Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_10_28-seq8> ?p ?o. }

• 2004_10_28-seq8 type Speech.
• 2004_10_28-seq8 number "8".
• 2004_10_28-seq8 date "2004-10-28".
• 2004_10_28-seq8 isPartOf 2004_10_28.
• 2004_10_28-seq8 spokenAs 5.
• 2004_10_28-seq8 spokenText "Augsti godātie klātesošie! Par valsts budžetu. Valsts budžets ir viens no instrumentiem, kā valdība īsteno politiku. Tajā skaitā valdības un Finanšu ministrijas pienākums ir īstenot tā saucamo fiskālo politiku, budžeta politiku, kura, protams, viena un tā pati nevar būt gan attīstības fāzē, gan arī stagnācijas fāzē, kura nevar būt viena un tā pati apstākļos, kad inflācija ir zema un kontrolējama, un apstākļos, kad inflācija viena gada laikā ir dubultojusies, kura nevar būt viena un tā pati laikā, kad kopprodukts pieaug par 8% gadā un laikā, kad kopprodukts varbūt nepieaug nemaz. Tātad, analizējot šodien iesniegto valsts budžeta projektu, mums ir jāsaprot, kādā makroekonomiskajā situācijā tas tiek izskatīts. Un makroekonomiskā situācija, godātie kolēģi, diemžēl ir tāda, ka Latvijā šobrīd valda inflācija, kāda nav redzēta Latvijā kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. Inflācija tuvojas 8% viena gada laikā, un tā ir dubultojusies pēdējā gada laikā. Vēl vairāk. Ir kāda parādība, kam nespeciālisti varbūt pievērš mazāku uzmanību, un tas ir tā saucamais tekošā konta deficīts, kas jau ilgstoši ir bijis diezgan bīstamā līmenī - ap 9% gadā. Šobrīd tas draud dubultoties un šajā gadā sasniegs varbūt pat 18% līmeni no nacionālā kopprodukta. Tas ir ļoti nepieļaujami, raugoties no valsts makroekonomiskās stabilitātes viedokļa. Šajos apstākļos, kad ļoti nopietni ir apdraudēta arī eiro savlaicīga ieviešana tieši manis minēto apstākļu dēļ, šajos apstākļos, kad tieši vismazāk nodrošinātie cilvēki ar vismazākajiem ienākumiem visvairāk cieš no plosošās inflācijas un no šīs valdības nespējas šo jautājumu risināt, tieši viņi saņems vismazāk no budžeta pielikumiem un visvairāk izjutīs šā budžeta izraisītās kaitīgās sekas. Emša valdība ir iesniegusi 2005. gada valsts budžetu, kurā ieņēmumu un izdevumu daļa tiek palielināta par vairāk nekā pusmiljardu latu. Paanalizēsim, ko tas nozīmē! Vispirms par ieņēmumu daļu. Lielāko summu no ieņēmumu daļas veido ārzemju finansiālā palīdzība. Tie ir gandrīz 500 miljoni latu Eiropas naudas vai citas ārvalstu finansiālās palīdzības. Pat Finanšu ministrija ir spiesta atzīt, ka pastāv nopietna varbūtība, ka šī nauda neienāks Latvijā tā, kā tas ir plānots, bet, ja tā neienāks, tad tādā gadījumā budžeta deficīts, kas jau tā netiek samazināts, kļūs dramatiski augsts. No otras puses, valdības iesniegtajā budžetā, neskatoties uz šo dramatisko izdevumu pieaugumu, faktiski netiek risināta neviena no sociālajām problēmām: netiek palielinātas pensijas, veselības aprūpes finansējums tiek samazināts, netiek risinātas denacionalizēto namu īrnieku problēmas un citas lietas. Godātie kolēģi! Šajos Latvijas tautsaimniecības attīstības apstākļos, kad, es vēlreiz atkārtoju, mums ir vērojama strauja ekonomikas attīstība un kad ekonomikai faktiski draud “pārkaršana”, inflācija, gluži dabiski, šādos apstākļos skrien debesīs un draud dubultoties, kad tekošā konta deficīts apdraud valsts finansiālo stabilitāti un kad eiro ieviešana ir nopietni apdraudēta, mēs no jebkuras valdības gribētu sagaidīt divas lietas: pirmām kārtām, to, ka budžets būs taupīgs un ka tas nodrošinās deficīta samazināšanu, tajā pašā laikā risinot neatliekamas sociālās vajadzības tur, kur cilvēku sāpe ir visasākā, - tātad tās ir pensijas, tātad tās ir mazās algas, tātad tas ir denacionalizēto namu īrnieku jautājums, tātad tas ir veselības aprūpes sistēmas darbinieku atalgojuma jautājums un vēl citi. Ko mēs redzam? Mēs redzam tieši pretējo. Mēs redzam fantastiski izšķērdīgu budžetu. Valdība grasās papildus izsviest vējā 531 miljonu latu. Tā ir nauda, ar kuru ļoti daudz ko varētu izdarīt. Taču no šā 531 miljona latu ne santīms netiek novirzīts sociāli sāpīgo jautājumu risināšanai. Pensiju palielināšana, par ko savā laikā mūsu valdība bija jau pieņēmusi lēmumu, tiek apturēta, veselības aprūpes finansējums tiek reāli samazināts, neskatoties uz kritisko