Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_09_30-seq14> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2004_09_30-seq14 type Speech.
- 2004_09_30-seq14 number "14".
- 2004_09_30-seq14 date "2004-09-30".
- 2004_09_30-seq14 isPartOf 2004_09_30.
- 2004_09_30-seq14 spokenAs 22.
- 2004_09_30-seq14 spokenText "Godātie deputāti! Frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunais laiks” deputātu pieprasījums un viņu uzstāšanās debatēs man atgādina seno filozofu strīdus par tēmu, cik daudz velnu var novietoties uz viena adatas gala. 1995. gadā tika mainīts 1991. gada pieņemtais Izglītības likums, un no tā laika divus mācību priekšmetus - minoritāšu pamatskolās un trīs priekšmetus vidusskolās lika pasniegt valsts valodā. Ar 1998. gadā izdotu likumu no 1999. gada tika ieviesta bilingvālā izglītība. Kā mēs atceramies, ja es nekļūdos, 1996. gadā izglītības un zinātnes ministrs bija Māris Grīnblata kungs. Es neatceros, ka viņš būtu organizējis kaut kādus pārbaudījumus, vai skolās pasniedz tos divus vai trīs priekšmetus valsts valodā - latviešu valodā. Šādas speciālas pārbaudes nebija! Vēlāk arī Šadurska kungs neorganizēja ne šā mācīšanas jautājuma, ne arī bilingvālās pasniegšanas pārbaudi, taču ne “tēvzemieši”, ne vēlāk arī “Jaunā laika” deputāti nekādus tamlīdzīgus pieprasījumus neizvirzīja. Es uzskatu... starp citu, es nepiekrītu arī cienījamajai Ūdres kundzei attiecībā uz šo vardarbīgumu. Nosauciet, lūdzu, kaut vienu minoritāšu sabiedrisko organizāciju vai kādu kultūras organizāciju, kura 1998. gadā bija lūgusi organizēt mūsu bērnu apmācību valsts valodā vai pārsvarā valsts valodā. Tādas organizācijas toreiz nebija! Nav arī šodien. Attiecīgi arī man var būt savs viedoklis, un arī es uzskatu, ka šī izglītības reforma ir ievesta “no augšas” un vardarbīgi. Izglītības un zinātnes ministrija, manuprāt, strādā slikti ne tikai ar šo ministru priekšgalā, bet arī ar iepriekšējo ministru priekšgalā. Kā jums ir zināms, skolās ir ļoti liels bērnu atbirums, ļoti zema ir zināšanu kvalitāte, un tā pazeminās, it sevišķi fizikā, ķīmijā, bioloģijā (starp citu, minoritāšu skolās - arī krievu valodā). Šaubos, ka milzīgi aug valsts valodas zināšanas. Ir milzīgs otrgadnieku skaits. Vismaz pēdējās ziņas liecina, ka 9. klasēs bija gandrīz 2,5 tūkstoši bērnu, tas ir, gan latviešu, gan cittautiešu bērnu, kas palika... faktiski nesaņēma... saņēma tikai liecību, tātad nesaņēma pilnvērtīgu dokumentu par pamatskolas beigšanu. Tikai šogad par skolotājiem ir pieņemti gandrīz 270 studenti. Vai viņi uzlabos zināšanu kvalitāti, audzināšanas līmeni? Mēs zinām, ka milzīgi aug bērnu, jauniešu, nepilngadīgo noziedzība: no visiem noziegumiem tā sastāda jau vairāk par 30 procentiem, tas ir, apmēram 31 procentu, un no grupveida noziegumiem - vairāk par 40 procentiem. Vai par to mēs domājam? Vai pie šo jautājumu risināšanas mēs strādājam? Vai par šiem jautājumiem ir deputātu pieprasījumi? Es domāju, ka labākais - ļaut skolai pašai meklēt ceļu, kā panākt, lai minoritāšu bērni zinātu valsts valodu. Skola pati atradīs to ceļu. Un tie, kuri raksta vai paraksta tādus pieprasījumus, nodara tikai sliktu... no tā kļūst tikai sliktāk minoritāšu bērniem un minoritāšu skolotājiem, un Latvijai kopumā. Un tāpēc es tādu pieprasījumu nevaru atbalstīt. Paldies par uzmanību.".
- 2004_09_30-seq14 language "lv".
- 2004_09_30-seq14 speaker Jakovs_Pliners-1946.
- 2004_09_30-seq14 mentions Q211.
- 2004_09_30-seq14 mentions Q957126.
- 2004_09_30-seq14 mentions Q1357342.
- 2004_09_30-seq14 mentions Q3899540.