Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_09_30-seq582> ?p ?o. }

• 2004_09_30-seq582 type Speech.
• 2004_09_30-seq582 number "582".
• 2004_09_30-seq582 date "2004-09-30".
• 2004_09_30-seq582 isPartOf 2004_09_30.
• 2004_09_30-seq582 spokenAs 5.
• 2004_09_30-seq582 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kāpēc šis likumprojekts ir radīts? Motivācija ir definēta tā: “Likuma mērķis ir noteikt tos augstākos valsts amatus Latvijas Republikā, kurus nav atļauts ieņemt personām ar dubulto pilsonību... ” Kādēļ? Tādēļ, “lai īstenotu Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi, kas garantētu valsts augstāko amatpersonu reāli noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti un novērstu jebkurus šķēršļus, kas var rasties, pildot šos amata pienākumus. ” Cienījamie kolēģi! Kāda ir tā situācija, kurā ir radusies šā likumprojekta ideja? Situācija ir tāda, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija ir NATO dalībvalsts. Tas ir viss jau noticis, un nu ir briesmas laikam. Ir kaut kādas nenosakāmas briesmas, jo nu ir pienācis laiks īstenot Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi. Latvijas valsts interesēm atbilstoša pārvalde acīmredzot diez vai ir bijusi līdz šim laikam. Ir jālabo kaut kas. Cienījamie kolēģi! Šī diena tieši šā likumprojekta dēļ ieies vēsturē, un latvieši to atcerēsies ilgi. Atcerēsies šo dienu un šo ierosinājumu. Jo šis ierosinājums, lai kā to vēlētos argumentēt tā iesniedzēji, ir vērsts pret visu Rietumu latviešu sabiedrību, pret tiem, kas bija trimdā, pret tiem, kas tur ieradās pēc kara, bēgot no Staļina terora, un pret viņu pēctečiem, kas piedzimuši tur - demokrātiskās valstīs. Tad nu atcerēsimies, ko šie cilvēki darīja ilgajos trimdas gados! Viņi nesa diezgan daudz upuru, lai uzturētu savu latvietību: veidoja draudzes, veidoja savas organizācijas visās brīvajās valstīs - Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā -, veidoja savas nacionālās grupas. Taču, lai varētu arī politiski darboties, bija nepieciešams pieņemt šo patvēruma valsts pavalstniecību. Tanī pašā laikā daudzi cilvēki šinī zemē pieņēma Komunistiskās partijas biedra statusu, citi bija privileģētākā stāvoklī - strādāja Valsts drošības komitejā. Un visapkārt bija vesela virkne kolaborantu, bez kuru klusās piekrišanas un pakļaušanās šis totalitārisma režīms nebūtu varējis pastāvēt. Nu mēs esam nonākuši tik tālu, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un NATO dalībvalsts. Ievēlētie tautas priekšstāvji konstatē: ir nepieciešams kaut ko darīt, lai īstenotu Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi. Skaidrs, ka te vēršas pret kādu noteiktu personu grupu. Sākumā mums to nebija grūti uzminēt. Šīs pašas Saeimas laikā mums vajadzēja trīs balsojumus Saeimā, lai mēs nonāktu pie tā, ka Satversmes aizsardzības biroja amatā atrodas tagadējais direktors. Trīs reizes! Vispirms vajadzēja likumu attiecīgi mainīt, lai vispār tas būtu iespējams, un tad vajadzēja atzīt Jāni Kažociņu par Latvijas pavalstnieku, un visbeidzot vajadzēja apstiprināt viņu šinī amatā. Trīs reizes balsojām! Nu tas mērķis tā kā būtu zudis, to vairs nevarēs atcelt tik vienkārši. Taču Latvijas drošības iestāžu direktora vietnieks Gundars Zaļkalns, mīļie kolēģi, ir vēl joprojām arī Amerikas Savienoto Valstu pilsonis, Amerikas armijas rezervētais pulkvedis, kas bauda NATO centrālo iestāžu uzticību līdz tādai pakāpei, ka dažkārt viņam dod uzdevumu sniegt jaunajās demokrātijās paskaidrojumus par to, kā veidot valsts drošības iestādes (piemēram, Gruzijā). Augsti vērtēts speciālists, gadiem ilgi strādājis Latvijā, bijis Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos. Ja šis likums tiks pieņemts, viņam būs jāatstāj savs amats, un tad mēs būsim sasnieguši laikam to, ko Tautas partijas ideologi domā darīt - īstenot Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi, kas garantētu valsts augstāko amatpersonu reāli noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti. Tad mēs būsim spēruši soli uz priekšu, atceļot Gundaru Zaļkalnu no šā amata (viņš ir valsts drošības iestā?u direktora vietnieks). Kas vēl ir jākonstatē? Šajā laikā, cienījamie kolēģi, par tās pašas totalitārās Komunistiskās partijas lomu, kad mēs gatavojām deklarāciju, atkal vienu jaunu deklarāciju, mēs gribam sagaidīt, lai arī no ārzemēm... lai starptautiski tiktu nosodīts totalitārais komunisms. Taču tajā pašā laikā mēs atļaujamies šīs komunistu partijas funkcionārus atstāt bez jebkādas ievērības. Mēs nekad vēl neesam sākuši viņu lomas noskaidrošanu - to, kāda loma neatkarīgās valsts laikā ir tiem cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši ne tik vien šai totalitārajai komunistu partijai paklausīgi biedri, bet arī tās funkcionāri, kas tajā ieņēma amatus. Nav sen... nav sen, kad bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki vēl varēja atrasties Drošības policijas speciālistu rindās, taču mēs nekad neesam mēģinājuši virzīt šo ideju uz priekšu, lai noteiktu šo