Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_11_01_a-seq6> ?p ?o. }

• 2004_11_01_a-seq6 type Speech.
• 2004_11_01_a-seq6 number "6".
• 2004_11_01_a-seq6 date "2004-11-01".
• 2004_11_01_a-seq6 isPartOf 2004_11_01_a.
• 2004_11_01_a-seq6 spokenAs 5.
• 2004_11_01_a-seq6 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs noklausījāmies bijušā veselības ministra Muciņa kunga pārskatu par to, kas ir darīts un kas nu būs darīts. Ir kritusi Induļa Emša valdība, taču veselības aprūpes krīze ir palikusi un īstenībā kļuvusi daudz nopietnāka, nekā bija vēl pirms nedēļas. Nopietnāka tāpēc, ka šodien ir 1. novembris. Ja jūs lasāt avīzes, skatāties televīziju un sekojat līdzi notikumiem valstī, tad jūs visi zināt, ka ar šodienu sākas reālas, nopietnas briesmas Latvijas iedzīvotāju veselībai un dažreiz, iespējams, arī dzīvībai: anesteziologi ir sākuši protesta akciju. Ārsti deva Emša valdībai veselu mēnesi laika, lai analizētu šo situāciju, saprastu, kas tagad notiek un ar ko tas beigsies. Diemžēl šī valdība to neizdarīja. Vai nu nespēja, vai negribēja, vai vienkārši paļāvās uz to, ka mediķi, kā vienmēr, piekāpsies un strādās, neatkarīgi no tā, vai viņiem maksā vai nemaksā. Visticamāk, ka premjers, neizprotot situācijas nopietnību, visu tā arī atstāja veselības ministra rokās: kā nu būs, tā būs. Un tā arī ir. “Visi mēs esam mirstīgi,” – šī frāze ieies vēsturē līdzīgi vienai otrai citai dažu politiķu teiktajai frāzei, un to pieminēs gadu gadiem, neatkarīgi no tā, cik laika būs pagājis. Kādēļ “Jaunais laiks” ierosināja šodien sasaukt ārkārtas sēdi un to atbalstīja arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Tautas saskaņas partija, un mēs neesam to atsaukuši, lai gan Emša valdība ir kritusi? Saskaņā ar valdības, iepriekšējās valdības, pārstāvju apliecināto bija paredzēts veselības aprūpes sistēmas līdzekļu pieaugums – 1,3 miljoni latu. To mēs redzam budžeta projektā. Īstenībā šis paredzētais pieaugums – 1,3 miljoni latu – nesasniedz pat pusprocentu. Taču arī šis pieaugums ir mānīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka arī budžeta projektā ir parādīts, ka pakalpojumus samazinās par 2,74 miljoniem, un ir inflācija, kas sastāda apmēram 20 miljonus, un arī pašas Veselības ministrijas amatpersonas teic, ka veselības aprūpes jomai nauda ir samazinājusies par 42 miljoniem. Tāpēc šodien katrai partijai ir iespēja parādīt savu konkrēto attieksmi pret veselības aprūpes krīzi. Visi mēs esam vienā laivā, un mēs varam skaļi parādīt vai neparādīt savu labo gribu, lai no tās tiktu ārā. Visā brīvās Latvijas laikā vienīgi Einara Repšes valdība panāca pieaugumu veselības aprūpes budžetā – pieaugumu par vairāk nekā 50 miljoniem latu. Diemžēl šis process tālāk neturpinājās. Šā gada februārī, Einara Repšes valdības laikā, Ministru kabinetā iesniegtais māsterplāns neko daudz tālāk gan nav ticis. Kā apstiprināja Muciņa kungs, arī cenu izvērtēšanas politika ir apstājusies “Jaunā laika” valdības uzsāktās programmas – endoprotezēšanas rindu samazināšanas programmas – līmenī. Tālāk nav darīts pilnīgi nekas! Papildus šīm problēmām es varētu apskatīt vēl daudzas un dažādas, bet laikam lietderīgāk būtu tās pārspriest profesionāļu, speciālistu lokā. Taču ir īpaši jāpiemin vēl viena problēma, kurai pieskārās jau Muciņa kungs un kuru līdzīgi pārējām līdz šim politiķi vispār nav uztvēruši sevišķi nopietni un nav izvērtējuši neprognozējamās sekas Latvijas budžetam. Tā ir saistīta ar Eiropas Savienību. Pirmām kārtām ir kadru problēma. Pat mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ārstu alga ir 600–700 latu. Valkas stacionāra ārsti to jau ir sapratuši, un tur nekādu problēmu nav – dzīvot Latvijā, bet strādāt un nodokļus maksāt Igaunijā. Arī Alūksne un Valmiera jau turpat vien ir. Nu, tas ir laika jautājums. Ja ir angļu valodas zināšanas – un jaunajiem ārstiem tādas ir –, tad nav ko brīnīties, ka 50 jaunie ārsti cilā spārnus, lai dotos uz vecajām Eiropas Savienības valstīm, kur pat iesācēja alga ir mērāma tūkstošos. Taču Eiropas Savienība paver Latvijas robežas ne jau tikai mediķiem, bet arī pacientiem. Eiropas Savienības regulas un koplīgums attiecībā uz patērētāju un preču brīvo kustību ļauj pacientam saņemt pakalpojumu ārzemēs, ja Latvija nevar to nodrošināt. Latvijas veselības aprūpes budžetam tas var radīt nopietnas bankrota iespējas, jo atsevišķos