Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_11_04-seq210> ?p ?o. }

• 2004_11_04-seq210 type Speech.
• 2004_11_04-seq210 number "210".
• 2004_11_04-seq210 date "2004-11-04".
• 2004_11_04-seq210 isPartOf 2004_11_04.
• 2004_11_04-seq210 spokenAs 40.
• 2004_11_04-seq210 spokenText "Cienītie kolēģi, es aicinu vēlreiz ieskatīties dokumentā, ko mēs tagad taisāmies atbalstīt! Runa nav par īslaicīgu ieskriešanu Latvijā, papriecāšanos par Latvijas purviem un mežiem, kur var noklausīties lakstīgalas pogošanu vai cīruļu vīterošanu. Runa ir par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Tas nozīmē uzturēšanos mūsu valstī ik dienas, apgrozīšanos sabiedrībā ik dienas. Tātad šajā sakarā jārunā par latviešu valodas prašanu vai neprašanu, par tās mācīšanos vai nemācīšanos. Un te nu mēs nonākam pie tādas jocīgas domāšanas, ka Ministru kabinets nu būs tas, kas noteiks veselai rindai biedru: jūs esat atbrīvoti no latviešu valodas mācīšanās, bet šeit pastāvīgi dzīvot jūs varat, atļauju mēs jums dodam. Un tad nu ir jautājums - kas tās tādas būs par personu kategorijām? Vai tiešām ir vesels birums sagaidāms? Vai varbūt mēs tomēr varam likumā noteikt, kas tie tādi varētu būt? Nu tie taču var būt tikai invalīdi! Kas gan cits? Un ne jau kurš katrs invalīds. Ne jau klibs, tāds, kas staigā ar spieķīti; runāt taču viņš var. Ir skaidri noteikta invalīdu kategorija, kam tiešām ir grūtības ar runāšanu, un tādu nevarētu būt pārāk daudz; viņus varētu ar likuma palīdzību atbrīvot no latviešu valodas zināšanu pārbaudes. Citādi būs tā, ka te, Latvijā, brauks iekšā tiešām tikai invalīdi ar totālu afāziju vai tikai kurlmēmie. Tā jocīgi sanāk! Tās iespējas var perināt visvisādas. Tā ir vēl viena iespēja noniecināt latviešu valodu, notēlot kaut ko... es nezinu, ko... Un mierīgi varēs neievērot Valsts valodas likumu, jo, ja jau cilvēks neprot to valodu, viņam radīsies pamatīgas problēmas arī ar tā likuma ievērošanu. Viena valdība izdomās vienu kategoriju, nāks cita valdība un kaut kādā sajūsmas mirklī pieliks klāt otro, trešo vai ceturto kategoriju, un tad visdažādākie īpatņi pretendēs uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, bet galīgi neizrādīs ne mazāko interesi par latviešu valodu. Jā, tur var ietilpināt arī tādus, kas, izdzirduši latviešu valodu, šausmās vai nepatikā saviebj ģīmi... Nu, teiksim, tāda iedzimtība... Un kā skaidrojumu var izmantot to: “Redziet, manos senčos ir tādi, kas Krievijas pilsoņu kara laikā ir cietuši no latviešu strēlniekiem!” It īpaši varētu uztraukties tie, kurus kaujas laukā latviešu strēlnieki toreiz sakāva. Es vēlreiz atkārtoju to, ko vienreiz jau jums šeit teicu: bija iespēja jau šodien šeit izskatīt alternatīvu projektu. Žēl, ka tas nav izdarīts. Es saprotu, ka pastāv iespēja šo te, kas pirmajā lasījumā, iespējams, ir pieņemams, drusciņ pārtaisīt, pielabot (jā, arī ar to kāds varbūt nodarbosies), taču man tomēr gribas jautāt: vai tas nav daudz vienkāršāk - uzreiz iedot jēdzīgu likumprojektu izskatīšanai, lai tas nav pēc tam jāpārtaisa? Mēs varam izvēlēties tiešām divus variantus - vai nu šo (bet vajadzēs to labot!), vai arī šo noraidīt un iesniegt citu, nenoliedzot to, ka ir pavisam neliela cilvēku kategorija, kuru cilvēcības vārdā varētu atbrīvot no latviešu valodas apgūšanas. Paldies par uzmanību.".
• 2004_11_04-seq210 language "lv".
• 2004_11_04-seq210 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2004_11_04-seq210 mentions Q211.
• 2004_11_04-seq210 mentions Q159.