Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_11_01_a-seq4> ?p ?o. }

• 2004_11_01_a-seq4 type Speech.
• 2004_11_01_a-seq4 number "4".
• 2004_11_01_a-seq4 date "2004-11-01".
• 2004_11_01_a-seq4 isPartOf 2004_11_01_a.
• 2004_11_01_a-seq4 spokenAs 57.
• 2004_11_01_a-seq4 spokenText "Labdien! Protams, budžets nav pieņemts, un mēs esam ķērušies tam klāt. Tātad jaunās valdības rokās būs jaunā budžeta sastādīšana, bet es gribētu varbūt pastāstīt par tām lietām, ko veikusi šī valdība, un varbūt arī par tās darbības principiem, iepazīstināt jūs, kā būtu jādarbojas veselības aprūpes sistēmai un uz ko arī es personīgi tiecos. Tātad, lai runātu par veselības aprūpes sistēmu, mēs nedrīkstam runāt tikai par naudu. Veselības aprūpes sistēma vairāk nekā no naudas sastāv no sešiem pamatelementiem: pirmais – protams, ir nauda; otrais – tā ir resursu apvienošana fondos; trešais – tā ir pakalpojumu pirkšana; ceturtais – tā ir pakalpojumu sniegšana; piektais – tā ir vadība un sestais – tā ir jaunu resursu ģenerēšana. Lai runātu par veselības aprūpes sistēmu, mums šie seši elementi ir jāskata kopsakarībā, jo tikai nauda, kā to rāda pasaules pieredze, nedod pamatu cerēt, ka veselības aprūpes sistēma būs efektīvāka, jo piešķirtās naudas daudzums Eiropā atšķiras vairāk nekā desmit reizes, taču uz tādiem veselības rādītājiem kā dzīves ilgums un mirstība šīs atšķirības tiešā veidā neatspoguļojas. Es gribu īsumā parunāt arī par pāris visizplatītākajiem mītiem veselības aprūpē. Kā pirmo es gribētu minēt apgalvojumu, ka veselības aprūpei ir jānovirza 6, 7 vai 8 procenti no iekšzemes kopprodukta un ka tad problēmu vairs nebūs. Tās viennozīmīgi paliks arī pie šāda finansējuma, jo ir jāsaprot tas, ka veselības aprūpe un veselība ir divas lietas, par kurām mēs nekad nevaram pateikt, ka to ir par daudz vai to ir pietiekami. Šeit būs “stop” zīme. Tā ir lielākā kļūda, ko ir izdarījušas arī daudzas valstis Rietumos, kuras sāka investēt, sāka piešķirt papildu līdzekļus, bet tad tikpat liela problēma, ar ko tās saskārās, bija šo līdzekļu pieauguma apstādināšana. Tā ir tikpat liela problēma – panākt šo līdzekļu pieaugumu, bet pēc tam šo pieaugumu apstādināt. Ja mēs runājam par to, kā Latvijā šie līdzekļi tiek tērēti, tad jāsaka tā: jā, valsts finansējums ir 3,5–3,9% robežās, bet tas ir jāvērtē saistībā gan ar kopējo pieprasījumu pēc veselības pakalpojumiem, kas ir 6% robežās, gan arī ar kopējo ekonomisko stāvokli. Tālāk parunāsim par algām. Algu jautājums, protams, ir svarīgs, bet to nevar skatīt atrauti no kopējā ekonomiskā līmeņa valstī. Ja mēs paskatāmies šos rādītājus Eiropā, tad redzam, ka ārsta vidējā alga ir no 1,5 līdz 3 vidējām algām no sabiedrības vidējās algas lieluma. Tātad Latvijā vidējā ārsta alga ir 290... vidējā ārsta alga valstī – 210 lati. Protams, mums ir jācenšas un šī alga jāpalielina, kā tas tika darīts iepriekš, un arī nākotnē mēs izvirzām mērķi sasniegt šos vidējos rādītājus. Taču mēs nevaram runāt par pilnīgi no realitātes atrautu pieprasījumu pēc algas 1200–1500 latu apmērā. Valsts to vienkārši nevar atļauties. Runājot par efektivitāti, ir jārunā arī par to, vai esošie pakalpojumu sniedzēji ir pietiekami efektīvi, vai viņu izvietojums un noslogojums ir efektīvs. Tātad ir jādomā par to, kā mēs šo naudu tērējam. Pašlaik ir izstrādāts un valdībā konceptuāli apstiprināts struktūrplāns, kurš pilnībā tiks izstrādāts līdz 7. decembrim, bet, iespējams, arī jaunajai valdībai būs nepieciešams turpināt šo darbu, jo, pastāvot šādai pakalpojumu sniedzēju struktūrai un šādam slimnīcu skaitam, nekad mēs nevarēsim runāt par efektīvu veselības aprūpes sistēmu. Nobeigumā es gribētu vienkārši atgādināt tās lietas, kas ir jāsaprot, kāpēc veselības aprūpes sistēmā pieaug pieprasījums un kāpēc līdzekļi būs nepieciešami vienmēr. Tātad pirmais šis faktors ir dzīves līmeņa celšanās. Mēs kļūstam arvien turīgāki. Mēs redzam citas Eiropas Savienības valstis un to, kādi pakalpojumi tiek sniegti tur, jo pašlaik Latvija nodrošina