Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_09_30-seq12> ?p ?o. }

• 2004_09_30-seq12 type Speech.
• 2004_09_30-seq12 number "12".
• 2004_09_30-seq12 date "2004-09-30".
• 2004_09_30-seq12 isPartOf 2004_09_30.
• 2004_09_30-seq12 spokenAs 40.
• 2004_09_30-seq12 spokenText "Cienītie kolēģi! Viens ir galīgi skaidrs: pierādījums tam, vai izglītības reforma attīstās sekmīgi vai nesekmīgi, protams, būs eksāmeni. Vērojot skolēnu zināšanas eksāmenos un zinot, no kurām skolām kurš ir nācis, mēs varēsim arī spriest par darba kvalitāti. Par to nav runa! Vai tiešām mums šeit, Saeimā, vajadzēja mierīgi klusēt, nedarīt neko un izlikties, ka viss rit tādā jaukā gaitā? Galu galā Saeimas visupirmais darbs, protams, ir radīt likumus, papildināt tos, labot. Un darba otra daļa, neapšaubāmi, ir sekot tam, kā šos likumus pilda. Mums ļoti bieži sabiedrība pārmet tieši to: kad likumi ir pieņemti, vienus uzkarina uz nagliņas, otrus izmet kaut kur tālāk, un nevienu vairs neinteresē, kas notiek ar šā likuma darbību. Tad ko jūs brīnāties, ka ir radies šāds pieprasījums? Kāpēc tas vispār radās? Tas taču nav bez pamata. Vai tad nav izskanējusi gan mutiska, gan rakstiska informācija par to, ka šā Izglītības likuma ieviešana nenotiek tā, kā tas ir paredzēts likumā? Ja priekšmetu, kas ir jāmāca latviešu valodā, māca vai nu krievu valodā, vai divās valodās, vai tas ir pareizi? Vai tas atbilst likuma garam? Nu nē taču! Tā ka, šķiet, Saeimas deputātu interese par Izglītības likuma ieviešanu ir pilnīgi saprotama. Vai tad laikraksti būtu melojuši? Vai atbildīgas amatpersonas būtu melojušas? Par to ir runa! Un tāpēc ir radies pilnīgi dabisks dokuments, ko esam parakstījuši gan mēs, gan “Jaunā laika” pārstāvji, jo mēs taču visi, man liekas, saprotam, ka šo Izglītības likuma normu īstenošana nav vienkārša un arī turpmāk nebūs vienkārša. Tas ir pamatīgs, smags ikdienas darbs. Šā darba izpildē ir jāiesaistās gan izpildstruktūru pārstāvjiem, gan pedagogiem, gan skolēnu vecākiem, gan arī pašiem skolēniem, protams. Lūk, šīs četras grupas! Un jautājums ir tāds: vai šīs četras grupas būs spējīgas jēdzīgi saprasties, sadarboties? Varbūt būs taisni otrādi un šajās grupās radīsies konflikti vai, nedod Dievs, pat naids citam pret citu, kad viņi nāks jau kā uzvilkti modinātājpulksteņi uz tikšanos un gaidīs, kas tad nu notiks? Kad viņi nevis vēlēsies otru saprast, bet gāzīs otram ar āmuru pa pieri, un tad būs grūti sarunāties. Ja likums jau ir, tad tas ir jāpilda! Arī jums, cienījamie “sarkanie”, “zilie” un “baltie”, kādās nu krāsās kurš tagad esat, tas ir jāsaprot! Jāsaprot ir viens: likums ir pieņemts, un tam ir jādarbojas! Ja gribat mainīt likumu, tad mēģiniet to darīt. Šaubos, vai jums tur kaut kas sanāks. Tas, ka šā likuma izpildes gaitā daudzi neliksies mierā, arī tas mums ir jāsaprot. Un pirmām kārtām neliksies mierā Latvijā dzīvojošie “daudzu tautību bērni”, kuriem ir vajadzīga šī politikānisma maize, šī cilvēku biedēšana ar asimilāciju, ar likvidāciju, ar deportāciju un citām “ācijām” un “īcijām”. Jā, tā ir zināmu politisko grupējumu “ceļamaize”! Vai tā ir garšīga vai negaršīga - to parasti rāda vēlēšanas. Neliksies mierā, neapšaubāmi, arī plašajā pasaulē vispārpazīstamā cilvēktiesību mīlētāja Krievzeme. Jā, Krievijas televīzijā vairs neredz satracinātu skolēnu pūļus Latvijas ielās. Šis trumpis ir izspēlēts! Bet ko tagad tur rāda? Krievijas televīzijā valda milzīgs uztraukums par to, kāds ir Latvijā izdoto mācību grāmatu saturs. Ak, Dievs! Mācību grāmatās ir minēti latviešu leģionāri. Šīs šausmas! Un diemžēl kāda vientiesīga un gados jauna pārstāve no Latvijas aizmuldas tik tālu, ka runā par nacistiskajiem esesiešiem latviešu karavīru rindās. Un tas liecina vien par to, ka šai personai pamatīgi