Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_08_12_as-seq36> ?p ?o. }

• 2004_08_12_as-seq36 type Speech.
• 2004_08_12_as-seq36 number "36".
• 2004_08_12_as-seq36 date "2004-08-12".
• 2004_08_12_as-seq36 isPartOf 2004_08_12_as.
• 2004_08_12_as-seq36 spokenAs 49.
• 2004_08_12_as-seq36 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien ir noslēdzies nopietna un atbildīga darba posms, un valdības vārdā man ir tas gods piedāvāt Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004. gadam””. 55 miljoni latu - tā ir summa, ko valsts šobrīd var atļauties papildus novirzīt savām prioritātēm. Valdības darbs pie šāgada budžeta grozījumiem ir bijis vērsts uz stabilu Latvijas tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā, valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu un tādu fiskālo politiku, kas atbilst mūsu starptautiskajām saistībām. Pats galvenais ir tas, ka valdības piedāvātās prioritātes šāgada valsts budžeta grozījumiem vislielākos līdzekļus paredz tieši Latvijas sociālās situācijas uzlabošanai. Kas ļāva valdībai tik īsā laikā panākt šādu rezultātu? Vispirms īsi raksturošu situāciju, kādā šī valdība pārņēma nodokļu iekasēšanu no iepriekšējās. Kad mēs marta vidū uzsākām darbu, daudzi likumdošanas akti saistībā ar nodokļu iekasēšanu nebija ne sagatavoti, ne apstiprināti. Muitā vien tika konstatētas vairāk nekā 60 akūtas problēmas, kas draudēja paralizēt preču kustību pāri Latvijas robežai. Šo uzskaitījumu es varētu arī turpināt. Tikai ļoti intensīvs šīs valdības darbs neļāva sabojāt nodokļu maksātājiem svētku sajūtu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Intensificējot Valsts ieņēmumu dienesta darbu, ir izdevies panākt labu rezultātu. Iepriekšējā finanšu ministra noteiktais ieņēmumu plāns jau pirmajā pusgadā ir pārsniegts par 10,3 procentiem, kaut arī pēc 1. maija būtiski mainījās nodokļu iekasēšanas kārtība, tāpēc valdībai ir bijusi iespēja lemt par papildu 54,4 miljonu latu sadali šāgada budžetā. Galīgais lēmums, protams, būs jāpieņem jums, godātie Saeimas deputāti. Un tagad sīkāk par prioritātēm 2004. gada valsts budžeta grozījumos. Izglītība. Šai prioritātei valdība piedāvā papildus novirzīt gandrīz 11 miljonus latu. Tieši pedagogu darba samaksas paaugstināšanai valdība piedāvā papildus novirzīt gandrīz 10 miljonus latu. Tas ļaus jau no šā gada 1. septembra palielināt pedagogu algas vidēji par 65 latiem pirms nodokļu nomaksas. Pieauguma tādā apmērā pedagogu algām nav bijis jau ilgus gadus, taču šī valdība ļoti labi saprot, ka bez patiesi kvalitatīviem pedagogiem mūsu jauniešiem būs ļoti grūti konkurēt lielajā Eiropas tirgū, it īpaši eksaktajās zinātnēs, par kurām jau šobrīd mūsu jauniešiem ir pārāk vāja interese. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijai atvēlētā papildu budžeta ietvaros mēs esam raduši iespēju beidzot pateikties sportistiem par viņu izcilajiem sasniegumiem sportā, nesot Latvijas vārdu tālu aiz mūsu valsts robežām. Prioritāte valdības piedāvājumā ir lauksaimniecība, kam šajā likumprojektā paredzēts papildus atvēlēt vairāk nekā 17,5 miljonus latu. Es to gribētu saukt vairāk par iepriekšējās valdības nolaidību, jo lauksaimniekiem tik daudz tika sasolīts, bet 2004. gada budžetā tiešajiem maksājumiem netika ieplānots ne santīms. Lauvas tiesu no papildus paredzētā finansējuma veido subsīdijas Eiropas Savienības pievienošanās līgumā paredzētā vienotā platību maksājuma un valsts tiešo maksājumu papildu finansēšanai, kā arī subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Es, būdams finanšu ministrs, būtu ļoti iepriecināts, ja šie milzīgie līdzekļi ilgtermiņā palīdzētu celt mūsu lauksaimnieku konkurētspēju, radītu jaunas darba vietas laukos un ļautu mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem izmantot modernās tehnoloģijas, nevis tiktu izlietoti kādiem īstermiņa mērķiem vai vienkārši patēriņam. Būtiska valdības prioritāte ir veselības aizsardzība, kam valdība šāgada budžetā piedāvā papildus novirzīt vairāk nekā 4,3 miljonus latu. 2 miljonus latu paredzēts tērēt, lai novērstu līdzekļu deficītu kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautajām diagnozēm. Atlikušie līdzekļi ir paredzēti ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbības nodrošināšanai, Valsts asinsdonoru centra un Katastrofu medicīnas centra darbības nodrošināšanai, kā arī citiem mērķiem. Tāpat neapšaubāma prioritāte šai valdībai ir valsts aizsardzība un drošība, kam papildus tiek novirzīti gandrīz 2 miljoni latu, kas nepieciešami mūsu bruņoto spēku dalībai starptautiskajās operācijās. Latvijas karavīru ikdiena Irākā un Afganistānā nav viegla, un valsts pienākums ir rūpēties par kvalitatīviem sadzīves apstākļiem saviem karavīriem neatkarīgi no tā, lai arī kurā pasaules malā tie atrastos. Ar šo prioritāšu pārskaitījumu nebūt nebeidzas apjomīgais dokuments - grozījumi šā gada valsts budžetā. Uzdrošinos apgalvot, ka šajos grozījumos neviena no valdības