situāciju. Minimālā alga, kā to ir paziņojis Emsis, netiks palielināta, arī denacionalizēto namu īrnieku problēmas nav risinātas, tās draud uzgrūst vai nu namīpašniekiem, vai pašvaldībām. Redziet, es nerunāju tukšu, jo mūsu valdība savā laikā jau parādīja, kā var un kā vajag sastādīt budžetu. Protams, var dažādi kariķēt mūsu valdības stingros pasākumus, lai arī slinkus un neizlēmīgus ministrus piespiestu samazināt savus administratīvos tēriņus, bet mēs to izdarījām. Mūsu valdība samazināja budžeta deficītu, ierobežoja tieši birokrātiskos tēriņus, tajā pašā laikā katru gadu par 10 latiem palielināja minimālo algu, papildus pensiju indeksācijai palielināja tieši mazās pensijas un būtu turpinājusi to darīt. Mūsu valdība veselības aprūpē vien ieguldīja aptuveni 50 miljonus latu, lielāko daļu līdzekļu novirzot tieši mediķu algām, un šo darbu tikai vajadzēja turpināt. Mēs būtu atrisinājuši arī denacionalizēto namu īrnieku problēmu civilizētā un tirgus ekonomikai raksturīgā veidā, proti, ar pienācīgām un pietiekami lielām kompensācijām tiem, kuri valsts nepareizas politikas dēļ ir kļuvuši par ķīlniekiem. Un mēs risinātu arī citus sociāli sāpīgus jautājumus, bet darītu tā, kā to demonstrēja mūsu valdība - samazinot birokrātiskos tēriņus, piespiežot arī slinkus un neizlēmīgus ministrus rūpīgi izvērtēt savu ministriju tēriņus un tajā pašā laikā ieguldot tos sociālajā sfērā. Emsis dara pilnīgi pretējo: administratīvie izdevumi eksplodē, tur palielinājums ir pāri par 30 miljoniem latu vien, budžets eksplodē, pilnīgi nerēķinoties ne ar valsts interesēm, ne ar iedzīvotāju interesēm, sociālā sfēra - pensijas, algas, veselības aprūpe - nesaņem nekā no šā dāsnā budžeta burbuļa. Šāds budžets apdraud gan valsts stabilitāti, gan valsts nākotnes intereses, tāpēc tas nav pieņemams. Emsis savā valdības deklarācijā solīja nodrošināt fiskālās situācijas uzlabošanos. Tagad ir īstais brīdis, kad tas būtu jādara. Emsis to nedara, neskatoties uz savām diezgan fantastiskajām budžeta ieņēmumu daļas palielinājuma prognozēm. Ja pilnā mērā nepiepildās tās fantastiskās budžeta ieņēmumu daļas palielinājuma prognozes, tādā gadījumā, kā jau teicu, mēs esam nonākuši pie ļoti nopietnas problēmas ar valsts fiskālo situāciju, mūsu budžeta deficīts strauji palielinās un palielinās arī inflācija, tekošā konta deficīts un cita nesabalansētība. Atbildīga valdība, šādā situācijā īstenojot stingru fiskālo politiku, nodrošinātu stabilu valsts makroekonomisko izaugsmi un reizē arī iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Atgādināšu, ka tas ir iespējams un ka vēl 2003. gadā, tātad mūsu valdības laikā, budžeta deficīts bija tikai 1,4% no iekšzemes kopprodukta - zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Budžeta deficīts tika samazināts tādējādi, ka tika veikta nelietderīgu, galvenokārt birokrātisku budžeta tēriņu ierobežošana un - tas nav mazsvarīgi! - nodokļu iekasēšanas uzlabošana. Lūk, kā vajadzētu risināt problēmas! Tā vietā mums šodien tiek piedāvāts sociāli un ekonomiski bezatbildīgs 2005. gada budžets. Izvērtēsim šo budžetu arī no sociālā viedokļa! Redziet, Emša valdībai patīk kultivēt mītu par it kā briesmīgo manas valdības taupības politiku un veiksmīgi izdarīto ministriju administratīvo izdevumu samazināšanu; tam pretī viņš nostata savu it kā sociāli atbildīgo budžetu. Izvērtēsim! Mūsu valdības laikā minimālā alga katru gadu tika palielināta par 10 latiem: sākumā - no 60 uz 70 latiem, vēlāk - no 70 uz 80 latiem. Katru gadu - par 10 latiem! Emša valdība šo procesu ir apturējusi un paziņojusi, ka 2005. gadā minimālā alga palielināta netiks. Mūsu valdības laikā papildus indeksācijai tika palielinātas minimālās pensijas un tika pieņemta valdības koncepcija par pensiju tālāku palielināšanu, it īpaši par mazo pensiju palielināšanu. Emša valdība šo koncepciju ir “iesaldējusi”, un mazo pensiju jautājums risināts netiks. Emša valdība negrasās pensiju aprēķinā ņemt vērā reālo darba stāžu. Tātad tieši tās iedzīvotāju kategorijas, kuras šobrīd no inflācijas cieš visvairāk un kuru reālie ieņēmumi un pensijas katru gadu saruks par 8 procentiem, no šā budžeta papildus nesaņems neko. Par klaji cinisku, kā jau minēja, uzskatāms Emša valdības priekšlikums samazināt veselības aprūpei paredzēto finansējumu. 