Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_09_30-seq570> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2004_09_30-seq570 type Speech.
- 2004_09_30-seq570 number "570".
- 2004_09_30-seq570 date "2004-09-30".
- 2004_09_30-seq570 isPartOf 2004_09_30.
- 2004_09_30-seq570 spokenAs 5.
- 2004_09_30-seq570 spokenText "Kolēģi! Latvijas spēks ir tās tautā, šī aksioma ir labi zināma visiem, bet likumprojekta par amatu ierobežojumiem tiem latviešiem, kuri Latvijas vēstures drūmāko lappušu dēļ devās svešumā, iesniedzēji un virzītāji, šķiet, to ir aizmirsuši. Izkropļotā izpratne par pilsonību un lojalitāti ir radījusi kārtējo iespēju vājināt mūsu zemi - Latviju. Ir mums Latvijā problēmas, turklāt pietiekami daudz. Paskatīsimies kaut vai uz to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā, kas notiek ar mazajām pensijām vai uz Latvijas ceļiem, kuri izdzēš vienu dzīvību pēc otras. Ko šī valdība ir spējusi izdarīt kaut vai šajos trijos jautājumos, izņemot paziņojumus, ka kārtējo reizi vajadzēs pārskatīt valsts politiku attiecīgajā sfērā? Neko! Taču paralēli šim nepaveiktajam tā jau ir paspējusi izcelties ar kārtējo absurdu, radot vienkārši tāpat aiz neko nedarīšanas problēmas tur, kur to nav. Tad nu pastāstīšu tiem, kuri šo likumprojektu ir radījuši, par ko tad mēs te īsti lemjam. Dubultā pilsonība ir kara un padomju okupācijas laika sekas. Latvija, atjaunojot neatkarību, piešķīra Latvijas pilsonību tiem cilvēkiem un viņu bērniem, kuriem 1940. gadā bija tās pavalstniecība, neskatoties uz to, kur karš un okupācija bija viņus izmētājusi. Atraduši mājvietu jaunajās mītnes zemēs, latvieši 50 gadus nezaudēja ticību Latvijai un nekad nezaudēja cerības, ka tā atkal kādu dienu būs brīva un demokrātiska valsts. Trimdas latvieši, cienījamā Rugātes kundze, nav nekāds pretvalstisks grupējums, bet gan Latvijas valsts pilsoņi - tādi paši kā jūs. Daļa no šiem trimdas pilsoņiem ir atgriezusies uz dzīvi Latvijā, kur viņi līdz šim ir varējuši pilnvērtīgi piedalīties valsts atjaunošanas darbos, - strādāt, dzīvot, audzināt bērnus, balsot, maksāt nodokļus. Taču tagad izrādās, ka viņi te gan var dzīvot, bet nedrīkst aktīvi piedalīties politikā un ieņemt veselu virkni amatu valsts pārvaldē. Kā Tautas partija gatavojas uzrunāt tos 200 000 latviešu, kurus tā grasās padarīt par otršķirīgiem pilsoņiem un kuri vēl joprojām dzīvo svešumā, lai tie atgrieztos un audzinātu savus bērnus šeit? Un Latvijai viņi ir vajadzīgi, jo statistika ir nepielūdzama. Ar katru gadu latviešu kļūst aizvien mazāk. Tāpēc mēs šodien pēc būtības runājam un lemjam par to, kas Latvijai kā valstij ir vai nav jādara. Vai Latvijai kā valstij ir jāaicina latvieši atgriezties mājās vai - gluži pretēji - jāvēršas pret tiem Latvijas pilsoņiem, kuri reiz devās pasaulē, glābdamies no komunistiskā terora paredzamajām represijām? Piedāvātais likumprojekts, kas paredz veselu virkni amatu ierobežojumu trimdas latviešiem, liecina par to, ka daļa Latvijas tautas ievēlēto priekšstāvju uzskata, ka Latvijā nav jābūt vienādai attieksmei pret visiem tai piederīgajiem un ka mums nav jādomā par to, lai ikviens latvietis jebkurā pasaules vietā zinātu, ka ir tāda vieta, kur viņš vienmēr būs vajadzīgs, ka mums nav jādara viss, lai tiktu stiprinātas piederības jūtas Latvijai un lai mēs mudinātu ārzemju latviešus atgriezties. Līdz šim Latvijai bija vajadzīgs tas spēks, zināšanas un enerģija, kas atradās svešumā, un tapa pat valsts programma, kā atbalstīt trimdas latviešus, turpretī tagad rodas jautājums: kas tad pēkšņi pēc 13 Latvijas neatkarības gadiem ir mainījies? Mainījies jau nav it kā nekas, tikai citāda kļuvusi dažu politiķu attieksme. To politiķu attieksme, kuri, skaļi bārstīdami epitetetus par Latviju zilās ugunīs un solīdami nodrošināt demokrātijas paraugstundas, spēlē sev vien zināmas politiskās spēlītes, bet ir aizmirsuši par nepieciešamību risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus, piemēram, kā apturēt inflācijas straujo pieaugumu vai risināt īres griestu jautājumu. Tā vietā Emša valdība ir gatava atlikt visu - pilnīgi visu, uz pāris gadiem, radot mākslīgas problēmas, kuras varētu teatrāli risināt. Un šis likumprojekts ir viens no tādiem gadījumiem. Taču mēs visi atceramies arī skaļos paziņojumus par nepieciešamību izsekot oficiāli reģistrētas sabiedriskās organizācijas un sabiedriskās televīzijas it kā noziedzīgo rīcību, jo tā katru dienu, es atvainojos par izteicienu, neskalo tautai smadzenes, stāstīdama, cik šī valdība ir laba. Kolēģi, svešatnes latvieši ir neatņemama un nepieciešama mūsu tautas daļa! Stiprinādama šo tautas daļu, kas, vēstures un likteņa vadīta, atrodas gan Austrumos, gan Rietumos, spēcīgāka kļūst arī pati Latvija - vienīgā vieta pasaulē, kur iespējams saglabāt patiesi latvisku vidi un kur mūžu mūžos pastāvēs tauta, kas runā latviešu valodā. Latvijai ir jāaicina savi pilsoņi mājās, nevis daļai Latvijas vislojālāko pilsoņu jārada ierobežojumi, neļaujot tai piedalīties valsts pārvaldes darbā. Partija “Jaunais laiks” aicina neatbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību un aicina balsot “pret”! Paldies par uzmanību!".
- 2004_09_30-seq570 language "lv".
- 2004_09_30-seq570 speaker Ainars_Latkovskis-1967.
- 2004_09_30-seq570 mentions Q211.
- 2004_09_30-seq570 mentions Q1357342.
- 2004_09_30-seq570 mentions Q1250133.
- 2004_09_30-seq570 mentions Q3112032.