Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_03_09_a-seq2> ?p ?o. }

• 2004_03_09_a-seq2 type Speech.
• 2004_03_09_a-seq2 number "2".
• 2004_03_09_a-seq2 date "2004-03-09".
• 2004_03_09_a-seq2 isPartOf 2004_03_09_a.
• 2004_03_09_a-seq2 spokenAs 35.
• 2004_03_09_a-seq2 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Viesi! Dāmas un kungi! Latvijai atrodoties vēsturisku pārmaiņu priekšvakarā, man ir tas gods un uzticēts pienākums veidot valdību, kuras godpilnais uzdevums ir uzsākt Latvijas kā dalībvalsts ceļu Eiropas Savienībā un NATO. Neviennozīmīgā situācijā, kad Eiropas durvis ir atvērtas un namatēvs smaida, gaidot jaunos kaimiņus, ir noticis nevēlamais – mīņāšanās durvju priekšā. Tautas gudrība saka, ka uz pārmijām zirgus nemaina, bet, ja tie ir izčabējuši, tad tomēr steigšus ir jāmeklē darba zirgs, kas nekavējoties izkustinās vezumu. Varbūt ir simboliski, ka Zaļo un zemnieku savienība tiek aicināta stūrēt kuģi, ko saucam par Latviju, valstij tik izšķirīgā un sarežģītā brīdī. “Zaļo” kustība, kas Eiropā un pasaulē pazīstama kā sargātāja, saudzētāja un gaišas attīstības piekritēja, un zemnieki, kas izsenis bijuši mūsu tautas un valsts izdzīvošanas pamats, ar augstu atbildības izjūtu sadarbībā ar Tautas partiju un ar Latvijas Pirmo partiju, un, es ceru, ar visu saprātīgo tautas kalpu atbalstu ir gatavi pārņemt valdības grožus. Izpildot Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aicinājumu, esmu sastādījis jaunu valdību šādā sastāvā: Ministru prezidents – Indulis Emsis, kas uz laiku pildīs arī veselības ministra pienākumus, Ministru prezidenta biedrs – Ainārs Šlesers, kas uz laiku pildīs arī satiksmes ministra pienākumus, aizsardzības ministrs – Atis Slakteris, ārlietu ministrs – Rihards Pīks, finanšu ministrs – Oskars Spurdziņš, iekšlietu ministrs – Ēriks Jēkabsons, izglītības un zinātnes ministrs – Juris Radzevičs, zemkopības ministrs – Mārtiņš Roze, labklājības ministre – Dagnija Staķe, tieslietu ministre – Vineta Muižniece, vides ministrs – Raimonds Vējonis, kultūras ministre – Helēna Demakova, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs – Andrejs Radzevičs, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās – Ainars Baštiks, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības un integrācijas lietās – Nils Muižnieks. Dāmas un kungi! Tāpat esmu organizējis darbu, lai izstrādātu Valdības deklarāciju, kuru parakstot ir atbalstījuši visi koalīcijas partneri – Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un Zaļo un zemnieku savienība. Valdības sastādīšanu man nācās veikt ļoti grūtā brīdī. Latvija vēl nav izpildījusi visus mājas darbus iestājai Eiropas Savienībā un NATO, Latvija vēl nav gatava visu ES jeb Eiropas Savienības atbalsta resursu sekmīgai apguvei. Latvijā ir vērojams iedzīvotājiem sāpīgs dzīves dārdzības pieaugums, kas īpaši būtiski skar sociāli maznodrošināto iedzīvotāju daļu. Līdzšinējai valdībai nav izdevies nodrošināt nacionālo toleranci un savstarpējo cieņu, paplašinot mums tik vitāli nepieciešamo latviešu valodas pielietojumu izglītības sistēmā. Mēs esam bijuši liecinieki varas pārliekai centralizācijai, kas novedusi pie valsts un pašvaldību darbinieku nespējas uzņemties atbildību par saviem lēmumiem. Tas ir radījis saspīlējumu valsts pārvaldē. Mēs esam sastādījuši valdību, kurai būs rekordīsā laikā jāatrisina minētās problēmas un vēl citas, kuras mēs vēl neesam identificējuši. Šī valdība konsolidēs labējos spēkus, nevis šķels tos. Šī valdība būs cilvēkam, videi un dabai draudzīga valdība. Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Par visu to jūs varēsiet pārliecināties mūsu Valdības deklarācijā. Tā ir plaša un izvērsta un nodota jūsu vērtējumam, tāpēc tās aspektiem es šodien nepievērsīšos. Mēs aicinām visus Saeimas deputātus un jauno valdību uz konstruktīvu darbu, lai atgūtu iekavēto. Ir jau, protams, ērti un pašiem aizraujoši iedalīt citam citu tumsas vai gaismas spēkos, bezmērķīgi kultivēt dažādu ienaidnieku tēlus un biedēt sevi un sabiedrību ar slepenām sazvērestībām, lai ar to varētu attaisnot savas neizdarības un valsts praktiskas un lietišķas pārvaldības vietā netraucēti nodarboties ar nebeidzamām intrigām. Šobrīd Latvijas valsts to ilgāk vairs nevar atļauties. Un te nebūt nav jārunā par kaut kādām abstraktām un cēlām matērijām. Pēdējo nedēļu notikumi pārtikas tirgū, ko sāpīgi savos maciņos sajutuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, it sevišķi mazturīgie, dažkārt tiek minēti kā negatīvas sekas, kas ir it kā saistītas ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču jābūt godīgiem un jāatzīst – iemesli ir citi. Tie saistīti ar iepriekšējās valdības daudzajiem neizdarītajiem mājas darbiem, gatavojoties šā gada 1. maijam, kad Latvija pilnā apjomā uzņemsies Eiropas Savienības dalībvalsts atbildību. Tāpat cenu kāpumu ir izraisījis elektroenerģijas, gāzes sadārdzinājums un eiro kursa izmaiņas. Mūsu šībrīža nesagatavotība apgūt Latvijai paredzētos Eiropas Savienības līdzekļus, liela daļa no kuriem ir domāta tieši tautsaimniecības pārorientēšanās procesa izraisīto sociālo seku amortizācijai, ir nepiedodama vieglprātība. Ražošanas pārkārtošana atbilstoši Eiropas Savienības tirgus prasībām gulstas pamatā tikai uz pašu ražotāju pleciem. Tieši tāpēc ar Eiropas Savienību saistīto lietu sakārtošana ir šobrīd uzdevumu uzdevums. Tas reizē ir arī stabila Latvijas tautas labklājības pieauguma nodrošināšanas jautājums. Ir pašsaprotami, ka mūsu valdības uzdevums būs turpināt un tālāk izvērst konsekventu cīņu ar korupciju. Mēs strādāsim pie tādas valsts programmas izveidošanas un īstenošanas, kas cīnās ne vien ar korupciju kā jau notikušām sekām, bet jau saknē cenšas izskaust visus priekšnosacījumus šī sabiedriskā ļaunuma plaukšanai. Viens no pamatprincipiem ir maksimālas, ne tikai teatrālas, bet reālas atklātības nodrošināšana visos varas līmeņos, lai par būtisku sabiedroto cīņā ar korupciju padarītu pašu sabiedrību. Jo tikai tad, ja neiecietība pret korupciju vienīgi no politiska lozunga pārvērtīsies par visas sabiedrības uzvedības nepieciešamību, šai cīņai būs reāli rezultāti. Tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība un nācijas ekonomiskās intereses būs jaunās valdības politikas vadmotīvs. Taču, lai realizētu šo uzdevumu, ir jābūt pilnīgai skaidrībai par tautsaimniecības efektivitātes pamatpriekšnosacījumiem. Tā ir ābeces patiesība, ka normāla un produktīva ekonomiskā attīstība ir iespējama tikai tad, ja valstī valda politiskā un tiesiskā stabilitāte. Ko nozīmē politiskā un tiesiskā stabilitāte? Visupirms tā nozīmē to, ka paši politiķi respektē mūsu valsts Satversmi un tās iedibināto demokrātisko kārtību. Tas nozīmē, ka izpildvara respektē likumdevēju. Tas nozīmē, ka valsts vara respektē pašvaldību suverēnās tiesības un stingri ievēro subsidiaritātes principu. Tas nozīmē, ka likums tiek vienādi ievērots visos, pat visaugstākajos varas līmeņos. Tas nozīmē, ka principiāli tiek ievērota tiesu neatkarība no politiskās varas. Var likties, protams, savādi, ka šodien, teju 14 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, mums speciāli jāuzsver šīs it kā pašsaprotamās lietas kā jaunās valdības darbības pamatprincipi. Bet tā ir skumja realitāte, ka pēdējā gada politisko