pakalpojumu veidos Latvijā joprojām rindas ir divu, trīs un atsevišķās vietās pat astoņu, deviņu gadu garumā. Vai mums ir vajadzīgs bankrots Latvijā? Tas ir vienkārši informācijai un pārdomām par to, ko mēs šodien lemjam un kāda ir mūsu attieksme pret Latviju. Kādi ir mūsu priekšlikumi? Pirmkārt, pieņemt Saeimas lēmumu, lai neatkarīgi no tā, kādas partijas veidos divpadsmito, trīspadsmito vai četrpadsmito valdību, visu nākamo valdību deklarācijās tiktu iekļauts punkts par to, ka veselības aprūpes budžeta pieaugumam ir jābūt vismaz 0,5% no iekšzemes kopprodukta katru gadu (tas ir, apmēram 40-50 miljoni un, iespējams, pat vairāk), līdz šī summa sasniegs vismaz 7% no iekšzemes kopprodukta. Katrai nākamajai valdībai ir nopietni jāizvērtē arī iepriekšējās valdības pieņemtie veselības aprūpes politikas dokumenti, pirms tie tiek noraidīti vai nolikti plauktiņos. Ļoti nozīmīga ir uzsākto procesu pēctecība. Protams, ir iespējams veikt šo dokumentu precizēšanu vai grozījumus, un kā viens no šādiem jautājumiem būtu tas, ka medicīnas darbinieku algas ir jāpārskata iespējami biežāk nekā tikai vienu reizi, pieņemot attiecīgu dokumentu. Taču ir jāņem vērā, ka, ja katru gadu visu sāksim no nulles, tad arī rezultāts būs nulle. Nekas cits mūs nesagaida. Diezgan daudzi miljoni no Pasaules Bankas kredītiem jau ir, tā teikt, aizgājuši tukšos ceļos. Nopietnākie jau izstrādātie veselības aprūpes stratēģijas dokumenti būtu jau Repšes laikā izstrādātais pilns pakalpojumu, aprūpes pakalpojumu, cenu ieviešanas plāns 2004. –2008. gadam, sabiedrības veselības stratēģijas ieviešanas rīcības programma, kas tāpat ir ilgtermiņa programma 2004. –2010. gadam, kā arī koncepcija par zāļu pieejamības nodrošināšanu pacienta ambulatorai aprūpei, kuras realizēšanai ir nepieciešami 50 miljoni latu gadā. Ir ņemami vērā arī Ministru kabineta noteikumi par mediķu un sociālo darbinieku minimālo garantēto darba algu. Ja runājam par 2005. gada budžetu – un tas mums būs jāizgatavo un būs jāpieņem, un vienalga, vai tas būs dienu agrāk vai dienu vēlāk –, tad viss iepriekš teiktais būtu attiecināms ar�� uz nākamā gada budžetu. Un, pirmkārt, tas ir veselības aprūpes budžeta pieaugums par šiem 0,5% no IKP jeb aptuveni 40 miljoni latu. Prioritāte būtu uzsāktās vidējās darba samaksas palielināšanu turpināt tieši tā, kā tā tika uzsākta. Otrkārt, tā ir inflācijas nosegšana kaut vai nepilnā apjomā. Jo pat ar 40 miljoniem latu nav iespējams segt nekontrolēto Emša valdības laika cenu pieaugumu, kas saistīts ar inflāciju nepilnu 8% apmērā. Mēs atkal esam Eiropas Savienībā pirmajā vietā vissliktākajā nozīmē. Bez tam būtiski ir piešķirt līdzekļus kompensējamo medikamentu programmām, jo, lai veiktu struktūrplāna realizēšanas uzsākšanu, mums ir jāsaprot, ka dārgo stacionāro izmaksu samazināšanai mums ir jābūt pirmajā vietā, lai izvērtētu, ko un kā samazināt. Mums Latvijas iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja ambulatori saņemt valsts garantēto veselības aprūpi, bet nav pieļaujams palielināt pacientu līdzmaksājumus. Aicinu katru no deputātiem neatkarīgi no partijas piederības neaizmirst to, ka Latvijas iedzīvotāji ikvienam no mums ir devuši savas uzticības mandātu, un viņiem nav pieņemams tāds uzstādījums, ka mēs visi esam mirstīgi un ka tāpēc veselības aprūpe Latvijā ir atstājama pēdējā vietā – bez finansējuma. Paldies par uzmanību!".
• 2004_11_01_a-seq6 language "lv".
• 2004_11_01_a-seq6 speaker Ingrida_Circene-1956.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q822919.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q211.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q191.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q4102950.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q193089.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q458.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q2167704.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q471678.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q1357342.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q7164.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q3899540.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q3112425.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q2337323.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q540255.
• 2004_11_01_a-seq6 mentions Q3112032.