2005. gadā veselības aprūpei tiks novirzīti tikai 1,3 miljoni latu papildus, un tie paši - uz maksas pakalpojumu rēķina. Budžeta dotācija Veselības ministrijai šajā budžetā tiek pat samazināta. Rezultāts: veselības aprūpes finansējums, kas 2004. gadā bija vismaz 3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta, samazinās līdz 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas ir absolūti zems, pats zemākais finansējuma līmenis Eiropā! Godātie klātesošie! Veselības aprūpes finansējuma jomā mēs esam starp visnabadzīgākajām pasaules valstīm arī tīri relatīvā nozīmē. Proti, tradicionāli valstīs, ne tikai attīstītajās valstīs, veselības aprūpei tiek veltīti vismaz 6-7, pat 8 procenti no nacionālā kopprodukta. Mums līdz šim bija 3,3 procenti, taču tagad esam Emša valdības un Tautas partijas pārstāvja pārziņā esošās Finanšu ministrijas darbības dēļ noslīdējuši līdz 3 procentiem. Mīļie draugi, tas ir apstākļos, kad arī tas kopprodukts mums nav tāds kā Vācijā vai Zviedrijā! Tātad absolūtajos skaitļos (latos) mūsu finansējums uz vienu slimnieku ir vēl daudz zemāks nekā jebkurā puslīdz attīstītā valstī. Mūsu valdība, partija “Jaunais laiks” piedāvāja turpmāk šo problēmu risināt konsekventi - katru gadu vismaz pusprocentu pielikt klāt pie veselības aprūpes finansējuma, līdz tas sasniedz 7 procentus no kopprodukta. Kā jūs redzat, šobrīd Emša valdība to ir pilnībā apturējusi un īstenībā pat pagriezusi pretējā virzienā. Sociāli atbildīgajai Emša valdībai neatradās neviens santīms, ko no vairāk nekā pusmiljarda latu lielā valsts budžeta izdevumu pieauguma piešķirt šim un citiem mērķiem. Mūsu valdības laikā tika celta gan minimālā alga, gan minimālās pensijas, tika palielinātas mediķu, pedagogu, policistu, ugunsdzēsēju, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku, tiesnešu un tiesu darbinieku, kultūras darbinieku algas. Tika palielināti ģimenes valsts pabalsti un pabalsti bērniem invalīdiem. Sociāli atbildīga politika tika īstenota nevis tukšos vārdos, kā tas ir šīs valdības gadījumā, bet reāli - darbos. Savukārt mūsu valdības taupības režīms, tas briesmīgais taupības režīms, attiecās, kā jau teicu, uz ministriju administratīvajiem izdevumiem, kas Emša valdības laikā un Tautas partijas pārstāvja pārziņā esošās Finanšu ministrijas laikā ir eksplodējuši: vispārējiem valdības dienestiem ir 2005. gada valsts budžeta projektā paredzēts 30 miljonu latu pieaugums salīdzinājumā ar šo gadu. Tātad vēlreiz uzsvēršu, ka šis ir bezatbildīgs budžets, kas bremzē valsts attīstību, apdraud valsts ekonomisko stabilitāti, nerisina nevienu no valstij un iedzīvotājiem svarīgajiem sociālajiem jautājumiem - ne veselības aprūpi, ne mazās pensijas, ne īres griestus, ne korupciju, ne novadu reformu. Skaidri redzama budžeta līdzekļu nelietderīga izmantošana. Mīļie draugi, budžeta izdevumi vienkārši eksplodē - tie pieaug par 531 miljonu latu! Par 530 miljoniem latu, ja grib, var izdarīt ļoti daudzas labas lietas. Bet nedara! Un acīmredzot tas netiks darīts. Emša valdības fiskālo politiku raksturo sekojošas iezīmes. Dzīve uz parāda. Par šo valdības nespēju maksās mūsu bērni un viņu bērni. Valsts parāds katru gadu pieaugs par gandrīz 100 miljoniem latu. Nepamatoti optimistiska budžeta ieņēmumu prognoze. Tas nozīmē, ka deficīts īstenībā būs vēl augstāks, nekā tas ir šobrīd parādīts. Tātad tas ne tikai netiks samazināts, bet pat pieaugs.".
• 2004_10_28-seq8 language "lv".
• 2004_10_28-seq8 speaker Einars_Repse-1961.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q211.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q4294791.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q193089.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q8436.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q957137.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q4459436.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q183.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q1357342.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q34.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q1250133.
• 2004_10_28-seq8 mentions Q3112032.