Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_06_17-seq55> ?p ?o. }

• 2004_06_17-seq55 type Speech.
• 2004_06_17-seq55 number "55".
• 2004_06_17-seq55 date "2004-06-17".
• 2004_06_17-seq55 isPartOf 2004_06_17.
• 2004_06_17-seq55 spokenAs 40.
• 2004_06_17-seq55 spokenText "Cienījamie tautas priekšstāvji! Domāju, daudzi piekritīs tomēr tam, ka simts dienas ir ļoti īss laiks, lai kāds varētu sevi tiešām apliecināt ar darbiem un lai arī mēs varētu pārliecināties par konkrētiem rezultātiem, taču simts dienas ir pietiekams laiks, lai pārliecinātos par valdības stilu, tās ētisko attieksmi pret sabiedrību, pret valsti. Šodienas “Dienā” var lasīt, ko saka Atis Slakteris. Viņš atzīstas, ka šīs ir bijušas pašas saspringtākās simts dienas viņa karjerā, bet vienlaicīgi mēs zinām, ka, ilgi viņam pavadot laiku Zemkopības ministrijā, tieši zemniekiem klājās ļoti grūti. Un mēs arī redzam, ka šādi cilvēki, kuriem sasprindzinājuma nebija zemkopībā, vadot šo nozari, ir atstājuši tādas pēdas, kuras diemžēl šodien visai sabiedrībai, iestājoties Eiropas Savienībā, vēl joprojām būs jānovērš. Protams, iepriekšējā valdībā bija pašreizējais ekonomikas ministrs un arī esošais zemkopības ministrs, un šie ir tie cilvēki, kuri acīmredzot arī ir atbildīgi par to, ka pēdējās simts dienās šai valdībai un arī parlamentam bija saspringti jāstrādā, lai sagatavotu valsti iestājai Eiropas Savienībā. Šeit tika runāts par to, ka deputāti un arī valdība ir aizskarta par smago darbu. Tā nu nav! Es teikšu tā, ka Augstākajā padomē no rīta līdz vakaram katru dienu deputāti šeit strādāja, ja valstij tas bija nepieciešams, tāpēc apelēt pie tā, ka darba ir par daudz un ka kāds šeit ir pārguris, domāju, vienkārši ir nevietā. Tas tiešām rāda, ka valdībai piemīt ne tikai mazspēja, bet valdībai ir arī zemi darba un kompetences resursi. Patiesībā jau ir jāsaka tā, ka mums šeit būtu jārunā par to, cik svarīgi ir tas, vai valdība spēj pārvaldīt valsti, vai valdībai ir labi pārvaldīšanas principi tās darbībā, vai tā grib panākt, lai valsts būtu tiesiska, lai šeit valdītu demokrātija, lai viss, kas tiek paveikts, būtu darīts sabiedrības vairākuma interesēs un lai visiem būtu līdzvērtīgas iespējas izmantot to, ko piedāvā valsts, kā arī lai tiktu izvēlēti paši labākie cilvēki, lai viņi tiktu iecelti amatos un lai tieši paši labākie tiktu virzīti uz amatiem. Valdībai būtu jādomā par to, kā novērst trūkumus un kā nemitīgi pilnveidot un uzlabot valsti. Diemžēl jāsaka, ka tieši šajā jomā, šajā morāli ētiskajā jomā, mūsu valdībai ir trūkumi. Domāju, ka valdības vadītājs pietiekami pārliecinoši parādīja to, ka viņš ignorē kompetentu, profesionālu ierēdņu, augstāko pieredzējušo amatpersonu viedokli, izvēloties KNAB vadītāju. Tas viņam nebija svarīgs! Izrādās, ka svarīga bija tieši neprofesionālas, nezinošas, tiesiski nekompetentas personas ievirzīšana amatā, un tad nu mēs šeit varam uzdot jautājumu: “Kāpēc par katru cenu valdībai šādi cilvēki ir jāieliek amatos?” Sabiedrības priekšā tiešām vajadzētu atklāt, kāpēc tas bija vajadzīgs. Es domāju, ka katrs var atbildēt: “Acīmredzot tāpēc, ka ir kādi plāni, kuri simts dienās vēl nav parādīti, bet pienāks tā diena, kad šiem cilvēkiem, kuri ir ielikti amatos, būs jāspēlē sava loma. ” Gribu teikt, ka valdība strādā ar makiavellisku pārliecību - par katru cenu savus cilvēkus amatos! Un tad jau vairs neizbrīna tas, ka tad, kad deputāti uzdod jautājumu, piemēram, iekšlietu ministram par to, kāpēc ceļu policists ir izdarījis tādus vai citādu pārkāpumus vai rīkojies neadekvāti demokrātiskas sabiedrības principiem tiesiskā valstī, mēs saņemam atbildi ar vienu principu: “Lūdzu, nejaucieties policijas darbā! Policija zina labāk, kā jāstrādā!” Lūk, tāda ir valdības attieksme! Par to viņi šeit pārliecinājās aptuveni pirms mēneša vai pirms pusotra, un tas apliecina vien to, ka valdībai nav vēlmes realizēt tiesisku valsti. Tas ir tiesiskais nihilisms, kas tika demonstrēts. Jā, šādi, it kā nenozīmīgi, pārkāpumi patiesībā tiešām norāda uz morāli ētisko principu nerealizēšanu, un es domāju, ka tieši šī ir galvenā problēma. Ne jau mums šeit ir jāskaita, cik tad īsti balsu šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņēma tie vai citi spēki, bet mums ir jāanalizē, kāpēc tas tā bija. Es domāju, ka pietrūka tieši šīs pārliecības un darbošanās valsts interesēs, un tas palika sabiedrībai nenoslēpts. Es piekrītu, ka Repšes kunga valdībā bija sarežģīti strādāt, ka arī tur bija daudz kļūdu, tomēr es minēšu, ka Repšes kunga valdība deva sabiedrībai un tautai tādu cerību, ka mēs reiz izrausimies no tā zaņķa, no to attiecību zemās kvalitātes un nepietiekamajiem izaugsmes tempiem, kuri diemžēl pastāvēja mūsu sabiedrībā un mūsu valstī, līdz mēs nonācām līdz šai dienai. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Diemžēl sabiedrība nav apmierināta ar to, kā ir vadīta un pārvaldīta mūsu valsts vairāk nekā iepriekšējā desmitgadē, kopš mūsu valstī ir atjaunota neatkarība. Sabiedrība grib redzēt skaidrus, godīgus spēles noteikumus, un uz to mēs varam aicināt šo valdību vai to valdību, kura būs turpmāk. Bet šajā dienā katrs ar savu balsojumu tad lai pauž savu attieksmi pret to, kā mēs strādājam ne tikai valdībā, bet arī šeit, parlamentā. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2004_06_17-seq55 language "lv".
• 2004_06_17-seq55 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 2004_06_17-seq55 mentions Q193089.
• 2004_06_17-seq55 mentions Q458.
• 2004_06_17-seq55 mentions Q8889.
• 2004_06_17-seq55 mentions Q1021632.