Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_05_27-seq23> ?p ?o. }

• 2004_05_27-seq23 type Speech.
• 2004_05_27-seq23 number "23".
• 2004_05_27-seq23 date "2004-05-27".
• 2004_05_27-seq23 isPartOf 2004_05_27.
• 2004_05_27-seq23 spokenAs 40.
• 2004_05_27-seq23 spokenText "Godātie deputāti! Pagājušajā nedēļā Saeima samērā lielā vienprātībā lēma par šo jautājumu - par Valsts drošības komitejas materiālu publicēšanu jeb tā saucamo čekas maisu nodošanu atklātībai. To varbūt varēja darīt pirms 13 gadiem, bet - labāk vēlu nekā nemaz! Neapšaubāmi, ka pašreizējā situācijā, kurā arī divi nākamie jautājumi saistīti ar šiem pašiem VDK materiāliem un skar amatu ierobežojumu turpmāko likteni, es domāju - un tāds ir arī mūsu visas frakcijas viedoklis -, ka Saeimai nav jāatkāpjas no savas gribas, kas izteikta pagājušajā sēdē. Tomēr jāpievērš uzmanība vārdam “publicēšana”, kas diemžēl nepaskaidro neko tuvāk. Likuma 18. pantā izdarītie grozījumi - ir runa par publicēšanu - neuzliek nevienai iestādei par pienākumu veikt vai neveikt šo publicēšanu, nepasaka, vai šī publicēšana notiks pēc gada vai pēc 10 gadiem, vai pēc 20 gadiem. Protams, pēc šo likuma grozījumu pieņemšanas jebkura privātpersona vai juridiska persona varētu vērsties Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, lai iegūtu tos vai citus materiālus. Tomēr ne likumdevējs, ne valsts nevar uzņemties atbildību par to, ka kāds visā pilnībā un pietiekami zinātniski un korekti publicēs šos materiālus. Viena fiziskā persona var publicēt aģentu uzvārdus, kuri sākas ar burtiem “A” un “B”, cita var publicēt uzvārdus, kas sākas ar burtiem “C” un “D”, un vēl kāda cita var publicēt kādas citas izdevīgas, interesantas vai tīkamas lietas. Taču tajā pašā laikā var notikt arī tā, ka neviens nepublicē kādas citas šo atlikušo dokumentu sastāvdaļas. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra un citu iestāžu speciālisti uzskata, ka to pāri palikušo politisko vai ideoloģisko aktīvo aģentu skaits, kuru uzvārdi ir sameklējami šajos maisos, ir salīdzinoši ļoti niecīgs, taču slēpšana tikai radītu iespaidu, ka tur ir varbūt daudz kas vairāk, un tie, kas slēpj, neizskatītos labāki par tiem, kurus slēpj. Šajā sakarībā uzskatām, ka Saeimai ir jāprecizē pagājušajā sēdē pieņemtais. Un vislabākais risinājums, mūsuprāt, būtu īpašs likums par Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanas kārtību. Tas nav arī nekādā pretrunā ar divus jautājumus uz priekšu skatāmo Valsts prezidentes ierosinājumu atgriezties pie šā likuma atkārtoti, jo arī viņas sacītajā (otrajā rindkopā) ir šādi vārdi: “Uzskatu, ka sabiedrībai ir būtiski zināt arī mūsu valsts vēstures sarežģītās un dramatiskās lappuses. Cilvēkiem ir tiesības uzzināt patiesību par Valsts drošības komitejas darbību Latvijā, tajā skaitā par tās aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un uzticības personām. ” Tiktāl Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Mūsu frakcija uzskata, ka vislabāk būtu vadīties pēc likuma par Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un tā tālāk (ar šo ļoti garo nosaukumu), kura 3. pants sīki uzskaita visas amatpersonas, kādas ir bijušas Valsts drošības komitejā, jo ne tikai ārštata darbinieki un aģenti, bet arī VDK štata darbinieki, kas ir pildījuši daudz nozīmīgāku funkciju, būtu pelnījuši, lai viņus publicētu tādā apjomā, kādā Latvijas valstī, tās dažādajos arhīvos un dokumentu glabātavās, līdz šim tas ir bijis pieejams. Protams, viens no iebildumiem var būt tas, ka šie dokumenti nav pilnīgi, un es baidos, ka, jo vairāk gadu paiet, jo tie ir mazāk pilnīgi. Taču, ja mēs saprotam, ka runa ir par vēsturisku izdevumu, nevis par kādu tiesas apsūdzības slēdzienu, tad jāteic, ka vēsture nekad nav pilnīga, un labāk lai šī vēsture ir daļēji pieejama sabiedrībai, nekā tā tiek ilgi un, jāteic, ar visai vāju politisko motivāciju slēpta! Mēs uzskatām, ka dažādu privātu izdevumu vietā par pamatu būtu liekams valsts oficiāls izdevums, uzticot to Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centram, kurš sadarbībā ar citu iestāžu speciālistiem un vēsturniekiem varētu izdot nopietnu zinātnisku izdevumu, kurā pamatotu gan to, ka ir šīs dažādās darbinieku kategorijas, gan to, kāpēc kādi materiāli ir Latvijas rīcībā, bet kādi nav, gan to, cik augsta ir šo dokumentu ticamības pakāpe. Šāds izdevums varētu būt arī pamats tālākiem citiem pētījumiem, zinātniskiem komentāriem un citiem izdevumiem. Taču valstij nebūtu šī publicēšana jāatstāj pašplūsmā, jo tas faktiski nozīmētu to, ka nebūtu nedz kvalitatīvas publicēšanas, nedz arī notiktu šī publicēšana tuvākā nākotnē, bet varbūt tikai kaut kad bezgalīgi tālā nākotnē, kā to diemžēl pieļauj pagājušajā sēdē pieņemtais likuma grozījums, ko Valsts prezidente nav izsludinājusi. Uzskatām, ka mūsu piedāvātais likumprojekts, kas ir ar tikai diviem punktiem, varētu būt pietiekami laba bāze šāda speciāla likuma izstrādāšanai, un daļu no sīkākām regulācijām un noteikumiem varētu izstrādāt Ministru kabinets. Jo publicēšana, kas ir saistīta ar finansēm un citām niansēm, nebūtu varbūt visā pilnībā un ļoti sīki un detalizēti aprakstāma atsevišķā likumā. Aicinu Saeimas deputātus šo likumprojektu nodot komisijai, jo tas būtu tikai atbilstoši tam, par ko mēs esam balsojuši arī pagājušajā Saeimas sēdē.".
• 2004_05_27-seq23 language "lv".
• 2004_05_27-seq23 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2004_05_27-seq23 mentions Q822919.
• 2004_05_27-seq23 mentions Q211.
• 2004_05_27-seq23 mentions Q80919.
• 2004_05_27-seq23 mentions Q151301.