Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_09_16-seq4> ?p ?o. }

• 2004_09_16-seq4 type Speech.
• 2004_09_16-seq4 number "4".
• 2004_09_16-seq4 date "2004-09-16".
• 2004_09_16-seq4 isPartOf 2004_09_16.
• 2004_09_16-seq4 spokenAs 66.
• 2004_09_16-seq4 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es gribu izmantot šo iespēju un informēt jūs par valdības padarīto un par mūsu iecerēm, mūsu ieplānoto rīcību, lai jums būtu vieglāk izšķirties - vai gribat, lai šī valdība turpina darbu, vai arī gribat veidot labāku. Mana valdība sāka darbu brīdī, kad Latvijai bija atlikušas piecas minūtes līdz iestājai Eiropas Savienībā un NATO. Tas bija mūsu valsts ilglaicīgi nospraustais ārpolitiskais mērķis, mēs vēlējāmies padarīt Latvijas neatkarību neatgriezenisku un ekonomikas augšupeju - pastāvīgu. No ekonomikas viedokļa raugoties, šis process tagad ir sācies un turpinās. Aizvien attīstās politiskās dimensijas šajā jomā; notiek izmaiņas gan likumdošanā, gan praktiskajā dzīvē, gan sadzīves līmenī. Cilvēki pierod pie jaunajiem apstākļiem. Tas ir ļoti apjomīgs darbs, kurš tika veikts daudzu valdību laikā, daudzu gadu garumā, arī pirms mūsu valdības tas tika veikts, un tas ir ilglaicīgs stratēģiskais mērķis, kuram Latvija konsekventi ir sekojusi jau sen pirms 2004. gada 1. maija. Šis darbs turpinās ik dienas. Mūsu mērķis ir panākt attīstītāko valstu labklājības līmeni. Domāju, ka visi klātesošie varēs piekrist tam, ka jebkuram jaunam darbam, jebkuram procesam sākums ir visgrūtākais. Trūkst zināšanu un pieredzes, kā tas bija arī brīdī, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Taču, visnotaļ ņemot vērā šo sākuma grūtību periodu, tomēr ir ārkārtīgi grūti attaisnot to situāciju, kāda mums bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Repšes valdība bija mums atstājusi tik ļoti smagu mantojumu - aptuveni 300 dažādu normatīvo aktu, kas nebija pieņemti -, ka mūsu valdībai pirmie mēneši bija ārkārtīgi grūti. Es esmu ļoti pateicīgs ministriju ierēdņiem, ministriem, visa Ministru kabineta darbam, ko mums izdevās saliedēt un panākt gandrīz neiespējamo - to, ka tik īsā laika periodā tika likvidēti visi nokavējumi. Mums izdevās izvairīties no savstarpējām ķildām, un šie darbi tika darīti saskaņoti, bez iekšējām pretrunām. Es gribu izmantot šo izdevību un izteikt pateicību, īpašu pateicību, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam par situācijas izpratni šajā brīdī, par resursu mobilizāciju, par to, ka mums pietika finansiālo resursu, lai visus nokavētos darbus izdarītu laikā. Un mēs esam savos lēmumos fiksējuši, ka arī turpmāk Eiropas Savienības un NATO prioritātēm nauda budžetā tiks atvēlēta pirmām kārtām. Latvija izpildīja sarunās dotos solījumu - līdz ar iestāšanos mēs bijām pilnībā ieviesuši visu nepieciešamo normatīvo aktu kopu. Mūsu pozitīvo veikumu novērtēja Eiropas Komisija, pret Latviju netika piemērotas nekādas sankcijas. Arī vedot uz Vašingtonu līgumu par Latvijas iestāšanos NATO, es varēju justies pilnīgi drošs, ka mūs uzņems, jo dokumenti bija sakārtoti. Šajā laika periodā mēs atrisinājām arī jautājumus par robežkontroles punktiem - tie tika sakārtoti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tika pabeigts viss neizdarītais darbs. Valdība ir nodrošinājusi to, ka Eiropas Savienības piedāvātie resursi un līdzekļi tiek izmantoti projektu īstenošanai un visi struktūrfondu resursi tiks apgūti. Svarīgi, ka uzņēmēji, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citi tagad var izmantot šo strukturālo fondu līdzekļus. Man ir tiešām patiess gandarījums par iesniegto projektu skaitu. Piemēram, lauksaimnieki jau tuvākajos mēnešos saņems arī tiešmaksājumus no Eiropas Savienības. Protams, katram projekta īstenotājam jāuzņemas atbildība par to, cik efektīvi nauda tiks izmantota, valsts struktūrām jāpalīdz šo efektivitāti paaugstināt, un