Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_03_09_a-seq14> ?p ?o. }

• 2004_03_09_a-seq14 type Speech.
• 2004_03_09_a-seq14 number "14".
• 2004_03_09_a-seq14 date "2004-03-09".
• 2004_03_09_a-seq14 isPartOf 2004_03_09_a.
• 2004_03_09_a-seq14 spokenAs 22.
• 2004_03_09_a-seq14 spokenText "Cienījamais Prezidj! Godātie deputāti! Valdības krīze Latvijā nav ne pirmā, ne diemžēl pēdējā. Neatkarības atjaunošanas laikā mēs tādus brīžus pārdzīvojām daudz. Šī krīze ievilkās ļoti ilgi un, neapšaubāmi, kaitēja Latvijas attīstībai. Tas liecina par to, ka Latvijas politiskā attīstība nonākusi strupceļā, neskatoties uz kardinālu politiskās elites maiņu pēc 8. Saeimas vēlēšanām. Galvenais strupceļa iemesls ir tuvredzīgā politika, izkropļota demokrātija, kura mūsu valstī balstās nevis uz veselo saprātu vai tautas gribu, bet vienīgi un tikai uz monoetniskām – tātad titulnācijas prioritātēm. Mūsu valstī pastāv etnokrātija, kuru raksturo pilnīga nelatviešu izslēgšana no politisko lēmumu pieņemšanas. Rezultātā labējās partijas nevar izveidot ilgtermiņa pozitīvi rīcībspējīgu valdību, kura būtu spējīga sakārtot ekonomiku, apkarot korupciju, nodrošināt tautas labklājību, sociālo aizsardzību, sakārtot medicīnu un izglītības jomu. Jebkura valdība, kurā nav pārstāvēti 40% iedzīvotāju, tātad Latvijas krievu lingvistiskā kopiena, nekad nebūs stabila un pozitīvi rīcībspējīga. Visas trīs partijas, kuras šodien pretendē uz Saeimas atbalstu, veidojot jaunu valdību, jau vairākas reizes ir bijušas pie varas, bet tauta no tā nav kļuvusi laimīgāka. Domājot par to un analizējot jauno Valdības deklarāciju, var piekrist sociāli ekonomiskajam virzienam, bet etnopolitikā jūtama minoritāšu diskriminācija, nekonsekvence, destruktīvisms. Izglītības reforma turpina “karāties gaisā”. Tā ir neizpildāma un kaitīga kā nelatviešiem, tā arī latviešiem – tātad Latvijai kopumā. Ap 30% bērnu nevarēs mācīties vidusskolā pārsvarā valsts valodā, kā tas šodien ir teikts likumā. Viņi paliks bez izglītības, bez profesijas, un rezultātā palielināsies žūpība, narkomānija, noziedzība. Vai tas ir vajadzīgs Latvijai? Savu “nē” sākotnēji politizētajai izglītības reformai daļa tautas jau ir pateikusi neskaitāmos mītiņos, piketos, tikšanās pasākumos ar deputātiem. Savu “nē” viņi apliecināja ar 107 tūkstošiem parakstu. Savu “nē” viņi pateica pagājušajā sestdienā Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresā. Mēs ceram uz jaunās valdības veselo prātu savas tautas un valsts labā. Godīgi sakot, cerības uz jaunu valdību ir mazas, bet mums jāizvēlas no ļaunākā un ļaunā, no sliktākā un slikta. Es ceru, ka drīz parādīsies valdības darbības programma, vienkāršoti sakot, ko darīt, kam, līdz kuram termiņam un par kādiem līdzekļiem. Es uzskatu, ka tādas precīzas attīstības programmas ekonomikā, izglītībā, medicīnā un citās jomās nav līdz šai baltai dienai. Man pateiks: “Ekonomikas programmas ir! Tās bija vismaz piecas. ” Ja ir vai bija piecas, tas nozīmē, ka nav nevienas. Vispār man liekas, ka mūsu valstī neviens ne par ko neatbild, un it kā ne tik sen atnāca “jaunie laiki”. Nu solījumu bija tik daudz! Vesels maiss izpildīts, varbūt kripatiņa... Tautas fronte Atmodas laikā solīja visiem pilsonību, solīja izglītību, arī krievu valodā, solīja, ka atdalīsimies no PSRS un pēc gadiem pieciem dzīvosim tā, kā cilvēki dzīvo Somijā, Zviedrijā, Dānijā. Pagāja gandrīz 14 gadi. Vai solījumi ir izpildīti? Nav! Tātad es uzskatu, ka tautu mānīja visus neatkarības gadus. Kuru valdību es uzskatītu par labu? To, kura dos iespēju nopelnīt tiem, kuri var, tātad darba spējīgajai tautas daļai, un palīdzēs tiem, kuri nevar, tas ir, invalīdiem, večukiem un bērniem. Par labu valdību es uzskatīšu tādu, kura ne vārdos, bet darbos apkaros korupciju un ievedīs kārtību muitās. To valdību, kura būs ne tikai latviešu tautas valdība, bet tieši Latvijas tautas valdība. Priekš manis laba valdība būs tā, kura demokratizēs Izglītības likumu un vienādi rūpēsies kā par latviešu, tā par cittautiešu bērniem. Es varētu daudz pārmest gan Tautas partijas deputātiem, gan Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātiem, gan Latvijas Pirmās partijas deputātiem. Es neredzu, ka tajās nozarēs, kuras viņi vadīja iepriekšējās valdībās, ir iestājušies jau laimes laiki vai laimes zeme, ja tā varētu teikt. Vai iestājās? Neiestājās! Vai Saeima dos viņiem “šansi” jeb iespēju – tā ir deputātu sirdsapziņas lieta. Bieži vien no atsevišķiem deputātiem, kuri dzīvo Latvijā mazāk par gadu un kuriem vēl šodien ir ne tikai Latvijas, bet varbūt arī citas valsts pilsonība, es dzirdu šeit dažādus nepamatotus pārmetumus deputātu kreisajai daļai. Man ir tikai viena – Latvijas pilsonība! Mans tēvs, vectēvs un vecvectēvs guļ Latvijas zemītē. A priori mēs nevaram... Un lai es nebūtu Latvijas patriots? Cits jautājums – kā saprast šo patriotismu? Un kad šeit nāk tribīnē un mūs pamāca cilvēki, kuri šeit dzīvo, atkārtoju – bez nedēļas gadu, nezinot mūsu psiholoģiju, mūsu iepriekšējo dzīvi, mūsu cerības un tā tālāk, un tā joprojām... Nu smieklīgi klausīties! Cilvēks prot visu, zina visu un tā tālāk, un tā joprojām. Tas nav korekti, tas nav solīdi! Un es nepieņemu nevienu jūsu pārmetumu, Kariņa kungs! Paldies jums par uzmanību! Es nešaubos, ka jūs pieņemsiet pareizo lēmumu.".
• 2004_03_09_a-seq14 language "lv".
• 2004_03_09_a-seq14 speaker Jakovs_Pliners-1946.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q822919.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q211.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q33.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q35.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q15180.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q34.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q1250133.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q2484354.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q15379125.
• 2004_03_09_a-seq14 mentions Q3401675.