Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_03_09_a-seq18> ?p ?o. }

• 2004_03_09_a-seq18 type Speech.
• 2004_03_09_a-seq18 number "18".
• 2004_03_09_a-seq18 date "2004-03-09".
• 2004_03_09_a-seq18 isPartOf 2004_03_09_a.
• 2004_03_09_a-seq18 spokenAs 40.
• 2004_03_09_a-seq18 spokenText "Cienītie kolēģi! Daži cer, ka es te pēdējo reizi runāju (Zālē troksnis. ) Es domāju, rudenī... (Liels troksnis. ) Es domāju, šoruden paskatīsimies, vai būs pēdējā reize vai nebūs. Cileviča kungs jau vienreiz priecājās – 7. Saeimas darbības beigās –, ka es runājot pēdējo reizi. Tagad nedaudz par to, kas šodien notiek. Redziet, tad, kad ir tādi nopietnāki brīži, tomēr ir reizēm jāpaskatās atpakaļ. Jāpaskatās ir tuvākā un tālākā pagātnē, lai labāk saprastu, kas notiek. Es šajās telpās uzturos kopš 1990. gada un esmu redzējis, kā nāk un iet dažādas valdības dažādos sastāvos, dzirdējis dažādas runas, solījumus un noliegumus, un kritiku, un arī asprātīgu apsaukāšanos, kas parasti ir izpelnījusies skaļus aplausus. Un, redziet, šodien es tā vēroju visus kolēģus, kas šeit sēž, un no mums, tiem 138, kas 1990. gada 4. maijā balsojām par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, es laikam vairāk par astoņiem saskaitīt nevaru. Un tāpēc man ir jautājums: vai tas ir daudz vai tas ir maz? Vai tas, ka ir pastāvīga zināmu iemaņu ieguvušu politiķu “svaidīšana” turp un atpakaļ, nāk valstij par labu vai nenāk? Lūk! Šodien mēs it kā priecājamies. Latvijas valsts ir sasniegusi, manā izpratnē, savu galveno mērķi – drošību. Bet kas tad ir kaldinājis šo mērķi? Šis ceļš uz šo drošības sasniegšanu jau nebija viegls. Tas ir 13 gadu garumā veidots ceļš, un šo ceļu ir veidojuši dažādi politiķi, dažādi sabiedriskie darbinieki no dažādām partijām. Un jāsaka viņiem visiem viens kopīgs “paldies”, jo šis ceļš tiešām ir galā. Un uz tieši šādu sasniegumu jau var arī balstīties turpmākā valsts attīstība. Ja valstī ir drošība, tad valstī ir arī ieguldījumi, tad ir kapitāla piesaiste, tad ir interese par Latviju. Nestabila valsts neizraisa absolūti nekādu interesi. Es domāju, ka arī šajā lauciņā ir veiktas zināmas iestrādes, un tāpēc nevajadzētu vienam otram tik ļauni izteikties par valdību, kas nupat vēl ir strādājusi. Jo es esmu pārliecināts, ka vismaz lielākā daļa šīs valdības darba bija veltīta Latvijas valsts attīstībai. Jā, kāds kļūdījās vairāk, kāds mazāk, bet kopējā attīstība taču ir, un nevajag to noliegt! Jo valdības ir nākušas, ir gājušas, kā jau te vairāki ir to sapratuši. Lūdzu, palasiet stenogrammas, kas atspoguļo katru no tām Saeimas sēdēm, kurās apstiprina kārtējo valdību vai kurā kādu gāž, vai kurā kaut kādu neuzticību izsaka! Es jau te kādreiz esmu pievērsis uzmanību tam, ka viens un tas pats cilvēks par vienu un to pašu citu cilvēku, vai par citu partiju runā pilnīgi pretēji. Un nekāda vaina. Ausis pat nesarkst, tikai reizēm baltākas paliek. Un šinī kontekstā runāšu par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Redziet, mēs esam darbojušies gan Augstākajā padomē, gan visās Saeimās kopš neatkarības atjaunošanas un esam šodien vienīgā pārpalikusī apvienība, kas ir noturējusies. Jā, protams, lielie prieki par mūsu tuvāko vai tālāko izjukšanu visu laiku ir bijuši jūtami. Kaut kāda baidīšana. Jā, nu, katram politiķim, katrai apvienībai ir jādomā par izmaiņām, varbūt reizēm par ļoti būtiskām. Un tas ir kaut kas pavisam cits. Un to nākotne parādīs, kā jau es teicu, kaut vai šis rudens. Un varam arī analizēt to, kas ir noticis ar savulaik tautā tik populāro “Helsinki-86”: kad viņi mēģināja ar savu sarakstu, ar šādu nosaukumu, startēt Saeimas vēlēšanās, viņi nedabūja praktiski neko. Tas pats ir noticis arī ar Latvijas Tautas frontes līderiem. Tik dažādi viņi ir, un kur tikai viņi šodien nav atrodami! Mūsu apvienība saņēma Induļa Emša piedāvājumu darboties valdībā. Jā, tāds bija fakts! Bet kāds