represīvajām struktūrām jādara viss, lai novērstu nelikumības. Ministru kabinets īsteno politiku, kas veicina un stiprina sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību Latvijā visās nozarēs. Pašvaldību aizņēmuma limitu 2004. gadam esam palielinājuši par 5 miljoniem latu; tas paver straujākas attīstības iespējas vairākām Latvijas pašvaldībām. Valdībā ir pieņemtas reģionālās politikas pamatnostādnes, un ir izveidota Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Šogad pašvaldību investīcijas un citi līdzekļi pašvaldību pasākumu finansēšanai ir trīskāršoti - vairāk nekā trīskāršoti! Proti, 2004. gada sākotnējā budžetā bija paredzēti 4,87 miljoni latu, bet pēc budžeta grozījumiem šobrīd papildus ir piešķirti 11,4 miljoni latu, un kopumā pašvaldības šādā veidā saņem 16,34 miljonus latu. Pašvaldības arī turpmāk būs mūsu uzmanības centrā. Ļoti uzmanīgi un ar vislielāko izpratni mēs esam skatījušies uz kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu - saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Latvijas Okupācijas muzeja finansējums ir dubultojies; Rīgas Doms (restaurācija), koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, Nacionālā bibliotēka - tie visi ir projekti, kuri ir saņēmuši atbalstu no valdības, un es domāju, ir saņemti tieši saistībā ar ļoti veiksmīgo sadarbību ar radošajām savienībām, kuru ir veidojusi kultūras ministre Helēna Demakova. Viņas darbs šajā jomā ir bijis perfekts. Šīs valdības darbs ir bijis arī aktīva līdzdalība ekonomisko procesu veicināšanā. Pirmām kārtām mēs atgūstam kontroli pār nacionālajiem dabas resursiem. Es gribētu, kolēģi, lai jūs šajā vārdu savienojumā vēl un vēlreiz ieklausītos: “Latvija atgūst kontroli pār nacionālajiem dabas resursiem. ” Tas ne visiem patīk - arī šajā zālē droši vien ne. Esam atteikušies no ilgtermiņa līgumiem mežu iznomāšanā ārvalstu kompānijām, tātad mežu “skandinavizācija” ir iesaldēta. Pateicoties vides ministra Raimonda Vējoņa enerģiskajai darbībai, Latvijai ir ļoti labi panākumi vides sektorā. Mēs bijām pirmā valsts Eiropas Savienībā, es uzsveru - pirmā valsts Eiropas Savienībā! -, kas apstiprināja “Natura-2000” programmu, kurā vairāk nekā 300 jauni īpaši aizsargājami dabas objekti tika fiksēti un ieguva Eiropas Savienības nozīmi. Patiesībā tas nav tik daudz Eiropas Savienības jautājums, bet gan mūsu pašu - Latvijas - nacionālā nepieciešamība pēc mūsu dabas resursu, pēc mūsu dabas vērtību aizsardzības. Mums ir jānosargā savas nacionālās dabas vērtības, un tā ir mūsu identitāte. Dabas daudzveidība ir viens no mūsu brīnišķīgākajiem mantojumiem, tas ir zīmols Latvijai. Šis zīmols mums ir jānes tālāk. Mēs pēc šā zīmola tiksim atpazīti Eiropā, tiksim atpazīti pasaulē. Dabas krāšņumam nav tikai ekoloģiska un vides nozīme. Tam ir arī ekonomiska nozīme un to ir viegli pārvērst ekonomiskā labumā. To uzskatāmi pierāda aizvien pieaugošais tūristu skaits Latvijā, kur mūsu kultūras vērtības un dabas vērtības aicina tūristus no visas pasaules. Manā valdībā politiskie lēmumi par tādiem kardināliem jautājumiem kā valsts kontroles atgūšana telekomunikāciju jomās un Latvijas enerģētikas neatkarības nostiprināšana tika pieņemti salīdzinoši ātri, raiti un vienprātīgi, kaut arī tie bija diezgan sarežģīti jautājumi. Tās bija ļoti nopietnas politiskās izšķiršanās. Ministru kabinets ir panācis, ka “Lattelekom” tiesvedībā iesaistītās puses, visas bez izņēmuma, piekrita mierizlīguma un sadarbības memoranda publiskošanai. Ir panākts vēl viens būtisks risinājums - līdz ar skaidrojošā līguma noslēgšanu ir novērsta iespēja, ka sadarbības memorands un mierizlīgums “Lattelekom” lietā varētu tikt uzskatīti par savstarpēji saistītiem dokumentiem. Tā mums ir ļoti nepieciešama un nozīmīga atziņa. Latvijai piespiedu kārtā vairs nebūs jāprivatizē “Lattelekom” daļas, turklāt Latvija ir saglabājusi tiesības pašai izlemt šo