Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_09_23-seq158> ?p ?o. }

• 2004_09_23-seq158 type Speech.
• 2004_09_23-seq158 number "158".
• 2004_09_23-seq158 date "2004-09-23".
• 2004_09_23-seq158 isPartOf 2004_09_23.
• 2004_09_23-seq158 spokenAs 37.
• 2004_09_23-seq158 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs Saeimas Ārlietu komisijā pašreiz lūdzam visiem vēstniekiem apkopot stāvokli tā saucamajos cilvēktiesību jautājumos un minoritāšu jautājumos visās Eiropas Savienības valstīs. Es diemžēl esmu spiests apbēdināt savu kolēģi Cileviča kungu, kurš zināmā mērā mēģina maldināt gan deputātus, gan savus vēlētājus. Un es gribētu pateikt tikai trīs lietas. Pirmā. Nevienā valstī tas, kas ir nopircis tramvaja biļeti, nevar noteikt šā tramvaja virzienu. Amerikas Savienotajās Valstīs tie, kam ir zaļās kartes, nepiedalās nekādās balsošanās, kamēr viņi nav kļuvuši par pilsoņiem. Pirms dažiem gadiem Amerikas Savienotās Valstis pārcēla no Krasnodaras apgabala, no Dienvidkrievijas, uz ASV vairākus desmitus tūkstošu Meshetijas turku - pilsoņus, kuri savulaik bija dzīvojuši Vidusāzijā, tad viņi bija pārcēlušies uz Krievijas dienvidiem. Un sakarā ar rasisma pieaugumu un gubernatora izteikumiem Amerikas Savienotās Valstis pēkšņi nolēma viņiem masveidā - vairākiem desmitiem tūkstošu - piešķirt zaļās kartes. Taču tas viņiem nedod absolūti nekādas tiesības vēlēt... Pie tam - es gribu uzsvērt! - tas notiek likumīgi, nepārkāpjot esošo likumdošanu. Tas viņiem nedod absolūti nekādas tiesības nedz kaut ko vēlēt, nedz tikt ievēlētiem, kamēr viņi pilnībā nebūs integrējušies ASV sabiedrībā, iemācījušies valodu, nolikuši eksāmenus un tā tālāk. Šeit izskanēja ārkārtīgi interesanta doma, bet es gribētu uzsvērt, ka ir jau par vēlu - pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO nevienu apmuļķot vairs neizdosies. Es vēlreiz uzsvēršu... Lai šis cīniņš, godājamie kolēģi, nebūtu pilnīgi bezcerīgs no jūsu puses un lai jūs velti netērētu savu enerģiju, es jums atgādināšu, kas tad ir nepilsoņi. Nepilsoņi nav no gaisa nokrituši marsieši. Nepilsoņi ir bijušās PSRS pilsoņi, kurus savā laikā PSRS tiesību mantiniece aizmirsa pasaukt atpakaļ un tā vietā rūpes par viņiem uzkrāva visām pārējām valstīm. Tātad šādu bijušo PSRS pilsoņu pasaulē ir apmēram 20 miljoni. Tas ir viens. Otrs. Tādi starptautisko tiesību speciālisti kā Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits atzina, ka viņus nevajag saukt par nepilsoņiem, bet gan par ārvalstniekiem ar privilēģijām, kuriem Latvijā ir dotas tiesības uzturēties, bet neko vairāk. Kāda ir atšķirība starp Eiropas Savienības pilsoņiem un nepilsoņiem (es lietoju to terminu, kāds tiek lietots tagad)? Eiropas Savienības pilsoņi nav pārkāpuši Latvijas likumdošanu un ir ieradušies šeit ar Latvijas valdības atļauju. Savukārt PSRS pilsoņi ir nokļuvuši Latvijā okupācijas rezultātā un izmanto Latvijas valsts tikai labas gribas žestu - viņiem ir iespēja atvērt skolas, rūpēties par savu sociālo aizstāvību (es runāju šeit no Latvijas puses), viņiem izmaksā sociālos pabalstus un visu pārējo. Vai viņiem ir dotas iespējas integrēties, kā teica Cileviča kungs? Acīmredzot ir. Taču tad jautājums ir jāskata citādāk: kāpēc pēc 15 gadiem vēl joprojām šādi nepilsoņi vispār ir? Un ir jāpasaka atklāti, ka pēc 15 gadiem šie cilvēki nav ieguvuši Latvijas pilsonību, ka pēc 15 gadiem viņu bērni neiet latviešu skolās, kā tas ir Francijā vai kā to dara, teiksim, krievu bērni Vācijā. Un šeit ir jābeidz liekuļot! Mēs esam Eiropas Savienības un NATO valsts, un mums ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka daļai šo nepilsoņu ir divi skaidri definēti mērķi. Viena daļa šo nepilsoņu grib atklāti - un viņi to ir definējuši - izbraukt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpēc ka tā ir ļoti bagāta valsts, un mēs, es domāju, pārrunāsim par to arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Un mūsu jaunā vēstnieka uzdevums būs - varbūt tāpat kā Meshetijas turkiem - ļoti solīdi dot šiem cilvēkiem iespēju dzīvot daudz labākos apstākļos. Arī otra nepilsoņu daļa, kas varbūt grib atgriezties atpakaļ NVS valstīs, nekādā gadījumā nedrīkst tikt represēta no Latvijas valsts iestāžu puses. Mēs nedrīkstam ņemt viņus aiz čupra un iemest, teiksim, kaut kādā viņiem svešā valodas vidē, nevaram likt viņiem mācīties mazu, pretīgu mazas valsts vēsturi vai kaut kā iespaidot viņu tiesības. Taču tādā gadījumā Latvijas pilsoņu kopumam, dārgie biedri, ir tiesības lūgt nemaisīties mūsu iekšējās lietās! Tātad laipni lūdzam! Tie, kuri esat pilsoņi, tie arī piedalīsies šajās pašvaldību vēlēšanās, bet tie, kuri esat nepilsoņi, nu tad nāciet un izskaidrojiet, kā tas ir iespējams, ka pēc 15 gadiem jūs ne tikai nespējat pareizi runāt valsts valodā, bet arī neesat izteikuši vēlēšanos kļūt par šīs valsts pilsoņiem. Un nejauciet gaisu, runādami par to, ka jūs maksājat nodokļus! Es vēlreiz uzsveru: jūs varat maksāt nodokļus Īrijā, pašreiz aizbraukt uz turieni un strādāt, jūs varat maksāt nodokļus Dānijā, braucot uz kuru, vispār pat vīzu nevajag, jūs varat maksāt nodokļus arī Krievijā, bet tas taču nedod jums tiesības iejaukties, teiksim, Krievijas Domes darbībā vai ievēlēt, piemēram, Pleskavas apgabala gubernatoru! Tur gan vairs neko nevēlēs, kā es saprotu, bet tik un tā, un tāpēc es domāju, ka šeit, Latvijā... Kāpēc es to visu saku? Tāpēc, ka ir apnicis klausīties šīs muļķības, un no savas puses es gribu teikt, ka mūsu jaunā Latvijas ārlietu politika skaidri un gaiši pateiks, kas ir kurš, kādas impēriskās intereses šeit tiek izteiktas un kas notiek, teiksim, visu laiku šajos jautājumos saistībā ar Mazākumtautību hartas ratificēšanu. Taču es būšu spiests jūs ļoti apbēdināt, jo mēs analizējam arī nosacījumus, ar kādiem šīs konvencijas tiek ratificētas. Un kāpēc jūs klusējat, godājamie kolēģi, un nestāstāt saviem vēlētājiem, Plinera kungs, kaut vai to, piemēram, ka Zviedrija, ratificējot šo konvenciju, pateica, ka visi pēc 1900. gada iebraukušie ir pārceļotāji, kuriem Zviedrijas valdība nevienu skolu neatvērs? Kāpēc jūs neapsverat to, ka Latvija ir vienīgais izņēmums Eiropas Savienībā, ka Latvija vienīgā starp Eiropas Savienības un NATO valstīm labprātīgi no sava budžeta finansē vidējo izglītību, kas nav obligāta, astoņās valodās? Taču jūs nepārtraukti melojat, dīcat, rakstāt sūdzības un turpināt šo politiku. Es domāju, ka jūsu politika izgāzīsies un ka jūs kļūsiet tādi, kādi jūs arī, protams, esat, - klauni un nekas vairāk. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2004_09_23-seq158 language "lv".
• 2004_09_23-seq158 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q822919.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q211.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q193089.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q458.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q35.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q159.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q142.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q7184.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q183.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q15180.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q34.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q22890.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q348043.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q30.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q2214.
• 2004_09_23-seq158 mentions Q3646.