Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_11_01_a-seq14> ?p ?o. }

• 2004_11_01_a-seq14 type Speech.
• 2004_11_01_a-seq14 number "14".
• 2004_11_01_a-seq14 date "2004-11-01".
• 2004_11_01_a-seq14 isPartOf 2004_11_01_a.
• 2004_11_01_a-seq14 spokenAs 5.
• 2004_11_01_a-seq14 spokenText "Godātie klātesošie! Mēs šodien cerējām dzirdēt konstruktīvas un lietišķas sarunas par to, kā risināt problēmas veselības aprūpes nozarē. Klausījāmies uzmanīgi, bet ne no veselības ministra, ne arī no tikko pašizgāzušās valdības pārstāvjiem, ne arī no deputātiem mēs diemžēl nedzirdējām konstruktīvus priekšlikumus. Ļoti uzmanīgi klausījos. Muciņa kungs pieskārās dažām lietām, ko viņš nosauca par mītiem veselības aprūpē, bet es tā arī līdz galam nesapratu, ko viņš ar to bija domājis. Muciņa kungs runāja, piemēram, par to, ka viens no mītiem esot tas, ka pieci, seši, septiņi procenti no nacionālā kopprodukta paredzēti veselības aprūpei un ka tas vien, lūk, visas problēmas neatrisināšot. Man nekļuva skaidrs, vai Muciņa kungs par mītu uzskata to, ka šie pieci, seši, septiņi procenti būtu nepieciešami valsts veselības aprūpes sistēmas finansējumam vai ka nauda vien neatrisinās šīs problēmas. Vispirms pieskarsimies šiem pieciem, sešiem, septiņiem procentiem! Es drīzāk runātu par 7 procentiem, jo tas ir tas, ko mēs, “Jaunais laiks”, savulaik ierakstījām veselības aprūpes programmā un pie kā mēs konsekventi turējāmies jau pirmajā savas valdības darbības gadā, piešķirdami veselības aprūpei turpat 50 miljonus latu lielu papildfinansējumu, ko ietaupījām uz dažādu ministriju administratīvo tēriņu samazināšanas rēķina. Un to pašu mēs būtu darījuši arī turpmāk. Veselības ministre Circene bija izstrādājusi koncepciju, ka katru gadu pa pusprocentam no nacionālā kopprodukta nāktu klāt, līdz mēs sasniegtu civilizētai valstij cienīgu veselības aprūpes sistēmas finansējumu. Šobrīd ir notikušas neticamas lietas: lai gan ekonomika aug, tautsaimniecība iet uz augšu un dzīves līmenis iet uz augšu, veselības aprūpes finansējums dramatiski krīt. Emša valdība un tātad arī visas tajā pārstāvētās partijas, to skaitā arī Tautas partija, kurai bija finanšu ministrs šajā valdībā, iesniedza budžeta projektu ar veselības aprūpes finansējuma samazinājumu. Tāpēc, lūk, tas ir mans pirmais jautājums – kā mēs varam tā rīkoties, zinot, ka ar saviem 3,4% no nacionālā kopprodukta, ko knapi bijām sasnieguši iepriekšējās valdības laikā, mēs jau tā esam starp kontinenta visatpalikušākajām valstīm?! Kā mēs varam atļauties šo finansējumu vēl samazināt?! Un kā mēs varētu, pastāvot augošai ekonomikai, pastāvot visumā labam stāvoklim tautsaimniecībā, nonākt tik tālu, ka veselības aprūpes darbiniekiem ir ar streiku jādraud, lai panāktu sev puslīdz apmierinošu atalgojumu?! Ja Muciņa kungs ar to savu izteikumu bija domājis, ka nauda vien neko nepanāks un ka ir nepieciešami arī strukturāli pārveidojumi, tad tur gan es viņam varu pilnībā piekrist un varu viņa teikto atbalstīt. Taču tad ir mans nākamais jautājums – kur ir valdība, nu jau bijušās valdības priekšlikumi? Kur ir ministra Muciņa kunga konkrēti priekšlikumi? Kādus