Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_07_21_as-seq55> ?p ?o. }

• 2004_07_21_as-seq55 type Speech.
• 2004_07_21_as-seq55 number "55".
• 2004_07_21_as-seq55 date "2004-07-21".
• 2004_07_21_as-seq55 isPartOf 2004_07_21_as.
• 2004_07_21_as-seq55 spokenAs 37.
• 2004_07_21_as-seq55 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas ārpolitika pēc neatkarības atjaunošanas ir tikusi virzīta uz lieliem ārpolitiskiem mērķiem. Man ir bijis tas gods vairākkārt strādāt Saeimā, gan pozīcijā, gan opozīcijā, un būt arī ministram gan vairākuma, gan mazākuma valdībās. Līdz šim mērķi, kas tika izvirzīti, ir bijuši ļoti augsti, un šos mērķus ir izdevies sasniegt vienīgi tāpēc, ka ārpolitika un iekšējā drošība līdz šim valstsvīriem un politiķiem, kas bija Saeimā, vienmēr bija jautājums, saistībā ar kuru malā tika noliktas partiju ambīcijas, krēsli, uz kuriem sēž, un dažādas personīgās simpātijas vai antipātijas. Kaut vai iepriekšējais Valsts prezidents... Lēmumu par iestāšanos NATO pēc 6. Saeimas vēlēšanām neparakstīja tikai viena piecu cilvēku liela frakcija, kas bija kreisā frakcija. Visas pārējās parakstīja to, ka Latvijai ir jāvirzās uz NATO, un toreiz neviens nedalīja kreisajos, labējos, krievos, latviešos, patriotos un nepatriotos. Un tikai šāda vienotība un valstiska izpratne, ka ir lietas, kuru dēļ ir jānoliek malā šīs politiskās kaislības, frakcionārisms un sektantisms, ļāva Latvijai nodrošināt un sasniegt šos, tanī brīdī varbūt šķietami nesasniedzamos, šķietami tālos un grūtos, mērķus - panākt ārējo drošību, līdzdalību NATO un iestāšanos Eiropas Savienībā. Un vienmēr šīs debates - ja paskatīsieties, tad redzēsiet - ir radījušas sapratni un nodrošinājušas atbalstu gan vienā, gan otrā pusē. Līdz ar “Jaunā laika” ienākšanu arī šis jautājums šobrīd jau ir pārvērsts par frakciju politiskās tirgošanās objektu, un man šķiet, ka tas nav pareizi. Lai gan mēs esam sasnieguši savus mērķus, šābrīža situācija arī starptautiski un ārpolitikā ir sarežģīta, kā to liecina, piemēram, kaimiņvalsts Igaunijas ārlietu ministra paziņojums par to, ka attiecības ar vienu no lielākajiem mūsu kaimiņiem, ar Krieviju, šobrīd ir vissarežģītākās un ka spiediens ir vislielākais kopš 90. gadu sākuma. Man šķiet, ka ir pamats kaut kādām pārdomām par realitāti. Un īstenībā, ja kāds saka: “Nu mainīsim valdību!”... Valdību tik un tā vienā dienā nenomainīs, varbūt pat dažās ne. Tas prasīs kaut kādu laiku. Vai Latvijai ir tāds laiks brīdī, kad notiek nepārtraukti uzbrukumi dažādām institūcijām? Vai šobrīd mēs varam būt bez ārlietu ministra? Pie tam neviens neapšauba šā ministra principiālo stāju, pozīciju un kompetenci. Vai, latviski un valstiski domājot par Latvijas valsti, mēs varam to atļauties? Tas ir mans jautājums. Man šķiet, ka nevaram to atļauties, un tāpēc es domāju, ka runas par to, vai šī valdība ir labākā vai nav labākā... Nu, paskatīsimies, kāda tad veidojas situācija. “Jaunā laika” šābrīža pozīcija ir tāda, ka Tautas partijai ar “Jauno laiku” ir jāveido valdība, un man tā ir saprotama. Es to vienmēr esmu atbalstījis, lai arī kā man kāds ir paticis vai nav paticis “Jaunajā laikā”, tikai vispirms paskatīsimies, kurā posmā mēs šobrīd Saeimā atrodamies. Saeima šobrīd jau tuvojas sava otrā darbības gada noslēgumam, tas ir, šīs Saeimas darbības vidum. Un tad ir jautājums: