Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_05_13-seq2> ?p ?o. }

• 2004_05_13-seq2 type Speech.
• 2004_05_13-seq2 number "2".
• 2004_05_13-seq2 date "2004-05-13".
• 2004_05_13-seq2 isPartOf 2004_05_13.
• 2004_05_13-seq2 spokenAs 5.
• 2004_05_13-seq2 spokenText "Es atvainojos mazlietiņ jums... Jūs jau redzat, kolēģi, ka jums tiek dotas tādas nelielas dāvaniņas. Tas ir tādā priekšsvētku noskaņā. Kas tā ir par priekšsvētku noskaņu - to jūs dzirdēsiet mazliet vēlāk, bet tas ir domāts tādēļ, lai pievērstu jūsu uzmanību ļoti nopietnai problēmai mūsu valstī - demogrāfijas problēmai... Tieši tā! Un lai jums šī tēma tiešām... lai jūs to gribētu noklausīties un arī ieklausīties... “Ar prātu apveltītas cilvēces vai dažu tās daļu savas nākotnes centienu izvēle var būt dižena, vārga, cildena, nožēlojama, negausīga, jūsmīga, trula, gudra, negudra, daiļa, drūma, pretrunīga - kā nu pašiem tīk. Sekas tāpat. Bērnu, jaunas dzīvības tapšanas izvēlīgumam nav vietas tautas dzīvības briesmu laikmetā. Katra jebkad un jebkur, un jebkādēļ tapusī un piedzimusī jauna latvieša dzīvība ir jāapsveic kā izcils un rets dārgums, jo tā ir vismaz tik ilgi, kamēr mūsu tautas dzīvība ir bīstami apdraudēta,” raksta Andris Zeidaks, profesionāls būvinženieris, kurš ilgus gadus dzīvojis svešatnē un kura aizraušanās bijusi pētniecības darbs demogrāfijas jomā. Mūsu valsts statistikas dati savukārt liecina, ka dzimstība Latvijā dilusi kopš 1990. gada un paaudžu nomaiņa tiek nodrošināta tikai 52% apmērā, salīdzinot ar 2000. un 2003. gada sākumu. Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies turpat vai par 2%, bet bērnu skaits vecumā līdz 17 gadiem ir samazinājies par 10 procentiem. Ja 2000. gada sākumā bērni bija turpat vai 23% no kopējā iedzīvotāju skaita, turpretī 2003. gada sākumā - vairs nepilns 21 procents. Latvijā mirstība 1,6 reizes pārsniedz dzimstību. Ja tas tā turpināsies, ap 2030. gadu uz vienu strādājošo būs 1 pensionārs, un tad vairs nebūs citas izejas kā vien masveidā aicināt šurp darbaspēku no citām valstīm. Tie ir biedējoši fakti, tāpēc, lai pievērstu vēl lielāku uzmanību dzimstības problēmai Latvijā, “Jaunais laiks” ir iesniedzis Saeimai izskatīšanai ļoti svarīgu, ļoti aktuālu likumprojektu - “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Tam pievienotajā anotācijā es centos pēc iespējas pilnīgāk pamatot šā likumprojekta nepieciešamību, tomēr to vēlētāju dēļ, kuri mūs noteikti šobrīd uzmanīgi klausās, īsi izklāstīšu likumprojekta būtību. Kāds ir šā likumprojekta mērķis? Visnopietnākajā līmenī ar likuma spēku nostiprināt šā gada 17. februārī iepriekšējā Ministru kabinetā akceptētās koncepcijas par valsts sociālā pabalsta palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas pamatnostādnes. Iesniegtajā likumprojektā pirmām kārtām ir paredzēts būtiski palielināt bērna piedzimšanas valsts pabalstu līdz 300 latiem 98 latu vietā, kāds tas ir šobrīd. Tomēr vēl daudz svarīgāk ir tas, ka iesniegtajā likumprojektā paredzēts ievērojami palielināt bērna kopšanas valsts pabalsta apmēru. Personām, kuras kopj bērnu līdz gada vecumam, ir paredzēts pabalstu diferencēt atkarībā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāda pieeja pēc koncepcijas akceptēšanas ziemā jau ir izraisījusi to pozitīvo reakciju, uz kuru tā bija vērsta, - tā ir aktivizējusi sociāli atbildīgās un finansiāli labāk nodrošinātās ģimenes, kurās līdz šim bija nepietiekama aktivitāte ģimenes kuplināšanā, šajās ģimenēs tā ir radījusi uzticēšanos un paļāvību, ko nebija izdevies panākt līdz šim ar maksātajiem 30 latiem pirmajā bērna kopšanas gadā un 22,50 latiem bērna kopšanas otrajā gadā. Bet kas ir īpaši būtisks “Jaunā laika” iesniegtajos valsts sociālā pabalsta likuma grozījumos? Tas ir piedāvājums sasaistīt bērna kopšanas pabalsta lielumu ar valsts ekonomikas izaugsmes rādītājiem un minimālās mēnešalgas palielināšanos, kas būtu loģiski un pamatoti. Un tas patiešām būtu īsti vietā dramatiskās demogrāfiskās situācijas izšķirīgā ietekmēšanā. Ko tas nozīmē? 2005. gadā, kad šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā, personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, valsts pabalsts būtu ne mazāks par valstī noteikto vienu minimālo mēnešalgu. 2005. gadā tā tika plānota 90 latu apmērā, kas būtu trīs reizes vairāk nekā līdz šim, bet ne vairāk par piecām minimālajām mēnešalgām, tas ir, līdz 450 latiem, nodarbinātām personām, kuras strādājušas un maksājušas nodokļus. Savukārt bērna kopšanas otrajā gadā valsts pabalsts būtu 35% no minimālās mēnešalgas vai 31,5 lati. Ļoti būtiski ir piebilst, ka, pastāvot stingrai budžeta disciplīnai, ekonomisko attīstību ir iespējams plānot - paredzēt lielākus tēriņus arī sociālajai jomai. To uzskatāmi pierādīja iepriekšējais Ministru kabinets. Saskaņā ar pagājušovasar pieņemtajiem noteikumiem par kārtību, kādā nosakāma un pārskatāma minimālā mēnešalga, pamatojoties uz Finanšu ministrijas toreizējām aplēsēm, valsts noteiktā minimālā mēnešalga, kas tika prognozēta, ir šāda: 2006. gadā - 104 lati; 2007. gadā - 113 lati; 2008. gadā - 123 lati; 2009. gadā - 134 lati.".
• 2004_05_13-seq2 language "lv".
• 2004_05_13-seq2 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2004_05_13-seq2 mentions Q822919.
• 2004_05_13-seq2 mentions Q211.
• 2004_05_13-seq2 mentions Q4294791.
• 2004_05_13-seq2 mentions Q8436.
• 2004_05_13-seq2 mentions Q2167704.
• 2004_05_13-seq2 mentions Q1357342.