Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_03_04_a-seq9> ?p ?o. }

• 2004_03_04_a-seq9 type Speech.
• 2004_03_04_a-seq9 number "9".
• 2004_03_04_a-seq9 date "2004-03-04".
• 2004_03_04_a-seq9 isPartOf 2004_03_04_a.
• 2004_03_04_a-seq9 spokenAs 66.
• 2004_03_04_a-seq9 spokenText "Godātie klātesošie! Vispirms paldies Aivaram Aksenokam un visiem, kuri kopā ar viņu strādāja darba grupā; pašaizliedzīgi strādāja, lai panāktu šo nenoliedzami Latvijai labvēlīgo rezultātu. Labs rezultāts, kā to atzīst visi speciālisti, to skaitā ļoti pieredzējuši juristi. Faktiski tā ir Latvijas uzvara. Un te, ja kāds no jums grib iztēlot sevi par speciālistu, atcerieties bēdīgos gadījumus, kā tie beidzās, kad cilvēks uzskatīja sevi par godīgu un nepaļāvās vis uz profesionālu advokātu palīdzību, bet uzskatīja, ka varēs sevi aizstāvēt pats. Tas bieži vien beidzas ļoti slikti – dažos gadījumos pat ar godīga cilvēka notiesāšanu, ja neklausa speciālistiem un nerīkojas profesionāli. Tātad šinī gadījumā gan Latvijas, gan arī starptautiskie profesionāļi ir apstiprinājuši, ka tas, ko mēs esam sasnieguši, lielā mērā pateicoties Aivara Aksenoka un darba grupas pūliņiem, ir Latvijas uzvara. Vērtējot mūsu pretprasību, pirmām kārtām ir jāņem vērā vairāki apstākļi. Pirmām kārtām varbūtība, ka tiesa to atzīs, kas iepriekš nebūt nav simtprocentīgi garantēts. Otrām kārtām apjoms, kādā tiesa to atzīs. Tas arī varētu būt stipri mazāks, nekā šie pretprasībā ierakstītie 600 miljoni latu. Trešām kārtām. Pat tad, ja tiesa mūsu pretprasības gadījumā Latvijas valstij kaut ko pietiesātu, kas nav garantēts, tad to saņemtu nevis Latvijas valsts, bet “Lattelekom”, kurā puse akciju īstenībā pieder tiesvedībā iesaistītajai pretējai pusei un tikai viena puse pieder Latvijas valstij. Savukārt zaudējuma gadījumā maksātāja būtu tieši Latvijas Republika. Jāatceras, ka mūsu prasība faktiski bija pretprasība “Tilts Communications” prasībai pret Latviju, un kā tāda tā savu uzdevumu ir godam izpildījusi. Atcerēsimies, ka pašiem nevienam toreiz nenāca ne prātā izvirzīt šādu pretprasību. Nevienam no daudzajiem satiksmes ministriem daudzajās Šķēles un Krištopana valdībās nenāca ne prātā celt kādu prasību pret “Tilts Communications””, ne arī pasekot līdzi godīgai “jumta” līguma izpildei. Un šajās valdībās satiksmes ministri ir bijuši Gūtmanis, Krištopans, Zīle, atkal Krištopans, Gorbunovs. Tikai Bērziņa valdības laikā – jau pēc 2000. gada un tikai atbildot uz “Tilts Communications” pret Latviju celto prasību – tika noformulēta un iesniegta šī pretprasība. Šobrīd mūsu valdība ir pielikusi punktu vairāk nekā 10 gadus ilgušajam kļūdu un neizdarību maratonam, atrisinot šo jautājumu Latvijas valstij visizdevīgākajā veidā. Mierizlīgums viennozīmīgi ir noslēgts par labu Latvijai, jo pasargā mūs no ļoti dārgas turpmākās tiesvedības ar apšaubāmu prognozējamo ieguvumu. Tas pasargā mūs no iespējamā zaudējuma riska, noņem slepenību šim jautājumam, tādējādi ļaujot valdībai atklātā veidā ķerties klāt pie telekomunikāciju sektora politikas definēšanas. Un šis mierizlīgums nekādā veidā netiek saistīts ar privatizāciju, uzliekot Latvijai kaut kādus pienākumus vai ierobežojumus. To jau komentēja speciālisti, turklāt