strukturālus pārkārtojumus viņš piedāvā veikt veselības aprūpes sistēmā, lai arī tā pagaidām vēl trūcīgā naudiņa, ko valsts piešķir, nonāktu – bez izšķērdēšanas un vistiešākajā un visefektīvākajā veidā nonāktu – valsts veselības aprūpes finansēšanai, ārstu, medicīnas darbinieku atalgošanai, tā, lai cilvēki izjustu rezultātus? Kur ir konkrēti pārkārtojumi? Iznāk tāda ļoti traģiska un nesaprotama situācija: veselības aprūpes darbinieka profesija ir vispieprasītākā visos laikos, visu valdību laikā, jebkurā ekonomikas stāvoklī, taču šobrīd veselības aprūpes sistēmas darbinieki ir, manuprāt, vispazemojošākajā situācijā no absolūti visas tautsaimniecības, gan valsts sektora, gan privātā sektora. Cilvēkiem varbūt daudz mazāk ir vajadzīgas, piemēram, telekomunikācijas, internets. Tas nu nebūt nav cilvēkiem pats vajadzīgākais. Taču, lai gan tas nebūt nav tas, bez kā nevarētu iztikt krīzes situācijā, telekomunikāciju joma, arī valsts īpašumā esošais “Lattelekom”, pelna lielu naudu gan ar saviem telekomunikāciju pakalpojumiem, gan ar interneta pakalpojumiem. Telefoni arī laukos, pat mobilie telefoni. Tas ir konkurējošais sektors – privātais sektors; tas ir tur, kur varbūt valsts sektors tos pakalpojumus nespēj nodrošināt. Taču neviens no telekomunikāciju sektora darbiniekiem nesūdzas ne par slikto algu, ne par to, ka nepārtraukti netiktu pilnveidots pakalpojumu klāsts un kvalitāte! Turklāt to jomu valsts nefinansē tik lielā apjomā, kādā to ir gatava darīt veselības aprūpē. Ārsts ir jebkuram nepieciešams. Kā tas var būt, ka tautsaimniecība aug, kopprodukts aug, bet ārsti, kas ir vispieprasītākās profesijas pārstāvji, šobrīd ir spiesti draudēt ar streiku, lai panāktu sev puslīdz normālus darba apstākļus?! Tas rāda, ka organizatoriskā ziņā šī sistēma ir pilnīgi nesakārtota, nauda tiek izšķērdēta, izlietota nelietderīgi un faktiski netiek piedāvāti risinājumi, lai šo situāciju labotu. Vismaz mēs tādus šodien nedzirdam. Ja tādi ir, tad nāciet tribīnē un sakiet konkrēti, kādi ir konstruktīvi priekšlikumi, kā mēs varam nodrošināt to, lai valsts finansējums visefektīvākajā un vistiešākajā veidā nonāktu pie slimnieka un pie viņu ārstējošā ārsta un cita medicīniskā personāla! Kas tur būtu darāms? Tas ir veselības ministra, tas ir valdības uzdevums. Mēs esam gatavi šos jautājumus risināt, ja būs tāda iespēja. Taču jebkurai valdībai, kas Latvijā strādā, šie jautājumi ir jārisina. Ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir nepieciešams strādāt abos virzienos. Proti, mums, pirmkārt, ir nepieciešams pakāpeniski palielināt veselības aprūpes finansējumu, valsts finansējumu, līdz tas sasniegs puslīdz civilizētai valstij pieņemamu līmeni, un, otrkārt, mums ir jārūpējas par to, lai šī naudiņa tieši un nepastarpināti, bez liekas izšķērdēšanas nonāktu slimnieka un viņu ārstējošā ārsta rīcībā. Paldies par uzmanību.".
• 2004_11_01_a-seq14 language "lv".
• 2004_11_01_a-seq14 speaker Einars_Repse-1961.
• 2004_11_01_a-seq14 mentions Q211.
• 2004_11_01_a-seq14 mentions Q1357342.
• 2004_11_01_a-seq14 mentions Q404542.
• 2004_11_01_a-seq14 mentions Q1250133.
• 2004_11_01_a-seq14 mentions Q3112032.