Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_08_12_as-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 2004_08_12_as-seq2 type Speech.
- 2004_08_12_as-seq2 number "2".
- 2004_08_12_as-seq2 date "2004-08-12".
- 2004_08_12_as-seq2 isPartOf 2004_08_12_as.
- 2004_08_12_as-seq2 spokenAs 5.
- 2004_08_12_as-seq2 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Beidzot mūsu priekšā atrodas ilgi gaidītais un Latvijas iedzīvotājiem tik svarīgais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004. gadam””. Beidzot, ar krietnu nokavēšanos, pēc vairākkārtējiem “Jaunā laika” mudinājumiem un nepārprotama sabiedrības spiediena, valdība ir sagatavojusi un Saeimas izlemšanai nodevusi dokumentu, kuram vajadzētu pārliecinoši parādīt mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes rezultātus un sniegt skaidru, pārdomātu finansiālu plānu nākotnei. (Starpsauciens. ) Citiem vārdiem sakot, naudai Latvijas iedzīvotāju maciņos vajadzētu palikt vairāk, bet valsts parādam - samazināties. Patiešām, varam būt gandarīti, ka ne visas valsts amatpersonas tik bieži dodas atvaļinājumos kā iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un ka pēdējā brīdī ir vismaz cerības tiem daudzajiem skolotājiem un izglītības darbiniekiem, kuri šos trīs mēnešus ir turēti neziņā un vazāti aiz deguna: vai valdība pildīs savus solījumus nodrošināt algas pieaugumu ar 1. septembri vai ne? Tātad - ko mēs esam sagaidījuši? Šāgada budžeta grozījumus visnotaļ precīzi varētu salīdzināt ar pašreizējo situāciju uz Latvijas autoceļiem. Rodas iespaids, ka pie valsts auto stūres nejauši ticis kāds nemākulīgs, bet bravūrīgs vadītājs un, Ministru prezidenta biedra Šlesera vārdiem izsakoties, “gāzē līdz grīdai”. Finanšu pedālis nudien ir iespiests grīdā līdz galam, vadības sviras tiek haotiski raustītas, pat nepadomājot, vai bākā maz pietiks degvielas trakajam braucienam un kā un kur to varēs uzpildīt. Līdz šim labi eļļotais un koptais ekonomikas dzinējs, kuram tiešām jauda ir pietiekama, pēc inerces virza auto uz priekšu pat tad, ja vadītājs nemāk vai negrib saprast, kā lietderīgi izmantot viņam dotās iespējas vadīt spēkratu. Pat neskatoties uz aizvien pieaugošo pārkaršanas risku, uz ko skaudri norāda visi indikatori instrumentu panelī... Bet vadītāju tas acīmredzot interesē visai maz. Rezultātu šādiem braucieniem mēs visi zinām - jau aiz tuvākā līkuma auto atdursies inflācijas, nenomaksājamu parādu un stagnācijas grāvī. Mēs lasām, ka valsts budžeta ieņēmumu daļa tiek palielināta par 87 miljoniem latu. No pirmā acu uzmetiena tas varētu šķist visai ievērojams pieaugums, tomēr, veicot elementārus aprēķinus, redzam neizprotamas dīvainības. Ekonomikas izaugsme 2004. gada pirmajā pusgadā, pateicoties Repšes valdības uzsāktajam darbam, ir bijusi straujāka par prognozēto, kas ļautu Finanšu ministrijai 2004. gada IKP prognozi paaugstināt no 6,17 miljardiem latu uz 7,08 miljardiem latu, tas ir, par 15 procentiem. Tajā pašā laikā valsts budžeta ieņēmumu daļa tiek palielināta tikai par nepilniem 5 procentiem. Tātad Emša valdība plāno trīsreiz zemāku budžeta ieņēmumu pieaugumu, nekā tas izriet no ekonomikas izaugsmes tempa. Rezultāts: valsts budžeta ieņēmumu daļa tiek samazināta - no pašreiz plānotajiem 31,3% no IKP tiek samazināta uz 28,5 procentiem. Kāpēc tiek plānota tik dramatiska nodokļu iekasēšanas pasliktināšanās, varam tikai minēt, atmiņā atsaucot tos it kā jau aizmirstos laikus, kad par ievestās degvielas cisternām nodokļus maksāja tikai muļķi vai tādi, kam nebija kārtīgu draugu “pareizajās vietās”. Emša valdības mazspēja nodokļu iekasēšanā, neapšaubāmi, izraisījusi negatīvas sekas. Nepārprotami - tas būs ievērojamais budžeta deficīta pieaugums, kuru plānots palielināt par 19 miljoniem latu. Tātad, pretēji Emša valdības deklarācijā solītajam nodrošināt pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos, valdība plāno to pasliktināt. Tas liecina par valdības nespēju īstenot stingru, Latvijas valsts ilgtermiņa attīstībai atbilstošu fiskālo politiku. Tiek klaji ignorētas Latvijas Bankas un starptautisko institūciju rekomendācijas - samazināt budžeta deficītu. Budžeta deficīta palielināšana izraisa inflācijas kāpumu un norēķinu konta bilances pasliktināšanos, kā arī palielina valsts parādu slogu. Tas, ka straujas izaugsmes apstākļos budžeta deficīts ir jāsamazina, pat iesācējam ekonomikā ir tikpat skaidrs kā tas, ka divreiz divi ir četri. Pretējā gadījumā, palielinoties ekonomikas izaugsmei, budžeta deficīts var sasniegt valsts makroekonomisko stabilitāti negatīvi ietekmējošu apjomu. Budžeta deficīta samazināšana ir svarīga arī kā inflāciju ierobežojošs pasākums, ņemot vērā pēdējos gados nepieredzēti augsto cenu kāpumu - par 6,7% pret attiecīgo laika periodu 2003. gadā. Šis rādītājs ir satraucoši liels, un, ņemot vērā valdības bezatbildīgo “gāzēšanu”, nav gaidāms, ka tas mazināsies. Cenu kāpumu jau šodien izjūt katrs Latvijas iedzīvotājs, tā arī nesaņemot atbildi uz jautājumu: “Ko tad Emša valdība ir darījusi un plāno darīt inflācijas būtiskai mazināšanai?” Emša valdības mazspēja nodokļu iekasēšanā liek tai aizmirst daudzus savus solījumus. Vēl šā gada sākumā Tautas partija... (Starpsauciens: “Laiks!”)".
- 2004_08_12_as-seq2 language "lv".
- 2004_08_12_as-seq2 speaker Artis_Kampars-1967.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q822919.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q211.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q4294791.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q687709.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q1357342.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q43048.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q1250133.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q3112425.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q9393856.
- 2004_08_12_as-seq2 mentions Q3112032.