Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_10_07-seq10> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2004_10_07-seq10 type Speech.
- 2004_10_07-seq10 number "10".
- 2004_10_07-seq10 date "2004-10-07".
- 2004_10_07-seq10 isPartOf 2004_10_07.
- 2004_10_07-seq10 spokenAs 5.
- 2004_10_07-seq10 spokenText "Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Arī 8. Saeimas deputāti var atstāt neziņā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju attiecībā uz Administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem. Vai tiešām, kolēģi, jūs domājat, ka ar dažiem simtiem tūkstošu latu lielu atbalstu valstī varēs notikt novadu veidošana? Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis ir atzinis, ka pašvaldību viedoklis ir atkarīgs no tā, vai tiek saņemts valsts atbalsts. Ir jāņem vērā arī tas, ka līdz šim izveidotie novadi ekonomiski nav spēcīgi, un līdz ar to pārējām pašvaldībām netiek rādīts pozitīvs paraugs. Ir jāpārdala līdzekļi, samazinot tos valsts pārvaldes daļai un palielinot pašvaldībām, jo tās var būt stipras tikai tad, ja tās ir finansiāli stipras. No šīs tribīnes desmitiem reižu ir skanējuši vārdi par slikto “Jaunā laika” valdību, bet vai no tagadējās valdības puses ir veikti kaut kādi atbalsta pasākumi, lai stimulētu šo novadu brīvprātīgu veidošanu? Lasu valdības deklarāciju: “Stiprināt pašvaldības, ievērojot Eiropas Vietējo pašvaldību hartā ietvertos principus, panākot pienākumu kvalitatīvu izpildi un atbildīgu darbu. Ar valsts atbalstu veicināt brīvprātīgu administratīvi teritoriālo reformu. Izveidot tieši vēlētas reģionālās apriņķu pašvaldības. ” Vismaz līdz šim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija no valdības nav saņēmusi nevienu konkrētu priekšlikumu par šīm lietām. Rajonu padomes ir it kā otrais līmenis, taču tās nav tieši vēlētas, tātad tas nav saskaņā ar Satversmi. Darbinieki, būdami neziņā par nākotni, meklē citas darba iespējas. Vai tas ir normāli, kas pāris mēnešu pirms gada beigām vēl ir tāds rajons, kas nav apstiprinājis pat savu gada budžetu? Par atbildīgu darbu. Piekrītu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Andreja Radzeviča teiktajam, ka ir jāpastiprina kontrole pār pašvaldību lēmumiem. Kā to izdarīt? No savas 12 gadu ilgās pašvaldības vadītāja darba pieredzes varu teikt, ka bija mums īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās - Jānis Krūmiņš. Viņš kontrolēja. Ik pēc septiņām dienām sūtījām uz Rīgu visus pieņemtos lēmumus. Iedomājieties, kolēģi! 90. gadu beigās Latvijā bija vairāk nekā 550 pašvaldības. Cik tad vajadzēja darbinieku šim īpašo uzdevumu ministram, lai izkontrolētu 550 lēmumus ar daudziem punktiem! Laikam viņi to nespēja, tāpēc, vismaz manai pašvaldībai, drīz vien pienāca ziņa, ka nu jau tie lēmumi būšot gana labi, lai vairs nesūtot. Bet kas ir reāli mainījies? Kādas iespējas ir veikt šo darba apjomu? Atgriezīsimies pie finansēm. Jebkurš pašvaldības vadītājs, arī tie, kuri sēž šajā zālē, man piekritīs, ka pēdējos gados pašvaldību pienākumu apjoms ir pieaudzis, bet finansējums funkciju izpildei līdzi netiek dots. Eiropas valstīs pašvaldības no valsts kopbudžeta saņem vidēji 40-60% lielu finansējumu, turpretī Latvijā šis skaitlis nesasniedz pat 20 procentus. Vēl dažus vārdus par plānošanu, kas ir saistīta gan ar teritoriālo reformu, gan arī ar pašvaldību attīstību. Ārzemēs, kur pašvaldības nepārtraukti plāno, tur saprot, ka nauda ir visapkārt, un gaida, kad valsts un pašvaldība sakārtosies. Ja nav pašvaldības plānojuma, uzņēmējam nav garantijas, ka blakus viņa veidotajai ainavai ar dzīvojamām mājām kāds cits neizdomās celt beigto dzīvnieku utilizācijas rūpnīcu, kā tas bija manā rajonā. Ja pašvaldībai ir ideja, kā tā vēlētos attīstīties, tad šī ideja ir jānostiprina teritorijas plānojumā un jāmeklē uzņēmēji, kuri vēlētos šeit investēt, parādot viņiem reālās iespējas, darbaspēku, energo un citu resursu nodrošinājuma iespējas konkrētajā vietā. Taču pašreiz pašvaldībām trūkst finanšu līdzekļu, lai veiktu kvalitatīvu teritorijas plānošanu, lai maksātu konkurētspējīgu algu profesionāļiem vai lai veiktu kvalitatīvu pašas pašvaldības plānotāju apmācību. Tā rezultātā bieži vien viss notiek otrādi - pašvaldības uzzina, kam piešķir finansējumu un tad pakārto savu plānojumu šim mērķim. Tālab sanāk tā, ka mums trūkst iespēju savstarpēji saskaņotu mērķu īstenošanai, bet bez tā attīstība nav iespējama. Pašvaldībām ir jāattīstās, tās nedrīkst kļūt tikai par sociālās palīdzības sniegšanas vietu un komunālo jautājumu kārtotājām. Nodokļu maksātāji vēlas, lai mēs sakārtojam infrastruktūru, ceļus, radām sportošanas iespējas, lai tad, kad mēs atjaunojam ceļu segumu, mēs arī zinātu, ka pēc dažiem gadiem pa šo ceļu būs, kas brauc. Un pēdējais. Arī tas ir no paša pieredzes. Vairāk nekā pirms 4 gadiem kopā ar toreizējiem kolēģiem mēs veidojām pirmo, kaut nelielo novadu Vidzemē, un es varu droši teikt, ka galvenais mūsu darbības stimuls bija papildu finansējuma piesaiste pašvaldības teritorijai. Ja iedzīvotāji zinās, ka reformai būs stabils valsts finansiālais atbalsts, viņi paši piespiedīs savus vēlētos priekšstāvjus veikt šādu reformu. Aicinu šādam finansējumam nepiekrist un noraidīt iesniegto likumprojektu.".
- 2004_10_07-seq10 language "lv".
- 2004_10_07-seq10 speaker Peteris_Ontuzans-1951.
- 2004_10_07-seq10 mentions Q822919.
- 2004_10_07-seq10 mentions Q211.
- 2004_10_07-seq10 mentions Q2660080.
- 2004_10_07-seq10 mentions Q193089.
- 2004_10_07-seq10 mentions Q1357342.
- 2004_10_07-seq10 mentions Q16351312.
- 2004_10_07-seq10 mentions Q43774947.