kāpēc tas nenotika pašā sākumā, kas katram parlamentam ir pats produktīvākais darba cikls, jo principā lielas reformas var sākt Saeimas darbības sākotnējā posmā. Kurš bija tas, kas paziņoja, ka kopā ar Tautas partiju nemūžam? Īstenībā jūsu šābrīža paziņojumi ir jūsu kļūdas atzīšana. Jūs sakāt, ka mēs neko nesaprotam politikā, ka mēs kļūdījāmies, bet kāds pamats ir teikt, ka jūs tagad kaut ko saprotat vai ka jūs kaut ko varat? Ja jūs to saprotat un varat, tad mēs darīsim ar jums kopā, bet laiks jau ir zaudēts. Un īstenībā, raugoties no parlamentārisma viedokļa, zaudēts ir pats vērtīgākais - sākotnējais periods, jo jebkura grūta, sarežģīta reforma ir aizsākama Saeimas darbības sākuma ciklā, tāpēc ka sākotnēji parasti ir daudz negatīvu lietu, un tas ir vajadzīgs, lai sabiedrībai spētu parādīt šīs reformas pozitīvos rezultātus. Ir vajadzīgs laiks, bet šis laiks ir zaudēts, un te nu jūs mūs vainot nevarat. Jūs to izdarījāt! Taču tas mūsos nerada nekādas citas pārliecības vai kaut kādus argumentus, ka nekad un nemūžam... Mēs esam atvērti jebkad! Iepriekšējā valdība atkāpās pati. Pats “Jaunais laiks” bija vienīgais, kas līdz šim pirmo reizi politikā neiesaistījās valdībā, kad tika piedāvāta cienīga līdzdalība. Ja nebija premjers labs, tad būtu vismaz kopumā... Te tika teikts, ka premjeram nav mugurkaula. Bet jums taču ir mugurkauls! Vai tad jums tā arī nav? Tad jau valdībai, strādājot kopā, tas mugurkauls rastos. Tāpēc es aicinu rūpīgi, rūpīgi padomāt, pavērtēt Latvijas, teiksim, jaunāko laiku vēsturi un atcerēties šos notikumus. Ir bijuši daudzi tādi gadījumi, piemēram, Krievijas karaspēka izvešana, kad galējie spēki varbūt dažādu motīvu dēļ balsoja vienādi - pret šo līgumu. Vai tas, šobrīd uz to raugoties, bija pareizi, ka valstiski domājoši politiķi vienojās un nobalsoja un ka šis karaspēks nu ir izvests? Vai tādēļ, ka tur bija kaut kāds ceturtais līgums, kas nebija visai labs, nenobalsojot un neizvedot karaspēku, Latvija būtu ieguvusi? Arī šinī brīdī Pabrika kunga stāju neapšauba neviens. Tas, ka Latvijai saistībā ar dažādiem ārpolitiskiem uzdevumiem ir vajadzīgs enerģisks, principiāls ārlietu ministrs, turklāt nekavējoties un neatliekot, negaidot ne dienu, ne mēnesi, ne pusgadu, man šķiet, ir acīm redzams. Es aicinu apsvērt šos argumentus, lai gan, protams, lēmumi varbūt jau ir pieņemti. Es uzskatu, ka arī Tautas partija ir gatava atzīt savas kļūdas un mainīties, taču arī citiem ir jāsaprot, ka viņiem nav absolūtā taisnība. Taču es redzēju šīsdienas debatēs tik daudz negatīvisma, gandrīz vai prieku par to, ka ir kas nelabs un ka nu tas notiek... Nu nepriecāsimies par citu un mūsu kopējām nelaimēm! Domāsim par valsti, par valsts uzplaukumu, tās attīstību un par valsts interešu aizstāvību! Kļūstiet, “Jaunas laiks”, par politiķiem, bet no politiķiem, Kariņa kungs, vismaz daži mēģiniet kļūt par valstsvīriem!".
• 2004_07_21_as-seq55 language "lv".
• 2004_07_21_as-seq55 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2004_07_21_as-seq55 mentions Q822919.
• 2004_07_21_as-seq55 mentions Q211.
• 2004_07_21_as-seq55 mentions Q191.
• 2004_07_21_as-seq55 mentions Q193089.
• 2004_07_21_as-seq55 mentions Q458.
• 2004_07_21_as-seq55 mentions Q159.
• 2004_07_21_as-seq55 mentions Q7184.
• 2004_07_21_as-seq55 mentions Q1357342.
• 2004_07_21_as-seq55 mentions Q1250133.