labi komentēja. Tomēr te, šķiet, ne jau speciālistu komentārs īstenībā kādu interesē. Kas tad interesē mūsu godāto opozīciju? Vai valsts intereses? Ziniet, nešķiet ticami! Kaut vai paskatāmies to, kas īsti parakstījis šodienas aicinājumu sasaukt ārkārtas sēdi. Nu, ziniet, tie ir viskreisākie deputāti no mūsu opozīcijas: Kabanovs, Pliners, Aleksejevs, Tolmačovs. Visa plejāde! Jaunās valdības veidotāji, tā teikt, pilnā sastāvā... Lai nu par ko, bet par Latvijas valsti jau nu gan viņi nedomā! Varbūt tā ir vēlme turpināt Latvijas Republikai riskanto un dārgo tiesvedību? Tad rodas jautājums – kādēļ? Valstiskos motīvus mēs jau diezgan pārliecinoši noraidījām. Neticami, ka tādi šobrīd vada gan Zaļo un zemnieku savienību, gan Latvijas Pirmo partiju, gan Tautas partiju, bet jo īpaši “rubikiešus” un sociālistus. Kur tad ir paslēpta tā “āža kāja”? Kas tad īstenībā ir šīs ažiotāžas pamatā? Vai tā būtu tikai vēlme muļķot tautu ar demagoģiskiem lozungiem un graut “Jaunā laika” valdības padarīto un tās atbalstu tautā? Ziniet, tas izskatās jau ticamāk, bet arvien vēl mazliet ir par maz. Valdība jau tāpat ir atkāpusies, tomēr ir sasaukta, ziniet, ārkārtas sēde, lai vēl mazliet pakritizētu “Jaunā laika” valdību. Nu tas tā kā būtu mazlietiņ par daudz! Līdz ar to jājautā: kas tad ir šie patiesie iemesli, kuri stāv aiz visas šīs ažiotāžas? Un tad es vakar mazliet padomāju par šādiem trim jautājumiem. Pirmām kārtām jājautā: kas visvairāk un par katru cenu prasīja atlikt šo Latvijai izdevīgo mierizlīgumu? Nu jūs jau zināt – Zaļo un zemnieku savienība un “Neatkarīgā Rīta Avīze”. (Starpsaucieni. ) Otrs jautājums, ko es sev uzdevu: ko visbiežāk minēja kā galveno trūkumu šim mierizlīgumam? Kas bija tas, kas “līda laukā” bezmaz vai katrā komentārā? Nu atcerieties! Tās bija pirmpirkuma tiesības! Un vēl trešais jautājums, ko es sev uzdevu: kādēļ tas Emša kabineta aizkulišu veidotājiem ir tik būtiski? Valstiskus motīvus, kā mēs jau iepriekš teicām, mēs noraidām kā neticamus. Sākotnēji, kad es vēl tikai brīnījos par šīm aktivitātēm, es un arī manis vadītais kabinets pārdomāja situāciju un konstatēja, ka, pirmkārt, nav pamata atlikt labi sagatavotu lēmumu par mierizlīguma pieņemšanu uz nenoteiktu laiku, tādējādi apdraudot paša mierizlīguma būtību. Otrkārt. Valdība ir pilnā mērā kompetenta un leģitīma. Tā pilda savus pienākumus pilnā apmērā līdz pat brīdim, kad tiks apstiprināts jaunais Ministru kabinets. Valdībai nav nekāda iemesla nedarīt savu darbu un neapspriest valstij svarīgus jautājumus, un nepieņemt lēmumus. Treškārt. Ar tā jaunā Ministru kabineta veidošanu, ziniet, nu iet tā, kā iet. Nav prognozējams, kad īsti jaunais kabinets varēs stāties pie savu pienākumu pildīšanas, ja vispār... (No zāles deputāts Gundars Bērziņš: “Cerība ir muļķu maize!”) Ceturtkārt. Par Emša topošā kabineta lojalitāti Latvijas valsts un latviešu tautas interesēm, ņemot vērā to, kas ir šā kabineta veidotāji, atļaujiet vienkārši pasmaidīt! Raugoties arī no šā viedokļa, atstāt tik būtisku jautājumu izlemšanu gaidāmajai “sarkani zaļajai” Emša valdībai būtu vismaz bezatbildīgi. Tie ir mani apsvērumi, kuri bija par pamatu rīcībai, pirms vēl manī bija ataususi gaisma par patiesajiem