jautājumu, un valdības nostāja šajā ziņā ir stingra. Pārskatāmā nākotnē telekomunikāciju privatizācija nenotiks. Lēmums par valsts interešu pārstāvības nostiprināšanu “Lattelekom” bija kardināli nepieciešams. Tagad, kad mums ir noteicošā balss kompānijā, pateicoties ekonomikas ministra Jura Lujāna neatlaidībai, no skandināviem esam saņēmuši apstiprinājumu tam, ka turpmāko triju gadu laikā telekomunikāciju modernizācija lauku reģionos tiks pabeigta, katru gadu veltot šim pasākumam 10 miljonus latu. Beidzot visi mūsu lauku iedzīvotāji saņems kvalitatīvus telefona sakaru pakalpojumus un tiks nodrošināta pieeja mūsdienu globalizācijas laikmetā ikvienam tik nepieciešamajam internetam. Tātad “Latvenergo” paliks valsts īpašumā, un vienlaikus tā vadība tiks pārveidota atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Saglabāsies valsts īpašums arī uzņēmumā “Latvijas Dzelzceļš”. Esam panākuši vienošanos par valsts atbalstu pasažieru pārvadājumiem, un tādējādi mēs noņemam šo smago kompensācijas slogu no kravu pārvadātāju pleciem, un tādējādi kravu pārvadātāji kļūst konkurētspējīgāki. Pirms nepilna mēneša jūs, godātie deputāti, ar 62 balsu pārsvaru pieņēmāt mūsu valdības piedāvātos sociāli atbildīgos šāgada valsts budžeta grozījumus, kas tautsaimniecībai papildus piešķīra gandrīz 66 miljonus latu. No tiem lielākās summas tika atvēlētas lauksaimniekiem, pašvaldību investīciju projektiem un mērķdotācijām, kā arī pedagogu algu palielināšanai un veselības aprūpei. Valdība sarežģītajā iestāšanās posmā Eiropas Savienībā nevarēja liegt saviem iedzīvotājiem šo sociālo “spilvenu”. Mēs saprotam savu atbildību to cilvēku priekšā, kuri ir sociāli neaizsargāti un kuru labklājība ir pilnībā atkarīga no valsts budžeta iespējām. Viņiem ir jānodrošina normāli dzīves apstākļi, un mēs to savu iespēju robežās esam darījuši. Atšķirībā no iepriekšējās valdības mēs esam uzturējuši un arī turpmāk uzturēsim dialogu ar sociālajiem partneriem. Pat Latvijai visneveiksmīgākajā un vissarežģītākajā jomā - veselības aprūpē - ievērojami ir uzlabojies dialogs ar sabiedriskajām organizācijām un ārstus pārstāvošām organizācijām, ar visiem citiem partneriem. Tagad turpināsim jau sen iesākto veselības aizsardzības sistēmas reformu. Šī reforma ir apturēta, bet mums tās kustība ir jāatjauno. Šī reforma ir vērsta uz efektīvas medicīniskās aprūpes sistēmas izveidi. No 1. oktobra tiks likvidēta iepriekšējās valdības laikā ieviestā netaisnība - nevienlīdzīgā atalgojuma sistēma veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas padotības iestādēs un pašvaldībās. Budžeta grozījumos ievērojami līdzekļi tika piešķirti valsts kompensējamo medikamentu iegādes nodrošināšanai, ātrās palīdzības darbības uzlabošanai un daudziem citiem neatliekamiem mērķiem. Tieši šīs valdības darbības laikā Saeima pieņēma lēmumu, un tagad pensijas tiek indeksētas divreiz gadā - aprīlī un oktobrī. Pirmā indeksācija bija jau šā gada 1. aprīlī, kad pensijas tika palielinātas par 2,5 latiem, bet oktobrī vidējais pensijas pieaugums varētu pārsniegt 5 latus. Tas nav daudz, bet tas ir tas, ko ir iespējams izdarīt iedzīvotāju labā, un mēs to esam arī darījuši. Mēs esam lēmuši par neapliekamā minimuma paaugstināšanu un par nodokļa atbrīvojumu par apgādībā esošajām personām. Mēs gribam palielināt šo nodokļa daļu. No 2005. gada 1. janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs līdz 26 latiem mēnesī, bet turpmāk neapliekamā minimuma apmērus mēs noteiksim līdz kārtējā taksācijas gada 30. jūnijam. Latvijas Darba devēju konfederācija kā apsveicamu vērtē Finanšu ministrijas un valdības noteikto grafiku neapliekamā minimuma paaugstināšanai nākotnē. Pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām un labklājības ministres Dagnijas Staķes ļoti lielā ieguldītā darba valdība ir atbalstījusi to, ka no 2005. gada 1. janvāra mazākais jaundzimušā