Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_03_09_a-seq6> ?p ?o. }

• 2004_03_09_a-seq6 type Speech.
• 2004_03_09_a-seq6 number "6".
• 2004_03_09_a-seq6 date "2004-03-09".
• 2004_03_09_a-seq6 isPartOf 2004_03_09_a.
• 2004_03_09_a-seq6 spokenAs 5.
• 2004_03_09_a-seq6 spokenText "Augstais nams! Mums tiek piedāvāta it kā ilgtspējīga labēja valdība, kas īstenos Latvijas nacionālās intereses, nodrošinās vienkopienas valsts pastāvēšanu un turpinās līdzšinējo politiku izglītības, valodas un pilsonības jautājumos. Iepazīstoties ar valdības koalīcijas sastāvu un personālijām, kā arī ar atklātajiem un slēptajiem šīs valdības atbalstītājiem, pastāv pamats bažām, ka Valdības deklarācija var palikt tikai uz papīra, bet reālajā dzīvē mūs gaida “lienošas” pārmaiņas etnopolitikā. Es nebūt neapšaubu ne Ministru prezidenta kandidāta, ne Tautas partijas, ne Zaļo un zemnieku savienības godaprātu un labo gribu nodrošināt, saglabāt, garantēt, noturēt un nepieļaut. Es apšaubu to, vai šī labā griba ir īstenojama ar šādu koalīcijas partneri un ar šādiem atbalstītājiem. Mēs vairākkārt esam dzirdējuši tēzi: “Saeimā ir 75 deputāti, kas ievēlēti no labējām partijām. Kādas gan problēmas var būt tā sauktajā nacionālajā jautājumā? Ja būšot kādi svarīgi balsojumi etnopolitikas jomā, vai tad nu “Jaunais laiks” nesniegs palīdzīgus balstus?” Protams, ka sniegsim, tomēr šī lieta nebūt nav vienkārša. Saeimas pārziņā ir tikai konceptuālās pamatnostādnes, kas ietvertas likumos. Rīcībpolitiku lielā mērā nosaka izpildvara, un neuzkrītošas, pakāpeniskas pārmaiņas etnopolitikā visvieglāk ir īstenojamas, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Nebūt nav jāatver likums! Un cita starpā varu piebilst, ka jaunā valdība, atšķirībā no iepriekšējās, nav paredzējusi izdarīt grozījumus Valsts valodas likumā, Izglītības likumā un Pilsonības likumā tikai pēc konsensa principa. Jūs teiksiet, ka Ministru kabineta noteikumi tiek izskatīti Valsts kancelejā, valsts sekretāru sanāksmēs, galu galā par tiem balso arī Ministru kabineta locekļi – tātad filtrs it kā būtu pietiekams, bet kur ir garantijas, ka svarīgas lietas nepaslīdēs garām nepamanītas? Labi! Pieņemsim, ka gan premjerministrs, gan Ministru kabineta locekļi modri stāv līdzšinējā etnopolitikas kursa sardzē un ka arī Ministru kabineta noteikumi bažas nerada, taču ministrijām ir noteikta kompetence, kas ir tikai viņu pašu ziņā. Ministrijas bez saskaņošanas izdod visus iekšējos normatīvos aktus un visus administratīvos aktus – instrukcijas, nolikumus un tā tālāk. Ministrijas nosaka budžeta prioritātes, konkursa kārtībā izvēlas darbiniekus, dala projektiem piešķirto naudu un tamlīdzīgi. Reālā politika jau tiek īstenota tieši šajā līmenī! Piemērs mums nav tālu jāmeklē. Atgādināšu notikumus 2003. gada augustā. Četru Saeimas komisiju priekšsēdētāji: Inese Vaidere, Ina Druviete, Jānis Strazdiņš un Anta Rugāte, savu partiju – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Jaunā laika”, Zaļo un zemnieku savienības un Tautas partijas – atbalstīti, nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par Latvijas interesēm neatbilstošu īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās darbību. Kas tad bija noticis? Valdības deklarācija bija ievērota, likumi netika grozīti, arī jaunu Ministru kabineta noteikumu it kā nebija, tomēr bija un ir pamats bažām, ka par ievērojamiem Latvijas un ārvalstu līdzekļiem tika veicināta nevis sabiedrības integrācija, bet šķelšana. Tā atkal daudz piesardzīgāk ir notikusi arī pēc 2003. gada augusta un diemžēl nevaram izslēgt iespēju, ka tas var atkārtoties vēlreiz. Un tā nav vēsture! Tas ir scenārijs nākotnei. Un es to stāstu tāpēc, ka vēsture var atkārtoties. Un mēs paši esam pārliecinājušies, ka ne premjers, ne koalīcijas partneri konkrēto, reālo rīcībpolitiku ietekmēt nespēj. Koalīcijas partneru kritikai ir ētikas un koalīcijas līguma noteiktas robežas. Jūs taču nepieliksiet līdztiesīgu koalīcijas partneru vadītai struktūrvienībai ne kuratoru, ne politisko uzraugu. Papīri būs kārtībā, runas būs pareizas. Vārds “dialogs” skanēs vai ikkatrā teikumā, bet mēs soli pa solītim atkāpsimies. Turklāt jārēķinās, ka šādi procesi tagad varēs risināties arī Izglītības un zinātnes ministrijā, un, iespējams, arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Vakar bijām liecinieki visai neērtai situācijai televīzijas pārraidē saistībā ar Vispārējo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Nerunāsim par būtību! Apakškomisija strādā, darbs notiek, bet kurš tad galu galā ir īstais deklarācijas variants – vai tas, kurā konvencija ir minēta, vai tas, kurā nav minēta? Ja gadījumā konvencija deklarācijā ir minēta bez Tautas partijas ziņas, tad tas ir pierādījums, ka jau pirms valdības apstiprināšanas var notikt darbības, par kurām koalīcijas partneru vidū nav vienprātības. Ja tik tiešām šīs konvencijas ratifikācija deklarācijā nav ietverta, tad savukārt gribu uzdot jautājumu šīs valdības atbalstītājiem. Galu galā tā taču ir jūsu prioritāte! Uz kāda motīva pamata jūs atbalstāt valdību, kas jūsu prioritāti ignorē? Tātad diemžēl man nākas kliedēt ilūzijas, ka Latvijas nacionālās intereses šajā valdībā nav apdraudētas. Gluži otrādi! Ir pamats noteiktām bažām, un tāpēc uzdodu jautājumu: kas par to atbildēs un kāda būs Latvijas etnopolitika nākotnē?".
• 2004_03_09_a-seq6 language "lv".
• 2004_03_09_a-seq6 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q822919.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q211.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q1020384.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q23012016.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q6013198.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q1357342.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q1250133.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q3899540.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q11731917.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q2662771.
• 2004_03_09_a-seq6 mentions Q4399225.