piedāvātajām pozīcijām nav sīkums, pat ja tā sastāv tikai no pāris tūkstošiem latu, jo katra šo budžeta grozījumu sastāvdaļa ir izvētīta ļoti rūpīgi. Tāpēc mums nešķiet sīkums, piemēram, līdzekļi Latvijas Republikas vēstniecības Kazahstānā atvēršanai, kam ir paredzēti 98,3 tūkstoši latu. Valdība par būtisku uzskata arī piešķīrumu - gandrīz pusmiljonu latu - kārtējiem un kapitālajiem remontiem Valsts policijas objektos, kur darbinieki ir spiesti strādāt pat dzīvībai bīstamos apstākļos. Tā nav pieņemama situācija, un šī valdība ir uzsākusi to pamazām novērst. Nepieļaujamas bezatbildības rezultāts ir arī tas, ka bez nepieciešamās restaurācijas ir palicis Rīgas Doms, šis Rīgas simbols, kurā nu ir kļuvis bīstami pat uzturēties. Valdība piedāvā risināt šo samilzušo problēmu un Doma restaurācijas uzsākšanai piedāvā budžeta grozījumos atvēlēt gandrīz 111 000 latu. Valdība budžeta grozījumos piedāvā papildus pārdalīt vairāk nekā 490 000 latu tādiem likteņa pabērniem kā Valsts Radio un Televīzija. Jūs taču neesat aizmirsuši Eiropas futbola čempionāta translāciju radio un televīzijā. Lūk, budžeta grozījumu pieņemšana ir tā reize, kad šie sporta draugiem tik patīkamie mirkļi ir jāsedz no valsts līdzekļiem, jo abu raidorganizāciju budžetos nauda tam nebija piešķirta. Lieki piebilst, ka gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijai ir arī daudzas citas akūtas lietas, kurām nepieciešami papildu līdzekļi. Šāgada valsts budžeta grozījumi noteikti iepriecinās arī pa��valdības, jo valdība ir paredzējusi finansiāli stabilām pašvaldībām aizņēmuma limitu papildus palielināt par 3 miljoniem latu, lai tās varētu veikt savu pilsētu un pagastu infrastruktūras uzlabošanu. Ārlietu jomā būtiski ir tas, ka, piemēram, no ieņēmumiem, kas gūti no vēstniecības ēkas Parīzē pārdošanas, tiks rekonstruēta Ārlietu ministrijas vēsturiskā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 3, tiks iegādāta vēstniecības ēka Austrijā un veikta virkne citu pasākumu. Valdība šajos grozījumos ir paredzējusi palielināt izdevumus arī valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā, kas salīdzinājumā ar apstiprināto 2004. gada budžetu ir paredzēti par 17,5 miljoniem latu lielāki. Palielinājums ir, lai nodrošinātu pensiju būtisku indeksāciju un pabalstu izmaksas. Ceru, ka tādējādi valdība spēs mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem vismaz daļēji segt jūtamo patēriņa cenu pieaugumu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Vēlos īpaši uzsvērt to, ka budžeta izdevumu palielinājums ir reāli pamatots un organiski iekļaujas valdības vīzijā par Latvijas fiskālo politiku tuvākajos gados. Šis nav populistu un tukšu solījumu bārstītāju likumprojekts! Gluži otrādi - valdības plāni attiecībā uz maksimāli pieļaujamo budžeta deficīta robežu nav mainījušies: tas nepārsniegs 2 procentus. Protams, daudzām Eiropas Savienības valstīm tas ir krietni lielāks, un arī Māstrihtas kritēriji, kā zināms, atļauj 3% robežu, taču Latvija šobrīd nevar atļauties iet šādu ceļu, jo mums ir jāsaglabā kāda neliela rezerve brīdim, kad mūsu tautsaimniecības attīstības teps, kas šobrīd ir visstraujākais starp Eiropas Savienības valstīm, var sākt samazināties. Lai arī es esmu optimists attiecībā uz Latvijas ekonomikas attīstību nākotnē, attiecībā uz budžeta deficīta palielināšanu esmu ļoti piesardzīgs optimists. Palielinot budžeta deficītu pašlaik, mūsu valstij var nākties ļoti dārgi samaksāt ar savas ekonomikas attīstību ilgtermiņā, tāpēc es, finanšu ministrs, ar pilnu atbildību aicinu jūs atteikties no šā ceļa. Nobeigumā vēlos sirsnīgi pateikties par teicamu darbu visiem saviem kolēģiem ministriem, Ministru prezidentam un Finanšu ministrijas darbiniekiem, kuri bija iesaistīti budžeta grozījumu sagatavošanā. Savukārt godājamiem Saeimas deputātiem es novēlu vēsu prātu un Temīdas cienīgu lēmumu, izvērtējot budžeta grozījumu likumprojektu. Paldies par uzmanību.".
• 2004_08_12_as-seq36 language "lv".
• 2004_08_12_as-seq36 speaker Oskars_Spurdzins-1963.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q822919.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q211.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q4294791.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q957126.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q2660080.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q193089.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q40.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q458.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q232.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q15628977.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q90.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q872.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q796.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q889.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q6350545.
• 2004_08_12_as-seq36 mentions Q2984207.