kaislību “virtuvē” ir ticis šķobīts gandrīz ikviens no augšminētajiem demokrātijas pamatlikumiem. Politiskā stabilitāte nozīmē arī politisko mieru, kas paģēr plaša sabiedriskā konsensusa būvēšanas nepieciešamību jebkurai valstiskai iniciatīvai. Valsts varas arogance, nevēlēšanās veidot plašu politisko dialogu, iesaistot sociālos partnerus diskusijā, ir uzjundījusi pilsonisko nemieru. Tas ir jautājums par veselības reformu un par mazo slimnīcu likvidēšanu. Tas ir jautājums par pašvaldību reformas stilu – pagastu likvidēšanu un pakalpojumu attālināšanu no iedzīvotājiem. Tas ir jautājums par nepieciešamās izglītības reformas sagatavošanu un izskaidrošanu. Diemžēl lielā mērā valsts varas nemākulīgas rīcības dēļ esam šobrīd nonākuši visbīstamākās sabiedrības grupu savstarpējās pretnostatīšanās priekšā. Šobrīd valstī sāk iezīmēties pretišķības pēc etniskajām pazīmēm. Grozījumi Izglītības likumā, kuru mērķis, neapstrīdami, ir sabiedrības integrācijas veicināšana, šobrīd tiek pārvērsti par instrumentu sabiedrības sašķelšanai. Un vaina nebūt nav paša likuma burtā. Vaina ir ārpus Latvijas inspirētās aktivitātēs un valdības darba līdzšinējā stilā, kā rezultāts ir tas, ka nav konstruktīva dialoga, bet tikai savstarpēja apmainīšanās ar skaļiem lozungiem. Galvenais, kas mums visiem ir jāsaprot, – sabiedrības integrācijai un latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanai vēsturisku alternatīvu nav. Dāmas un kungi! Mēs esam sasnieguši savus ārējos mērķus. Pēc dažām nedēļām mēs būsim Eiropas Savienībā un NATO. Līdz ar to ir piepildījies latviešu tautas sapnis paaudžu paaudzēs, un mūsu valsts neatkarība ir kļuvusi droša un neatgriezeniska. Bet šodien mums priekšplānā jāizvirza citi mērķi – izmantojot kopējā Eiropas tirgus pavērtās iespējas, strauji vairot nācijas labklājību un jau tuvāko desmit gadu laikā sasniegt Eiropas cienīgu dzīves līmeni. Šī mērķa sasniegšanai nebūt nav pietiekami tie iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi, ar kuriem šobrīd mēs pat lepojamies. Ir jāveic nevis evolucionāri, bet revolucionāri soļi ekonomiskās attīstības tempu kāpinājumam. Kas ir valsts ekonomiskās attīstības centrālais resurss? Kā labējai valdībai mums var būt tikai viena atbilde: tas ir Latvijas uzņēmējs – gan lielais, gan vidējais, gan mazais. Es saku: mums jāatmodina Latvijas iedzīvotājos uzņēmējs. Ir krasi jāmaina valsts varas attieksme pret uzņēmēju. Valsts varai nav tikai represīvas funkcijas ar nolūku iekasēt nodokļus un sodīt uzņēmēju par tā kļūdām. Galu galā pievienotās vērtības radītājs ir tieši uzņēmējs, nevis politiķis. Valstij ir jākļūst par uzņēmēja sabiedroto, īpaši atbalstāmajos reģionos, kur jaunu darba vietu radīšana būs mūsu prioritāte. Galu galā – tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai valsts īstenos labvēlīgu pārvaldību, sekmējot uzņēmējdarbību. Šajā nolūkā izmantosim visas Eiropas Savienības dalībvalstij sniegtās iespējas, īpaši uzņēmējdarbības atbalstam Latvijas laukos. Lauku iedzīvotāji ir un būs mūsu nacionālo vērtību garants. Latvijas lauku viensēta ir pasaules mēroga videi un cilvēkam draudzīga mājsaimniecība, ar kuru mēs varam lepoties un kuru mēs varam celt kā unikālu parādību. Un vēl. Ja mēs pārprastas eirointegritātes dēļ kaunēsimies atbalstīt un stimulēt paši savu godīgo uzņēmēju, nacionālā kapitāla izaugsmi un nostiprināšanos, tad mēs varam kļūt par koloniālu valsti, kura ļauj nesaudzīgi ekspluatēt savas dabas vērtības, pirmām kārtām jau mežus un zemes dzīles. Es aicinu atgūt nacionālo kontroli pār mežiem un citiem dabas resursiem. Arī mūsu valsts ārpolitikai jāpārkārtojas tādējādi, lai