kopšanas pabalsts būs 56 lati, bet lielākais - 392 lati. Pabalsts vienam no jaunajiem vecākiem, jebkuram no viņiem, tiks maksāts 70% apmērā no vidējās algas, no kuras ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas gadu pirms bērna piedzimšanas - tātad tās summas apmērā, ko reāli viens no vecākiem ir saņēmis pirms tam. Paralēli tam bērna piedzimšanas pabalsts tiks ieviests jau no 1. oktobra, un māmiņas bērna pūriņam saņems jau 296 latus. Aktualizēts bērnu pilsonības jautājums. Nils Muižnieks un Ainars Baštiks ir nosūtījuši aicinājumu jaundzimušo nepilsoņu un bezpavalstnieku bērnu vecākiem, mudinot viņus reģistrēt savus bērnus Latvijas pilsonībā. Un sākotnējā saņemtā informācija liecina, ka tas ir uzņemts ar lielu atsaucību. Tā, piemēram, šāgada maijā pilsonībā ir reģistrēts tikpat daudz bērnu cik visa iepriekšējā gada laikā. Neraugoties uz iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga demonstratīvo bezdarbību un tai sekojošajām krievvalodīgās sabiedrības protesta akcijām, ir sākusies izglītības reforma. Manai valdībai, bet it īpaši izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzevičam, bija jāsāk veidot dialogu ar krievu skolotājiem, ar vecākiem un skolēniem pilnīgi no nulles. Dažkārt viņi pat nezināja, ko īsti paredz izglītības reforma, un līdz ar to daudzi cilvēki bija pakļāvušies propagandai, tika gatavotas vērienīgas masu nekārtības, kuras mums izdevās novērst. Bija nepieciešams sešus mēnešus ilgs saspringts darbs, lai situācija izlīdzinātos. Skolu mācību programmas ir akreditētas, un direktori ir apliecinājuši gatavību īstenot reformu un nodrošināt mācības latviešu valodā. Skolēni ir klasēs, nevis uz ielas. Haosa laiks ir pagājis. Ir piešķirti līdzekļi solītajam algu paaugstinājumam izglītības darbiniekiem. Tas nozīmē, ka skolotāji saņems ne mazāk kā 160 latus mēnesī, skolu direktori - ne mazāk kā 353 latus, bet augstskolu rektori - 630 latus. Kopumā 60 000 izglītības darbinieku saņems algas pieaugumu atkarībā no savas kvalifikācijas un slodzes. Ko tad īstenībā var pārmest šai valdībai? Kā pirmo plaši tiražēto pārmetumu varētu minēt it kā “promaskaviskumu” - nu, “promaskaviskumu” (pēdiņās!). Šīs valdības laikā par spiegošanu tika izraidīts krievu diplomāts, tiek izraidīts ar Krievijas politiskajām aprindām saistīto politisko nemieru cēlājs, musinātājs Aleksandrs Kazakovs. Galu galā, neskatoties uz visām grūtībām, tiek realizēta valodas reforma izglītības sektorā. Vai tad tiešām jūs nesaskatāt šo ačgārno loģiku? Visa augšminētā rīcība esot “promaskaviska”. Taču šobrīd balsot par neuzticību - pēc būtības tas nozīmētu sodīt valdību par konsekvenci izglītības reformas īstenošanā... Tātad piedāvāt šo balsojumu - tas nav “promaskaviski”? Tas tātad ir patriotiski? Savāds patriotisms. Savāds patriotisms! Otrs arguments, ko vērš pret šo valdību, ir nepārtraukti tiražētais stereotips, ka mazākumvaldība, pēc definīcijas, esot kaut kas nedabisks un nepieņemams parlamentārajā iekārtā. Šis pieņēmums, cita starpā, neatbilst Rietumeiropas parlamentārajai praksei. Vēl šonedēļ interneta portālā “Politika” interesenti var izlasīt LU politikas zinātnieka Auera pētījumu par Rietumeiropas reālo praksi šajā jautājumā. Izrādās, ka no visām pēckara Eiropas valdībām vairāk nekā viena trešdaļa ir bijušas mazākumvaldības. Tādā demokrātisku tradīciju pilnā valstī kā Norvēģija mazākumvaldība ir pastāvējusi visus pēdējos desmit gadus. Kādos gadījumos tad ir jāizšķiras par mazākumvaldību? Acīmredzot tad, kad parlamentā pārstāvētie spēki nevar savstarpēji vienoties tiktāl, lai vairākumu varētu veidot pietiekami konsolidētu un nepretrunīgu savā starpā, tādu, kas spētu strādāt kā viena komanda. Tiek pārmests, ka mazākumvaldībai ir “jātirgojas” parlamentā. Taču padomāsim - vai tad ir labāk, ja šāds “tirgus” tiek pārcelts uz valdības iekšpusi un koalīcijas partneri vai Ministru