bija sākumā tas ceļš? Runa taču bija par 80 deputātu atbalstītu valdību. Nu kurš gan šādu amorfu veidojumu varētu uzskatīt par nopietnu? Tāda valdība tiešām ir darboties nespējīga. To taču vajadzētu saprast. Tā ka šis piedāvājums mums nebija pieņemams. Un tālāk jau notika šīs nesekmīgās sarunas starp partiju “Jaunais laiks” un Induli Emsi vai otrādi – starp Induli Emsi un partiju “Jaunais laiks”. Un kas tad beigu beigās izrādījās? Ka atkal kārtējo reizi apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pēdējais iespējamais vairākuma valdības garants. Ka tie ir šie septiņi mūsu deputāti. Bet, cienītie kolēģi, tas nav bijis garants! Es nezinu, kā kurš te staigā no kuras partijas uz kuru... un staigāja, un staigās vēl. Te viens otrs ir pats dibinājis partiju un pirmais aizmucis no šīs partijas. Nu mums ir dažādas vēsturiskas personas. Lūk! Bet es nevaru ticēt, kolēģi, es nevaru ticēt... Ienāk 25 vienoti “staltbrieži”, neviena “briedene” gan tur nav redzama, laikam vienīgā partija, kura ir izteikti vīrišķīga, tāpēc viņiem tā Sieviešu diena tā patīk... Lūk! Nu un kur tad nu tagad ir? Acīmredzot taktika ir tāda, ka jāsāk iefiltrēšanās, lai politiku varētu veidot. Un tad parādās: 5 aiziet tur, 6 – tur, 5 vēl ir te, un vēl ir 9. Un tagad ir brīvas balsošanas iespējas, jo jebkurš no šiem mazajiem grupējumiem praktiski izšķir balsojumu. Var visi reizē balsot, bet tas laikam nebūtu pareizi, un tāpēc kādi balsos, bet kādi – nebalsos. Rīcība ir vienota. Un, lūk, šādos apstākļos kļūt par ķīlniekiem un censties par katru cenu būt valdībā... Piedošanu, laikam varbūt drusku panaivi skan, bet kaut kas no godaprāta mūsos, “tēvzemiešos”, ir, un mūs laikam ir pagrūti ietekmēt. Ir pagrūti! Patīk vai nepatīk, bet tā nu tas ir. Redziet, gan “tēvzemiešiem” atsevišķi, gan LNNK pārstāvjiem atsevišķi ir pietiekama pieredze, kā jādarbojas opozīcijā, un mūsu uzdevums, darbojoties opozīcijā, nebūs gāzt valdību. Nebūs! Mūsu uzdevums būs virzīt valsti tajā virzienā, kāds mums šķitīs pieņemamāks, un, ticiet man, veiksmīgi darbojoties opozīcijā, tas ir ļoti labi iespējams. Katrā ziņā visas šīs darbības parādīsies mūsu ierosinājumos, likumprojektos, grozījumos, it īpaši tajos grozījumos, kas skars nacionālās intereses, kas skars dažādus iespējamos variantus, kas gribēs atvieglot te kaut ko naturalizācijas procesos un tamlīdzīgi. To jau balsojumi parādīs, tā ka nav ko brīnīties! Tātad patlaban mēs esam vienkārši nopietni sagatavojušies turpmākajai darbībai, bet, neņemiet ļaunā, šodien man ir bažas par to, vai mēs varētu ar savu balsojumu atbalstīt šādu valdību. Un nav labi, ka viens savā apvienības kongresā, cits – šeit no tribīnes saka tādus vārdus: “Nu tie, kuri šodien balsos pret šito valdību, balsos pret to, to, to un šito!” Nevajag! Paskatieties, kā jūs paši citās reizēs esat balsojuši! Parakņājieties savā pagātnē, kā jūs esat rīkojušies! Un, lūk, tāpēc tiem cilvēkiem, kam aiz muguras kaut kas te karājas, vispār nevajag mācīt citus, kā ir jādzīvo. Tas nav vajadzīgs! Es drīzāk domāju, ka tad, ja mēs runājam par nākotni, varbūt pameklēsim iespējamos sadarbības veidus, kur valdība ir nopietnā vairākumā. Un nobeigumā Aināram Šleseram speciāli veltīts aicinājums. Ainār, tu te runāji par to gaismu vai par tumsu, ka vienam tur ir gaišāks kaut kas, otram – tumšāks... Man liekas, ka tas viss ir atkarīgs no tā, kurā vietā iesprauž to svecīti... Paldies par uzmanību!".
• 2004_03_09_a-seq18 language "lv".
• 2004_03_09_a-seq18 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2004_03_09_a-seq18 mentions Q822919.
• 2004_03_09_a-seq18 mentions Q211.
• 2004_03_09_a-seq18 mentions Q1357342.
• 2004_03_09_a-seq18 mentions Q1757.
• 2004_03_09_a-seq18 mentions Q3899540.
• 2004_03_09_a-seq18 mentions Q406265.
• 2004_03_09_a-seq18 mentions Q1807095.
• 2004_03_09_a-seq18 mentions Q1604577.
• 2004_03_09_a-seq18 mentions Q540255.