būtu jālasa grāmatas un jāsaprot, kas ir nacists, kas ir karavīrs, kas ir ieroču SS un kas ir cita veida SS. Lūk, šādas muļķības skan Krievijas televīzijā! Un, tā kā Krievijā 95% iedzīvotāju vispār neko nesaprot no tā, kas notiek Latvijā, tad nav ko brīnīties par kaut kādu mākslīgi radītu naidu, kas reižu reizēm izpaužas izdarībās pie Latvijas vēstniecības Maskavā un citās vietās. Lūk! Tātad būsim, kolēģi, aktīvi! Kas mums to prieku var liegt? Mums ir jāseko līdzi visam tam, kas notiek Latvijas skolās. Tas ir mūsu pienākums. Ja kāds to negrib darīt, tad tā ir pavisam cita lieta. Es tomēr ceru, ka Saeimā, paldies Dievam, vēl joprojām darbojas pietiekami daudz nacionāli orientētu deputātu. Un noteikti arī tādu deputātu, kuri ir labi sapratuši, ka bez nacionālā jautājuma pieminēšanas un arī risināšanas, kaut teorētiski, vēlēšanās klāsies ārkārtīgi grūti. Jā, latviešu vēlētāju balsis joprojām ir ļoti svarīgas. To labi parādīja Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur izgāzās visa tukšā runāšana par kaut kādu krievu nākšanu vai ko tamlīdzīgu. Nē! Tajās skaidri bija redzams spēku samērs. Tas ļoti ietekmēja vienu otru svārstīgu pārstāvi, kurš uzreiz atcerējās, ka nevajag otru valsts valodu, ka nevajag te noteikt kaut kādas vēlētāju, nepilsoņu, tiesības, ievēlot pašvaldības, un vēl citas lietas. Jā, dzīve jau noliek visus savās vietās, un tas ir, paldies Dievam, labi. Tātad skatīsim tālāk! Un kāpēc jūs, daži, te tā uztraucaties? Un visvairāk satraucies, protams, ir kolēģis no kreisās puses. Jā, viņa satraukums man ir labi saprotams. Viņam tie vēlētāji slīd no rokām lēnām ārā. Un, jo vairāk mēs uzsvērsim to, ka šeit ir Latvija, ka šeit ir jādomā par latviskumu, jo vairāk mums uzticēsies, un tad lietas ies uz priekšu pareizā virzienā. Tā ka pats pieprasījums ir pilnīgi pamatots, saprotams, un kaut kā ir jocīgi klausīties, ka viss ir kārtībā un ka nekas jau nav tāds, par ko būtu jāuztraucas. Mēs turpināsim rakstīt jautājumus un pieprasījumus, un es domāju, ka mēs ar to gribam panākt tikai vienu lietu - to, lai atkal nebūtu kaut kādas teatrālas izrādes, ka, lūk, viss ir kārtībā, ka viss jau virzās uz priekšu. Tad, kad būsim nonākuši līdz eksāmeniem, tad atkal būs visādas skraidīšanas, tiks meklēti visādi sānceliņi, kā labāk nokārtot eksāmenus bez kontroles, un tamlīdzīgi. Tā ka mums ir saprotams koalīcijas deputātu noskaņojums, jo negribas jau savējo ministru tā sevišķi raustīt. Tas ir saprotams, taču mūsu, opozīcijas pārstāvju, nacionāli noskaņotu opozīcijas pārstāvju, pienākums ir visu laiku atgādināt par to, kas mums šķiet svarīgs. Jūs jau esat iemācījušies, cienītie kolēģi no pozīcijas, to, kas mums bija ļoti svarīgi - to, kā rīkoties šajos balsojumos, kas skar valsts valodu un kas skar nepilsoņus. Pat pieci aizgājēji no Tautas saskaņas partijas vai no PCTVL, kur nu kurais kādreiz ir skaitījies... pat šie pieci aizgājēji tagad ir labi audzināti, skatoties viņu balsojumus, jo viņi klusi un mierīgi nobalso pat tā, ka mums tas ir pieņemami. Tā ka, ja šāds audzināšanas darbs tur notiek, tad vismaz kaut kāds neliels pozitīvs iznākums no tā visa tiek iegūts. Tā ka darbs turpināsies. Būs viens pieprasījums, būs otrs, būs viens jautājums, būs otrs, un, ja jūs godīgi un kārtīgi strādāsiet, tad arī mēs būsim priecīgi. Paldies par uzmanību!".
• 2004_09_30-seq12 language "lv".
• 2004_09_30-seq12 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2004_09_30-seq12 mentions Q822919.
• 2004_09_30-seq12 mentions Q211.
• 2004_09_30-seq12 mentions Q649.
• 2004_09_30-seq12 mentions Q193089.
• 2004_09_30-seq12 mentions Q159.
• 2004_09_30-seq12 mentions Q1357342.
• 2004_09_30-seq12 mentions Q164226.
• 2004_09_30-seq12 mentions Q44687.
• 2004_09_30-seq12 mentions Q1474490.