kabineta locekļi savā starpā apmainās ar tādiem komplimentiem, kādus mēs dzirdējām, piemēram, Repšes valdības laikā? Un vēl - mazākumvaldības tā saucamie kompromisi, kas sasniegti atsevišķos jautājumos ar to vai citu opozīcijas partiju, īstenībā ir daudz “caurspīdīgāki” un publiski izvērtējamāki nekā šāds iekšējais “tirgus” un kompromisi pretrunu plosītas valdības iekšpusē. Es, starp citu, nebūt tik izmisīgi neturos pie šā krēsla, tikai cenšos godīgi pildīt Valsts prezidentes un parlamenta uzticēto pienākumu. Bet, tā godīgi, - vai kāds šodien var uzrādīt nopietnu, konsolidētu vairākumu kā šīs koalīcijas alternatīvu? Kur ir šāda alternatīva šābrīža valdībai? Ja ir, lūdzu, runāsim par to! Bet var jau būt, ka visi publiskie argumenti pret šo valdību ir tikai tādi aizplīvuroti savā loģikā un ka patiesībā pastāv citi, vārdos nenosaukti motīvi. Varbūt kādu neapmierina tas, ka šī valdība, piemēram, pieliek punktu mūsu mežu resursu tālākai “skandinavizācijai” un negrasās atļaut būvēt celulozes monstru. Varbūt kādu neapmierina, ka šī valdība neprivatizēs “Lattelekom” un “Latvijas Mobilo telefonu”, bet - tieši otrādi - strādā pie valsts kontroles atjaunošanas pār šādiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu visu Latvijas reģionu pilnīgu aprīkošanu ar moderniem sakariem. Varbūt kādam ir arī citi plāni “Latvenergo” sakarā. Ja tādi plāni ir, tad vajadzētu tos šeit, no šīs tribīnes, nosaukt! Taču es nedomāju, ka tie tiks nosaukti. Un parasti jau ir noticis tā, ka patiesie plāni tā arī paliek nenosaukti. Es tagad gribu pateikt to, ko es tiešām ar pārliecību domāju: šī valdība ir rīcībspējīga. Godātie deputāti, mums stāv priekšā izšķiršanās: vienā pusē - nenoteiktība, krīze, neskaidras valdības aprises, neskaidra šīs valdības konceptuālā rīcība, otrā pusē - sociāli atbildīga politika, lata un budžeta stabilitāte, sagaidot jaunās naudas - eiro - ieviešanu pēc diviem gadiem. Mūsu cīņa par iekšzemes kopprodukta tālāku pieaugumu, par ražotņu atjaunošanos, par jaunām darbavietām, par veiksmīgu tālāko integrāciju Eiropas Savienībā - tāda ir virzība, ko piedāvā šī valdība. Izšķiršanās ir jūsu ziņā. Paldies par uzmanību.".
• 2004_09_16-seq4 language "lv".
• 2004_09_16-seq4 speaker Indulis_Emsis-1952.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q822919.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q211.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q4294791.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q4294315.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q957126.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q2660080.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q193089.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q458.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q3736450.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q2416022.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q159.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q4459436.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q8880.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q7184.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q1419663.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q16348421.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q20.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q404542.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q1191011.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q61.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q540708.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q3112425.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q5208606.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q4697403.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q5710822.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q10996257.
• 2004_09_16-seq4 mentions Q17593808.