Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_05_27-seq4> ?p ?o. }

• 2004_05_27-seq4 type Speech.
• 2004_05_27-seq4 number "4".
• 2004_05_27-seq4 date "2004-05-27".
• 2004_05_27-seq4 isPartOf 2004_05_27.
• 2004_05_27-seq4 spokenAs 5.
• 2004_05_27-seq4 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! “Jaunā laika” frakcija ir iesniegusi likumprojektu, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamo paaugstināšanu. Šā likuma pieņemšana nozīmētu ienākumu palielināšanos tieši zemāk atalgotajiem strādājošajiem un personām ar bērniem. Piemēram, persona ar diviem bērniem, jau sākot ar šā gada septembri, uz rokas mēnesī varētu saņemt par 5 latiem vairāk, bet no nākamā gada 1. janvāra - par 10,5 latiem mēnesī vairāk nekā šobrīd. Šie papildu ienākumi ļautu iedzīvotājiem kompensēt pieaugošās inflācijas radītos izdevumus. Atbalstu “Jaunā laika” priekšlikumam jau ir paudušas gan uzņēmēju organizācijas, gan arodbiedrību pārstāvji. “Jaunā laika” izstrādātais likumprojekts paredz jau šogad divkāršot atvieglojumu par apgādājamo, pielīdzinot to neapliekamajam minimumam. Turpmāk paredzēts katru gadu pakāpeniski palielināt neapliekamā minimuma apmēru: tātad ar nākamā gada 1. janvāri - līdz 28 latiem, bet ar 2006. gada 1. janvāri - līdz 35 latiem un ar 2007. gada 1. janvāri - līdz 40 latiem. “Jaunais laiks” 2003. /2004. gadā ir konsekventi samazinājis nodokļu slogu un uzskata neapliekamā minimuma paaugstināšanu par nākamo loģisko soli, kas būtu jāsper nodokļu sloga samazināšanas virzienā. Šo viedokli “Jaunais laiks” pauda, vēl atrodoties valdībā, un savas domas nav mainījis. Neapliekamā minimuma palielināšana visjūtamāk uzlabotu zemāk atalgoto iedzīvotāju finansiālo situāciju, bet tas savukārt veicinātu iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos un līdz ar pirktspējīgā pieprasījuma pieaugumu sekmētu ekonomikas izaugsmi. Šobrīd, neskatoties uz atrašanos opozīcijā, “Jaunais laiks” cenšas īstenot šo nodomu. Zīmīgi, ka neapliekamā minimuma turpat vai divkāršošanu jau šogad paredzēja arī Tautas partijas priekšlikumi, no kuriem tā šobrīd izvairās. Tikai pateicoties “Jaunā laika” iniciatīvai paaugstināt neapliekamo minimumu, arī Emša valdība ir sākusi risināt šo jautājumu, tiesa gan, daudz ierobežotāk, nekā to paredz “Jaunā laika” izstrādātais likumprojekts. Ar nožēlu jākonstatē, ka Emša valdība nav paredzējusi atvieglojuma par apgādājamo pielīdzināšanu neapliekamajam minimumam, lai gan tieši šis solis visvairāk atvieglotu nodokļu slogu personām ar bērniem. Atcerēsimies, ka pēdējo reizi izmaiņas neapliekamā minimuma apjomā tika veiktas 1997. gadā, kad Andra Šķēles valdība to samazināja no 25 uz 21 latu, bet savukārt minimālā alga kopš 1994. gada ir vairāk nekā trīskāršojusies. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vairāk nekā pusotru tūkstoti iedzīvotāju iesniegumu ar prasību jau šogad palielināt neapliekamo minimumu līdz 40 latiem. Par neapliekamā minimuma palielināšanu aktīvi iestājās arī uzņēmēju organizācijas, piemēram, arī Latvijas Tirgotāju asociācija akcijas “Atdodiet 57 latus!” ietvaros izvirzīja prasību palielināt neapliekamo minimumu līdz 40 latiem. Tagad par ietekmi uz budžetu. Budžeta ieņēmumi, pieņemot “Jaunā laika” izstrādāto likumprojektu, šogad samazinātos par 3,3 miljoniem latu, nākamgad - par 10,8 miljoniem, 2006. gadā - par 18,2 un 2007. - par 23,5 miljoniem latu. Lai novērtētu, vai tas ir daudz vai maz, šie skaitļi ir jāsalīdzina ar pēdējos gados veiktās nodokļu sloga samazināšanas fiskālo ietekmi. Einara Repšes valdība tika veikusi lielāko nodokļu sloga samazinājumu pēdējā laikā, un šī politika ir devusi jūtamu stimulu tautsaimniecības attīstībai. 2003. gadā tika veikta nodokļu samazināšana, kuras fiskālā ietekme bija 50 miljonu latu. Šogad tika veikta nodokļu sloga samazināšana ar fiskālo ietekmi 20 miljonu latu apmērā. Neskatoties uz nodokļu likmes samazinājumu, 2003. gadā konsolidētajā kopbudžetā mēs iekasējām par 236 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tik straujš ieņēmumu pieaugums nav bijis nevienu gadu. Tātad, salīdzinot šos skaitļus ar “Jaunā laika” priekšlikuma fiskālo ietekmi - 3,3 miljoniem latu šogad, redzam, ka, raugoties no budžeta viedokļa, tas ir pilnīgi realizējams. Protams, šīs izmaiņas ietekmēs pašvaldību budžetus, tomēr to pilnībā var un vajag kompensēt no valsts budžeta. Pašvaldībām šogad būtu jākompensē 2,9 miljoni, un valsts budžeta situācija to ļauj. Neraugoties uz valdošo partiju nekonsekvenci un izvairīgumu, “Jaunais laiks” tomēr cer uz valdošās koalīcijas atbalstu šim priekšlikumam. Lielākie ieguvēji, ja īstenosim šo sociāli atbildīgo “Jaunā laika” priekšlikumu, būs tieši zemāk atalgotie strādājošie un personas ar bērniem. Aicinu atbalstīt likumprojektu!".
• 2004_05_27-seq4 language "lv".
• 2004_05_27-seq4 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2004_05_27-seq4 mentions Q822919.
• 2004_05_27-seq4 mentions Q211.
• 2004_05_27-seq4 mentions Q471678.
• 2004_05_27-seq4 mentions Q1357342.
• 2004_05_27-seq4 mentions Q1250133.
• 2004_05_27-seq4 mentions Q511905.
• 2004_05_27-seq4 mentions Q3112425.