Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_05_27-seq58> ?p ?o. }

• 2004_05_27-seq58 type Speech.
• 2004_05_27-seq58 number "58".
• 2004_05_27-seq58 date "2004-05-27".
• 2004_05_27-seq58 isPartOf 2004_05_27.
• 2004_05_27-seq58 spokenAs 5.
• 2004_05_27-seq58 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Kad notiek kaut kas ne uzreiz saprotams, tad vienmēr ir jautājums - kāpēc. Kāpēc Emša valdība un Saeimā valdošais vairākums tādā drudžainā steigā cenšas apstiprināt Loskutova kungu amatā? Kāpēc tas notiek, ignorējot konkursa rezultātus, ignorējot speciālistu, kā arī sabiedrības viedokli, kas absolūtā vairākumā ir savādākās domās? Varētu jau šo valdošās koalīcijas cinismu saprast, ja šodien nebūtu pirmsvēlēšanu laiks. Kāpēc divas nedēļas pirms vēlēšanām, tas ir, laikā, kad visi valdošie parasti mīļi uzklausa visus, ieklausās katrā grūtdienī un grib cīnīties pret korupciju, - kāpēc tāds spļāviens sabiedrībai sejā divas nedēļas pirms vēlēšanām? Atliek vienīgi minēt, ka gaidīt nedrīkst. Varbūt tās apsūdzības, kas ir uzrādītas vēl diviem digitalizācijas “varoņiem”, liecina, ka šefam jau kļūst neomulīgi? Varbūt iemesls ir kas cits? Taču suns jau laikam zina, ko ēdis. Var būt, ka Strīķe ir jādabū pie malas ātri? Šīs steigas dēļ diemžēl paliek neatbildēti daudzi jautājumi. Vai intervijas pornožurnālos ir drosmes izpausme - tā lai paliek valdības pusotra mācītāja balsojuma problēma. Mani interesē citi jautājumi. 1988. gadā Aleksejs Loskutovs iestājās PSRS Iekšlietu ministrijas Augstākās skolas adjunktūrā (tas ir termins, kas apzīmē militāro aspirantūru). Strādāja pie disertācijas par tēmu “Kriminālatbildība par ķīlnieku sagrābšanu brīvības atņemšanas vietās” - citiem vārdiem sakot, par to, kā apspiest cietumnieku dumpjus. Sakiet, lūdzu, cik bieži padomju laikā mēs presē lasījām par cietumnieku dumpjiem? Laikam nekad. Tā nebija pieejama informācija. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka uz Loskutova kunga disertācijas bija rakstīts kaut kas apmēram tāds: “Slepeni” vai “Sevišķi slepeni”. Tātad, lai strādātu ar šiem materiāliem, bija nepieciešama pielaide darbam ar slepeniem dokumentiem. Kā jūs domājat, - vai tas ir tik ļoti vienkārši, ka no Latvijas atbraucis students mācījās šādā ļoti prestižā PSRS izglītības iestādē? Tā nebija vienkārša skola; šo izglītības iestādi izveidoja 1929. gadā padomju Krievijas Tautas komisāru padome, 1934. gadā tā kļuva par galveno NKVD skolu, kura gatavoja ieslodzījuma vietu darbiniekus un iekšlietu resora darbiniekus, vēlāk tā pārveidojās par Valsts drošības ministrijas skolu, kuras mācību plānu veidoja Kara juridiskās akadēmijas. Un tad viens puisis no Latvijas atbrauc, iestājas un izstrādā disertāciju! Mani interesē, vai Loskutova kunga slepenā disertācija, kas saskaņā ar Latvijas likumdošanu ir ārzemēs iegūts zinātnisks grāds, jo aizstāvēta 1991. gada decembrī, - vai tā ir nostrificēta saskaņā ar likuma “Par zinātnisko darbību” 14. pantu? Cik labi būtu to pajautāt Loskutova kungam, bet nav taču laika! Kādam ir steidzīgi jādabū prom Strīķe! Savukārt 1991. gada 13. janvāris ir tā robeža, no kuras dalība PSKP jau ir Latvijā atzīta par piederību noziedzīgai organizācijai. Vai tas ir ticami, ka jauneklis no Latvijas nebija PSKP biedrs vai biedra kandidāts? Varbūt bija. Bet vai tas ir ticami, ka pirms disertācijas aizstāvēšanas, kad visi tik ļoti rūpējas par savu raksturojumu, viņš izstājās no PSKP, ja bija tās biedrs, un tomēr aizstāvēja disertāciju? Cik labi būtu pajautāt to Loskutova kungam, bet šīs steigas dēļ tas nav iespējams, jo kādam ir steidzīgi jādabū pie malas Strīķe! Var jau arī būt, ka Loskutova kungs bija bezpartejisks cilvēks, kas nonāca un mācījās tajā augstākajā milicijas skolā, taču man, kolēģi, tas šķiet ticami tikai vienā vienīgā gadījumā: ja kādam bija svarīgi, lai šā kunga biogrāfija pēc atgriešanās Latvijā būtu tīra. Un mēs varam tikai minēt, kam tas varēja būt svarīgi. Es nebrīnos, ka kreisās frakcijas atbalsta Loskutova kandidatūru. Tāpēc es vēršos pie Tautas partijas deputātiem. Protams, ir partijas disciplīna. Taču ir palicis ļoti daudz neatbildētu jautājumu, uz kuriem var atbildēt īsā laikā un atgriezties pie šā balsojuma. Jūsu vadoņi teicās esam nacionālo interešu garants Emša valdībā. Vai nav laiks to kādreiz apliecināt arī darbos? Balsojums ir aizklāts. Kaut arī ekonomiskās intereses saista Tautas partiju šajā ar kreiso balsīm stutētajā koalīcijā, būtu labi, ja Tautas partija patiesi būtu nacionālo interešu garants. Nacionālās intereses ir, protams, jau pazemotas ar kreisajiem komisiju vadībā, padomēs un slepenajās darba grupās. Bet Tautas partijā taču ir arī patiesi nacionāli domājoši cilvēki, kam objektīvi varbūt nav jābaidās no spēcīga un strādājoša KNAB. Var jau būt, ka Leopoldam Ozoliņam ir bijis tik daudz korupcijas piedāvājumu, ka viņam patiesi jābaidās no Jutas Strīķes un ka viņš saraujas, saņēmis vēstuli no KNAB. Taču ļoti zīmīgs man šķiet Jāņa Dombura vakar minētais citāts: “Lai ļaunums uzvarētu, ir vajadzīgi tikai labi cilvēki, kas neko nedara. ” Balsojums ir aizklāts. Balsosim, kolēģi, pēc sirdsapziņas, tie, kam tā ir!".
• 2004_05_27-seq58 language "lv".
• 2004_05_27-seq58 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q822919.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q211.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q4294315.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q159.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q4267253.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q15180.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q1021632.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q1250133.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q79854.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q182449.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q16358722.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q1717935.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q4332232.
• 2004_05_27-seq58 mentions Q3112032.