures tarifiem... Protams, maksimālā iespējamā ietekme uz inflāciju, kā tiek vērtēts, ir pat līdz 0,6 procentiem; tas varbūt nav liels skaitlis, bet, tā kā inflācija summējas no ļoti, ļoti daudziem faktoriem, tas ir ļoti, ļoti bīstami. Un finanšu jomā mūsu saistības jautājumā par makroekonomisko rāmju ievērošanu, par Māstrihtas kritēriju ievērošanu, arī paredz inflācijas samazināšanu. Inflācija šobrīd ir pats būtiskākais jautājums, tur mēs šīs saistības nespējam izpildīt. Gribu arī informēt, ka Finanšu ministrijas atzinums par šo likumprojektu ir pievienots un ir negatīvs. Esmu saņēmis Eiropas lietu komisijas vēstuli, ko ir parakstījis komisijas vadītājs; arī tur var lasīt negatīvu šā likumprojekta vērtējumu, kas saistīts ar neatbilstību Eiropas Savienības direktīvai. Mūsu komisija ir saņēmusi arī Juridiskā biroja parakstītu vēstuli, un arī tur tiek norādīts, ka šeit netiek ievērota Eiropas Savienības direktīva. Sekas, ieviešot šo likumprojektu, protams, var būt, un, ja likumprojekts šodien pirmajā lasījumā tiks pieņemts, sarunas šajā sakarā ir nekavējoties sākamas, bet tā birokrātiskā procedūra, protams, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi gara. Īsā laikā vienošanās nav panākama. Pēc elementāras loģikas, lietas, ko saistībā ar Eiropas Savienību ietekmēs mūsu lēmums... Šie apkures tarifi fiziskajām personām nekādā veidā neietekmēs konkurences politiku vai atbalstu uzņēmējsabiedrībām, tātad neradīsies nekādi konkurences izkropļojumi. Vienīgi būs mazāki pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, un Finanšu ministrijas aprēķins rāda, ka tā summa, kas netiks iekasēta, būs 700 tūkstoši latu. Protams, risinot problēmas ar 2,7 miljardu budžetu, varbūt arī tas jautājums būtu atrisināms un neradītu problēmas, taču pievienotās vērtības nodoklis ir tā bāze, no kuras tiek aprēķināts maksājums Eiropas Savienībā. No šiem 700 tūkstošiem latu mums apmēram 50 tūkstoši būtu jāiemaksā Eiropas Savienības budžetā, kā mēs to darām šogad un kā tas būtu darāms arī nākamgad. Kāds ir piedāvātais šā jautājuma risinājums? Mēs atliekam šīs normas ieviešanu līdz 1. jūlijam, jo sezonas vidū, 1. janvārī, ziemeļu valstī, kur siltuma problēma ir būtiska, šādu tarifu ieviešana izmaksas sadārdzinās par 8-9 procentiem. Man šķiet, tas nav pieļaujams. Otrs. Mēs mazinātu spiedienu uz inflāciju, jo pastāv regulēto cenu spiediens uz inflāciju - jau kopš 2003. gada enerģijas cenu paaugstināšana ir dominējošais jeb noteicošais un, tā teikt, inflāciju pat virzošais faktors. Kad ar Eiropas Savienību sākām sarunas par šo jautājumu, es pat domāju, ka ir iespējams sākt kopā ar Igauniju sarunas arī par tālāko - par iespēju piemērot pazemināto likmi arī šim pakalpojumam. Jo daudzās valstīs šī sistēma ir veidojusies varbūt gadiem ilgi un viņi neizjūt... jo nemainās šie tarifi. Dienvidu valstīs, kas ir Eiropas Savienībā, apkure, kā jūs zināt, nav tā problēma, kas būtu risināma. Un mums būs Eiropas Savienībai budžeta sakarā jāpiedāvā arī tas risinājums, ka to daļu, ko mēs tagad atbrīvosim, tos 700 000 latus mēs ieskaitīsim apliekamajā bāzē, un tos 50 000 latu, kas mums būtu jāmaksā, ja šie 700 000 latu tiktu iekasēti, mēs ieskaitīsim Eiropas Savienības budžetā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma, ka saistībā ar pievienotās vērtības nodokli mēs šo sarežģīto jautājumu skatīsim atsevišķi, bet citus priekšlikumus varbūt skatīsim kopā ar budžetu, kas, es esmu pilnīgi pārliecināts, tiks pieņemts līdz Jaunajam gadam. Par šo problēmu diskutēsim vispusīgi. Es neteikšu, ka jautājums ir vienkāršs. Šeit ir vajadzīga liela izšķiršanās, jo katram lēmumam ir pozitīvās un negatīvās sekas. Es aicinu būt drosmīgiem, pieņemt lēmumu, aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses Briselē. Pierādiet, ka tas ir iespējams!".
• 2004_11_04-seq403 language "lv".
• 2004_11_04-seq403 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2004_11_04-seq403 mentions Q211.
• 2004_11_04-seq403 mentions Q4294791.
• 2004_11_04-seq403 mentions Q191.
• 2004_11_04-seq403 mentions Q193089.
• 2004_11_04-seq403 mentions Q458.
• 2004_11_04-seq403 mentions Q6112509.
• 2004_11_04-seq403 mentions Q9005.
• 2004_11_04-seq403 mentions Q7920340.