neatliekamo palīdzību arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. No nākamā gada mums būs jāmaksā arī par tur sniegtajiem pakalpojumiem, un cilvēki attiecīgi prasa, lai šie pakalpojumi tiktu nodrošināti arī Latvijā. Taču problēma ir mūsu dzīves līmenis. Otrs jautājums ir pieejamība. Pakalpojumi kļūst pieejamāki, efektīvāki, attīstās ambulatorā ārstniecība, privātais sektors. Attiecīgi arī tas rada pieprasījumu. Tālāk ir kvalitāte. Pakalpojumi kļūst kvalitatīvāki. Jaunas vadlīnijas, jauni medikamenti, zinātniski pētījumi – tas viss, protams, sadārdzina veselības aprūpi. Jaunas tehnoloģijas. Magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija – tās ir lietas, kuras mēs nesapratām pirms vairākiem gadiem, bet pašlaik arī tas rada spiedienu uz veselības aprūpi. Mums jābūt gataviem arī demogrāfiskajām izmaiņām un ilgtermiņa aprūpei. Mūsu sabiedrība noveco, un mums tātad ir jāpārkārto arī mūsu stacionāru struktūra, ko paredz šis struktūrplāns, lai tie būtu spējīgi veikt veco ļaužu aprūpi un nodrošināt viņiem ilgtermiņa aprūpi. Kas tiek darīts pašlaik, lai makroekonomiski uzlabotu veselības aprūpi? Ir jāregulē piedāvājums. Tātad tas ir jāregulē ārstniecības iestādē – ir jānosaka adekvātas cenas un ir jāievieš vairāk uz budžetu vērsta samaksa par veselības aprūpi stacionāros. Ir jāsadala risks starp valsti un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Šis princips ir paredzēts arī pašreiz izstrādātajā veselības aprūpes finansēšanas noteikumu projektā. Ir jābūt šādam sadalījumam. Arī pacientu līdzmaksājumiem ir jābūt atbilstošiem, un ar to palīdzību ir arī jāregulē pieprasījums. Ir jānostiprina primārās veselības aprūpes loma. Primārās veselības aprūpes jomā ārstiem ir jābūt kā vārtu vērējiem uz citiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Pašlaik Veselības ministrija ir izstrādājusi jaunu primārās veselības aprūpes modeli, kurš nākamnedēļ tiks prezentēts sabiedrībai. Ir jāuzlabo arī kopējā sistēmas efektivitāte. Es domāju, ka mums ir pašlaik iespējas sakārtot veselības aprūpes sistēmu, bet tas, protams, nav izdarāms vienā dienā. Ir jāveic arī tādi pasākumi, kas varbūt neprasa naudu, bet ir jāpārliek akcenti. Mums jāpārliek akcents no smagā slimnīcu sektora uz ambulatoro sektoru, jādomā par profilaksi, kā arī par alkohola un tabakas kaitīgo ietekmi. Veselības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus arī tabakas izplatības ierobežošanai, jo pārmērīga tabakas lietošana nes simtiem tūkstošu cilvēku nāvi un saistīta ar lieliem izdevumiem. Tas ir pasākums, kas neprasa naudu. Es aicinu jūs atbalstīt šo pasākumu. Šīs ir lietas, ko mēs varam izdarīt bez naudas, bet ir vajadzīga mūsu kopējā griba – to atbalstīt. Mēs nevaram teikt, ka tikai nauda var uzlabot veselības aprūpi. Veselības ministrija šajā situācijā turpina darbu, jo reformas un pārmaiņas ir nepieciešamas tūlīt. Tiek turpināts dialogs ar anesteziologiem. Pēc tās informācijas, kas man bija šodien uz dienas vidu, vēl neviena slimnīca akciju nav sākusi. Dialogs ar anesteziologiem tiks turpināts. Veselības ministrija izstrādā arī pamatnostādnes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, lai tanī laikā, kad samazinās stacionārās veselības aprūpes īpatsvars, tiktu nodrošināta kvalitatīva neatliekamā palīdzība un pacients tiktu nogādāts tuvākajā veselības aprūpes iestādē. Kā es jau minēju, ir izstrādāts jauns primārās veselības aprūpes modelis, kas būs pamats mūsu veselības aprūpes sistēmai. Jāatgādina, ka mēs nedrīkstam un nevaram arī turpmāk balstīties tikai uz stacionāriem, ir jābalstās uz primāro aprūpi, kas ir 10 līdz 15 reizes lētāka un efektīvāka, kā arī jāturpina darbs pie cilvēkresursu nodrošināšanas pamatnostādnēm veselības aprūpē. Paldies par uzmanību.".
• 2004_11_01_a-seq4 language "lv".
• 2004_11_01_a-seq4 speaker Rinalds_Mucins.
• 2004_11_01_a-seq4 mentions Q211.
• 2004_11_01_a-seq4 mentions Q193089.
• 2004_11_01_a-seq4 mentions Q458.
• 2004_11_01_a-seq4 mentions Q957137.