šīs saceltās brēkas cēloņiem un aizkulisēm. Bet tad, kad es pilnā mērā sapratu to, par ko te īstenībā ir runa, arī es biju patiesi šokēts. Un viss nostājas savās vietās, kad mēs atbildam uz manis iepriekš minētajiem trim jautājumiem. Tātad pirmām kārtām kas visaktīvāk prasīja atlikt mierizlīgumu? Zaļo un zemnieku savienība un “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Zaļo un zemnieku savienība mums jau sen šķiet gandrīz vai Aivara Lemberga “kabatas partija”, un kolēģi, kuri visus šos 16 mēnešus diendienā ir strādājuši kopā ar Zaļo un zemnieku savienību, labi saprot, par ko ir runa... “Neatkarīgā Rīta Avīze”, savukārt šķiet, tieši vai netieši pieder Lembergam, un tāpēc, iespējams, atbilstoši “saimnieka” norādījumiem, tā bieži izceļas ar izteiktu neobjektivitāti savās publikācijās. Atbilstoši Komercreģistra datiem, “Neatkarīgās Rīta Avīzes” izdevējs ir SIA “Media nams”, kurā 90% kapitāla daļu pieder “Ventspils naftai”, savukārt atlikušie 10% - Preses namam. Preses nama kontrolpakete arī pieder “Ventspils naftai”. Tātad varam izdarīt ļoti ticamu pieņēmumu, ka mierizlīgumam visaktīvāk pretojas tieši Aivars Lembergs, bet tagad arī citi oligarhi – jaunās valdības veidotāji. Kādēļ? Es jums atbildēšu uz jautājumu – kādēļ. Un šeit skaidrību palīdzēs ieviest atbilde uz nākamo jautājumu; proti, kas tad visbiežāk tika minēts kā šā mierizlīguma galvenais trūkums? Pirmpirkuma tiesības! Kas tad, lūdzu, ir pirmpirkuma tiesības? Tās nav veto tiesības! Veto tiesības “TeliaSonera” koncernam desmit gadus paredzēja “jumta” līgums, bet tagad tas ir aizgājis vēsturē. Un arī pirmpirkuma tiesības vairs nav spēkā. Tātad veto tiesības nav spēkā, bet pirmpirkuma tiesības, kā jau Aksenoka kungs paskaidroja, parasti izmanto, lai puses nodrošinātu pret negodīgu un nepieņemami neadekvātu cenu. Skaidrs, ka tad, ja cena būs par zemu, tad otra puse izmantos savas pirmpirkuma tiesības. Ja cena būs adekvāta – adekvāta varbūt jā, varbūt nē, tad Latvijas valsts jebkurā gadījumā būs ieguvēja, jo saņems savu noteikto cenu vai nu no viena, vai no otra pircēja. “TeliaSonera” pirmpirkuma tiesības novērš iespēju privatizēt “Lattelekom” valsts kapitāla daļas neadekvāti lēti, kā tas, piemēram, notika “Latvijas kuģniecības” gadījumā. Un, iespējams, tieši šis faktors ir par pamatu atsevišķu personu grupu paustajai neapmierinātībai, jo teorētiski nākamais Ministru kabinets, it sevišķi tad, ja to, nedod Dievs, izdotos apstiprināt, varētu nokārtot jautājumu par “Lattelekom” pārdošanu par “sviestmaizi” vai par sertifikātiem, vai par vienu latu. Bet, ak tu posts, tagad to nopirks nevis kāds iepriekš sarunāts politisks kolēģis, kurators vai bāleliņš, bet tad to nopirks “TeliaSonera”. Tātad šeit mēs īstenībā esam panākuši, paši pat to negribēdami, it kā tādu labu papildrezultātu mūsu veiktajam darbam, ka “Lattelekom” valsts daļas neizdosies “prihvatizēt” zemāk par to patieso vērtību. Tātad, lai arī cik šokējoši tas būtu, bet pret pirmpirkuma tiesībām, ļoti ticams, iebilst tie, kuri bija plānojuši paši nopirkt “Lattelekom” par “sviestmaizi” vai arī iztirgot par “sviestmaizi” to saviem draugiem, partneriem, sponsoriem vai politiskajiem saimniekiem. Kādēļ tas Emša kabineta