cilvēku lomu Latvijas valsts dzīvē. (No zāles dep. L. Ozoliņš: ““Latvijas ceļš”!”) Redziet, pēc nacisma sabrukuma Otrā pasaules kara beigās tika ne vien aizliegta nacionālsociālistiskā partija, bet bija arī pilnīgi neiespējams iedomāties, ka šīs partijas funkcionāri atjaunotajā demokrātiskajā valstī varētu atrasties amatos kaut kādā valsts iestādē. Mēs šeit ejam dubultceļu. Mēs gribam panākt starptautisku nosodījumu nezin kādā veidā, gribam, lai mums tagad nāk palīgā citas valstis, mums, nabadziņiem, kuri esam bijuši totalitārā komunisma režīma upuri, bet paši savus mājas darbus līdz pat šai dienai nedarām, nenosaucam vārdos tos, kuri bijuši šie funkcionāri un kas palīdzējuši šai varai šeit pastāvēt. Viņus mēs atstājam novārtā, bet ideoloģiju - jā, to vajag nosodīt! Kaut kādu spoku! Un tagad mēs esam nonākuši tiktāl, ka nu gribot vai negribot būs jāraksta grāmata par to, un es ceru, ka vēsturnieki nenokavēs to izdarīt, ka viņi izvērtēs visu šo laikposmu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kāda loma šinī vēstures posmā ir bijusi latviešiem ar dubultpilsonību - Rietumu dubultpilsonību. Kāda loma viņiem ir bijusi no pirmās dienās līdz pat šai dienai - to vajadzētu izvērtēt. Un otru grāmatu vajadzēs rakstīt par to, kāda loma šinī laik�� ir bijusi tiem, kuri ir bijuši komunistu partijas biedri, kolaboranti, līdzskrējēji un to labumu baudītāji, ko viņi varēja baudīt, ja pakļāvās šai partijai. (No zāles dep. J. Urbanovičs: “Nosauc uzvārdus!”) Tas būs jāpēta! Tur neko nevar darīt! Šī diena ir radījusi šo nepieciešamību. Kādu patriotismu pārstāv Latvijas Tautas partija - to viņiem 9. Saeimas vēlēšanās pateiks pilsoņi. Viņi nezina, kādu bedri viņi sev rok ar šo ierosinājumu. Nu, es saprotu, ka vēl jau nav notikusi balsošana, un es pilnīgi pievienojos kolēģa Dobeļa domām, ka šeit nav runa tātad par opozīciju un par pozīciju, par atsevišķām partijām un to patriotisko nostāju. Šinī jautājumā izšķirsies krietni daudz. Šinī jautājumā! Un es brīnīšos, ja Tautas partijai vispār ienāks prātā ideja runāt kādā brīdī par kaut kādu koalīciju ar “Jauno laiku”. Es brīnīšos, ja tas tā notiks! Mēs gan neesam nekādi “urrā” patrioti, kas visur izceļ savu nacionālo stāju, bet mēs zinām, kas kalpo Latvijai un kas to apdraud. To gan mēs ļoti labi zinām. Un tas, kas Latviju visvairāk apdraud, ir šis slēptais ļaunums - nesakārtotā valsts pārvalde. Tiešām gan! Tāda valsts pārvalde, kurā var nozagt valsti, kurā miljonus var novirzīt sazin uz kurieni, bet atrast tos nevar. Nu tad tagad notiks “sakārtošana” tādā veidā, lai apslāpētu beidzamo iespēju šajā virzienā kaut ko darīt un lai vismaz šajos atlikušajos divos gados varētu pabeigt “prihvatizāciju”. Varbūt tas būs brīnums, bet es neizslēdzu to, ka sertifikāti tiks pārvērsti par naudu vai par valsts obligācijām. Šinī valstī tas viss ir iespējams, bet tas, ka šodien ir iesniegts tāds priekšlikums - atstumt no valsts amatiem... Tur ir vesela virkne amatu, nav jau tikai Valsts prezidenta amats. Tur ir vesela virkne! Tos, kuriem ir Rietumu dubultā pilsonība - ar Zviedriju, Vāciju, Angliju, Ameriku, Kanādu, Austrāliju vai Franciju - tos mēģina nobīdīt pie malas kā tādus, kuri ir neuzticami. Cienījamie deputāti! Var jau mēģināt to pārkvalificēt, kaut kā skaidrot, ka tas nav vērsts pret šo latviešu sabiedrību. Ir vērsts! To šī sabiedrība pati pateiks, kas pret viņu ir vērsts un kas nav vērsts. To pateiks arī Latvijas pilsoņi un balsotāji - viņi izšķirs šīs lietas! Tā nav, ka viņi neko nesaprot! Un tāpēc es ceru, ka šis ierosinājums - pieņemt tādu likumu - tiks noraidīts. Un es lūdzu ikvienu, kurš tagad nospiedīs podziņu “par”, atbalstīdams šāda likuma pieņemšanu, lai man turpmāk roku vairs nesniedz. (Starpsauciens. )".
• 2004_09_30-seq582 language "lv".
• 2004_09_30-seq582 speaker Paulis_Klavins-1928.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q822919.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q211.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q193089.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q458.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q16.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q164247.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q142.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q7184.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q183.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q20560178.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q1357342.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q43070.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q34.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q230.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q80919.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q30.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q1250133.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q408.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q4207476.
• 2004_09_30-seq582 mentions Q4332232.