par tās vienu no nozīmīgākajām prioritātēm kļūst nacionālās ekonomikas interešu aizstāvība. Mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā nebūt nenozīmē, ka mūsu ekonomiskajai ģeogrāfijai jānoslēdzas tikai Eiropas kontinentā. Tieši otrādi – tagad jāizmanto savs Eiropas Savienības dalībvalsts statuss, lai droši meklētu ekonomiskos partnerus arī citās pasaules malās. Tieši šādā kontekstā būtu jāpadomā par jaunu vēstniecību atklāšanu, šī ģeogrāfija jāpaplašina un jau funkcionējošajās vēstniecībās jānostiprina mūsu ekonomisko interešu pārstāvniecības kadri. Mēs esam arī vēl pārāk nabadzīgi, lai varētu atļauties tādu greznību – nepiedalīties nozīmīgās starptautiskās ekonomiskās izstādēs. Neviens par mums nerūpēsies, ja paši nerūpēsimies par sevi. Uzņemšana Eiropas Savienībā ir tāda kā mūsu pilngadības atzīšana, kas reizē ar godu paredz spēju uzņemties pilnu atbildību pašiem par sevi. Lai arī mana valdība šobrīd tiek saukta par mazākumvaldību, ir jāatzīmē, ka varbūt tieši tāpēc deklarācija ir tapusi ļoti rūpīgi, tā ir izvērsta un uzrunā pēc iespējas plašas iedzīvotāju interešu grupas, un, vienojoties par tādu uzdevumu realizēšanu, mēs balstīsimies uz visas sabiedrības atbalstu. Mēs meklēsim politisko konsensu. Varbūt tas skan paradoksāli, bet mazākumvaldība nevar atļauties būt tās vai citas šauras grupas politiska pārstāvniecība. Tai jāpārstāv iedzīvotāju vairākums, tikai tad tā spēj nodrošināt konstruktīvu, faktisku vairākumu parlamentā. Man ir pārliecība, ka nevis tik daudz politiska retorika, kas šobrīd traucē sastādīt labēju vairākumvaldību, bet gan mūsu valdības konkrētie darbi būs stimuls un pat garants tam, ka šī valdība jau vistuvākajā laikā kļūs par vairākumvaldību. Dāmas un kungi! Latviju pasaulē jau pazīst kā zemi ar maz skartu, skaistu dabu, zilu jūru un zaļiem mežiem, kur dzīvo viesmīlīgi, rosīgi, godprātīgi, grūtībās norūdīti un gudri cilvēki. Esmu pārliecināts, ka kopīgā darbā panāksim, ka mūs atpazīs kā Eiropas zaļo zemi ar pārtikušiem, laimīgiem un saticīgiem cilvēkiem. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2004_03_09_a-seq2 language "lv".
• 2004_03_09_a-seq2 speaker Indulis_Emsis-1952.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q822919.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q211.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q193089.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q458.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q2416022.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q8436.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q7184.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q2869357.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q16348421.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q1250133.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q406265.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q151301.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q3401675.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q540708.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q5208606.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q4306724.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q9393856.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q4697403.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q2625193.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q540255.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q5710822.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q16351312.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q10996257.
• 2004_03_09_a-seq2 mentions Q1346602.