aizkulišu veidotājiem šķiet tik būtiski? Nu redziet! No visa iepriekš minētā jau šķiet pilnīgi skaidrs, ka ne jau kādas valstiskas intereses vai apsvērumi, bet gan klaji merkantilas un materiālas, un, iespējams, pat noziedzīgas intereses, šķiet, ir vadījušas šo Emša kabineta veidotāju un arī šodienas sēdes iniciatoru darbību. Ja vēl atceramies to, ka dažam labam oligarham pieder liels daudzums pa lēto sapirkto sertifikātu, tad šīs, iespējams, ieplānotās afēras apjoms šķiet patiesi grandiozs. Un, ja vēl padomā, kas tad ir atlicis no tiem valsts noziedzīgajiem kārotājiem, kas vēl ir atlicis no tādiem lieliem un vērtīgiem valsts uzņēmumiem, ko vēl varētu “prihvatizēt” vai nozagt, tad jāsaka: ““Latvenergo”!” Bet, ziniet, to nelaimīgā kārtā neļauj privatizēt likums, ko ar tautas referendumu politiskajai elitei toreiz uzspieda tauta. Otrs. Vēl ir valsts kapitāla daļas “Ventspils naftā”, bet, ziniet, tur jau viss ir tā saorganizēts un sakārtots, ka par valstij piederošo daļu vērtību zinātnieki vēl strīdas. Nu ir pēdējais – “Lattelekom”! Puse no “Lattelekom” – valstij piederošā daļa. Tātad izskatās, ka mēs esam šobrīd ne tikai noslēguši Latvijas pusei izdevīgu mierizlīgumu, bet arī novērsuši grandiozu un plānotu “Lattelekom” privatizācijas afēru. Tagad šķiet, ka, iespējams, tieši šī plānotā afēra varētu būt bijusi par pamatu šī Ministru kabineta gāšanai. (Zālē troksnis. ) Lūk, godātie kolēģi un pārējie, mana analīze par pašreizējo situāciju ar mierizlīgumu! Ļoti interesantā kārtā tā sasaucas arī ar manu pašreizējo analīzi par politisko situāciju valstī. Un tas man liek uzdot divus skaidrus un tiešus jautājumus Emša kabineta veidotājiem, Zaļo un zemnieku savienībai un arī pašam Indulim Emsim. Pirmais. Kādas vēl materiālas un, iespējams, pret valsts un tautas interesēm vērstas garantijas un solījumus jūs esat devis vai plānojat dot sava topošā kabineta atklātajiem vai arī aizkulisēs esošajiem atbalstītājiem? Tas ir pirmais jautājums. Un otrais jautājums. Kādus tieši no valsts un latviešu tautas interešu viedokļa nepieņemamus politiskus solījumus jūs esat devis vai plānojat dot sava topošā kabineta atbalstītājiem, īpaši galēji kreisā Rubika–Ždanokas bloka pārstāvjiem? (Aplausi.)".
• 2004_03_04_a-seq9 language "lv".
• 2004_03_04_a-seq9 speaker Einars_Repse-1961.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q211.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q3736450.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q36036.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q337868.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q404542.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q1250133.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q3401675.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q411124.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q3359335.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q862303.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q5618600.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q21011161.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q540255.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q3111942.
• 2004_03_04_a-seq9 mentions Q6497410.