Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_09_30-seq578> ?p ?o. }

• 2004_09_30-seq578 type Speech.
• 2004_09_30-seq578 number "578".
• 2004_09_30-seq578 date "2004-09-30".
• 2004_09_30-seq578 isPartOf 2004_09_30.
• 2004_09_30-seq578 spokenAs 5.
• 2004_09_30-seq578 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Stāvot šeit tribīnē, es gribu teikt, ka tiešām šis likumprojekts ir tāds, par kuru tā iesniedzējiem vajadzētu tikai kaunēties. Tas ir dunča dūriens mugurā visiem ārzemju latviešiem. Kāpēc par šo likumprojektu vajadzētu kaunēties tā iesniedzējiem? Es gribētu runāt par trim lietām. Pirmkārt, par lojalitāti pret valsti. Otrkārt, par to, kā vispār radās šī dubultpilsonība. Un, treškārt, par to, kādu signālu šis likumprojekts raida ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Pirmkārt. Par lojalitāti. Par iemeslu šim likumprojektam, kā es dzirdu, tiek minēts tas, ka šāds likums nodrošinātu cilvēku lojalitāti pret mūsu valsti. Vai tad jūs tiešām domājat, ka lojalitāti pret valsti nodrošina pase kabatā? Pase kabatā nenodrošina cilvēka lojalitāti. Cilvēka lojalitāti nodrošina tas, kādas ir viņa jūtas pret šo valsti, kādas ir viņa izjūtas, kā viņš psiholoģiski ir noskaņots pret šo valsti. Tas jau ir tas svarīgākais, ne jau tas, kāda pase viņam ir kabatā! Cilvēki, par kuru šajā likumprojektā ir runa, ir tādi cilvēki, kas ir brīvprātīgi atgriezušies šeit, Latvijā, lai strādātu, atgriezušies no ārzemēm, atmetuši varbūt citkārt labus darbus, lai, atbraukuši šeit, kalpotu Latvijai. Viņi ir tādi, un vismazāk vajadzētu šaubīties par viņu lojalitāti! Otrkārt. Paskatīsimies, kā tad radās šī dubultpilsonība. Šī dubultpilsonība radās tāpēc, ka visumā ļoti daudziem cilvēkiem, kas dzīvoja trimdā, bija jāpieskaņojas vietējiem apstākļiem. Un pieskaņošanās vietējiem apstākļiem nozīmēja arī to, ka, lai varētu tur strādāt, piemēram, valsts darbā vai par skolotāju, vai arī daudzos citos darbos, bija vajadzīga tās valsts pavalstniecība. Un tāpēc šie cilvēki pieņēma tās valsts pavalstniecību. Taču, Latvijai kļūstot neatkarīgai, cilvēkiem, kuri dzīvoja ārzemēs, ārzemēs bija iespēja atgūt Latvijas pavalstniecību, tā viņiem tika piešķirta. Un, kā jau te Dobeļa kungs atgādināja, toreiz Latvijai bija svarīgi, lai visi šie cilvēki, pēc iespējas vairāk šo cilvēku atgūtu Latvijas pavalstniecību. Toreiz - es pats to labi atceros! - tas bija svarīgi, visiem tika likts pie sirds, ka vajag atgūt Latvijas pavalstniecību. Un tā šie cilvēki kļuva par dubultpavalstniekiem. Es arī gribu atgādināt - tika jau no šīs tribīnes atgādināts -, ko ārzemju latvieši ir devuši Latvijai. Atcerēsimies tos daudzos trimdas gadus! Kad Latvija nebija brīva, viņi bija tie, kas atgādināja par to, ka kādreiz ir bijusi tāda valsts - neatkarīga, brīva Latvija. Var būt, ka daudzi viņus nesadzirdēja, tomēr šie cilvēki bija tie, kas klauvēja pie pasaules sirdsapziņas un pasaulei atgādināja, ka tāda brīva Latvija ir kādreiz bijusi, un mēģināja arī atgādināt, ka kādreiz viņa atkal būs. Sākoties Atmodai, ārzemēs notika daudz dažādu semināru, tika rīkotas dažādas vizītes, lai palīdzētu cilvēkiem no Latvijas saprast politisko situāciju Rietumos un lai rastu kontaktus. Piemēram, doma par to, ka Latvija varētu kļūt pilnīgi neatkarīga, nostiprinājās Latvijas Tautas frontes un Pasaules brīvo latviešu apvienības seminārā Abrenē. (Es domāju, ka šeit, zālē, varbūt pat ir arī šīs sanāksmes dalībnieki. ) Pēc šā semināra, kad tā dalībnieki bija atgriezušies Latvijā, nostiprinājās doma, ka Latvijai tiešām vajag prasīt neatkarību. Ir bijusi arī praktiska trimdas latviešu palīdzība - ļoti daudz praktiskas palīdzības dažādām iestādēm, bērnudārziem, daudzbērnu ģimenēm; ir sūtītas grāmatas lauku bibliotēkām. Šī palīdzība ir nākusi veseliem konteineriem! Un vēl pavisam nesen... Atcerēsimies, ka Latvijai, mums visiem bija svarīgi, lai Latvija tiktu uzņemta NATO! Un kas tad nodrošināja to, ka Amerikas Savienoto Valstu Kongresā tiešām radās atbalsts Latvijas un arī citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanai NATO organizācijā? Tas bija labs darbs, ko Amerikas Savienotajās Valstīs veica baltiešu organizācijas, to skaitā arī ļoti daudzas latviešu organizācijas. Noslēgumā es gribu teikt - šis likumprojekts ir tiešām ļoti slikts signāls ārzemju latviešiem. Šis ir tāds signāls... No šīs tribīnes, no šīs zāles mēs it kā sakām: “Agrāk jūsu palīdzība mums bija vajadzīga šeit, Latvijā. Toreiz jūs bijāt labi, un toreiz jūs bijāt vajadzīgi. Tagad - paldies, jūsu palīdzība vairs nav vajadzīga. Jūs esat brīvi!” Latvijai vajadzētu nevis raidīt šādu signālu, bet vajadzētu cilvēkus aicināt mājās, vajadzētu aicināt viņus atgriezties, nevis viņus atgrūst. Kā jau sākumā es teicu, es uzskatu, ka šis ir kaunpilns likumprojekts un ka vajadzētu to noraidīt. Aicinu balsot pret šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.".
• 2004_09_30-seq578 language "lv".
• 2004_09_30-seq578 speaker Guntis_Berzins-1938.
• 2004_09_30-seq578 mentions Q822919.
• 2004_09_30-seq578 mentions Q211.
• 2004_09_30-seq578 mentions Q7184.
• 2004_09_30-seq578 mentions Q30.
• 2004_09_30-seq578 mentions Q2484354.
• 2004_09_30-seq578 mentions Q1807095.