Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_03_04_a-seq26> ?p ?o. }

• 2004_03_04_a-seq26 type Speech.
• 2004_03_04_a-seq26 number "26".
• 2004_03_04_a-seq26 date "2004-03-04".
• 2004_03_04_a-seq26 isPartOf 2004_03_04_a.
• 2004_03_04_a-seq26 spokenAs 5.
• 2004_03_04_a-seq26 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Šim jautājumam ir ļoti gara vēsture, un es te daļēji gribētu runāt arī par vēsturi. Varbūt, lai ilustrētu šo garo vēsturi, es parādīšu jums, kāds izskatās... kāds toreiz, kad viss šis jautājums aizsākās, izskatījās mobilais telefons. Šis ir mobilais telefons no agrajiem 90. gadiem. Kura no dāmām būtu spējusi šo telefonu nest savā rokassomiņā vai kurš no vīriešiem būtu varējis to ievietot savā žaketē? Tas tikai pierāda, no vienas puses, cik ilgi šis jautājums ir vilcies, bet, no otras puses, tas arī pierāda, cik ātri telekomunikācijas Latvijā kā tādas ir progresējušas. Vispirms par mierizlīgumu. Es gribētu teikt, ka tas ir vienīgais loģiskais risinājums, kas bija iespējams šajā situācijā. Tas ir gan valsts, gan sabiedrības interesēs, tas nebija sasteigts, bet tas ir noslēgums astoņu gadu garām sarunām un nāca, kā jau Aksenoka kungs norādīja, pašā pēdējā brīdī. Mēs gribētu tālāk pieskarties arī lauku modernizācijai, jo tā lielā mērā ir notikusi, un es gribētu arī norādīt vairākus iemeslus, kāpēc tā turpināsies. Es gribētu tikai apsveikt Aksenoka kunga un Repšes kunga drosmi, uzņemoties šo soli, lai pieliktu šim jautājumam beidzot punktu, parakstot šo mierizlīgumu. Atcerēsimies, kāda bija situācija ar telekomunikācijām Latvijā 90. gadu sākumā. Toreiz Padomju Savienība nebija ieguldījusi telekomunikācijās pietiekami daudz līdzekļu, tehnoloģija bija atpalikusi, un, lai uzlabotu sakarus, bija nepieciešams piesaistīt ārvalstu investorus. Investīciju klimats toreiz Latvijā bija slikts, un vajadzēja labvēlīgus noteikumus, lai tās pievilinātu. Un viens no tādiem noteikumiem bija monopolstāvokļa pieņemšana, ko pieņēma ar Telekomunikāciju likumu. To toreiz akceptēja arī Augstākā padome. Tas nebija noteikts “jumta” līgumā, tas bija likumā “Par telekomunikācijām”, un tas bija viens no pēdējiem likumiem, ko šajā zālē, es atkārtoju, pieņēma Augstākā padome. Drīz pēc tam bija arī starptautisks konkurss, kurā piedalījās divi pretendenti, un no šiem diviem uzvarēja “Tilts Communications”, kas toreiz piederēja angļu un somu uzņēmumam, un noslēdza tā saucamo jumta līgumu. Diemžēl jau līguma otrajā gadā dzīve piespieda ieviest dažādas korekcijas, un tas notika vairāku iemeslu pēc. Pirmām kārtām Latvijas ekonomiskā izaugsme bija stingri lēnāka, nekā tas bija prognozēts. Rezultātā Tarifu padome neapstiprināja tādus tarifus, kādi bija paredzēti. Līdz ar to “Lattelekom” tehniskā attīstība atpalika no tās, kāda bija paredzēta līgumā, un tāpēc parādījās spiediens no Eiropas Savienības un no Pasaules tirdzniecības organizācijas puses, prasot samazināt 20 gadu monopolu Latvijā. Tā rezultātā jau 1996. gadā bija skaidrs, ka līguma slēdzējpusēm ir nepieciešams sēsties pie sarunu galda un sākt sarunas par “jumta” līguma grozīšanu. Diemžēl šo sarunu vēsture ir gara un mokoša un atspoguļo to, ka vesela rinda Latvijas valdību nav spējušas pieņemt attiecīgu lēmumu sakarā ar šo līgumu. Sarunas, kā es jums atgādināju, sākās 1996. gadā. Toreiz tās vadīja Satiksmes ministrija, tā runāja ar “Tilts Communications”, un līdz 1997. gadam jau bija panākts ievērojams progress, bet, tā kā šis līgums bija parakstīts ar Latvijas valsti, tad bija nepieciešama Latvijas valdības piekrišana. Diemžēl toreizējais premjers Andris Šķēle nebija apmierināts ar rezultātu un uzdeva sarunu turpināšanu Privatizācijas aģentūrai. Sākotnēji Nagļa kungs bija lielās cerībās, ka izdosies ātri panākt vienošanos, bet pagāja diemžēl vairāki gadi, pirms tika panākta šāda vienošanās, tā teikt, darba līmenī. Diemžēl toreiz ekonomikas ministre bija Ūdres kundze, drīz pēc tam viņa bija spiesta demisionēt, un viss apstājās. Process gan turpinājās nākamā ekonomikas ministra Makarova kunga laikā, bet nemaz nenonāca līdz slēdzienam. Beidzot jautājuma risināšanu pārņēma Bērziņa kunga valdība, un drīz pēc tam “Sonera” zaudēja pacietību sakarā ar Latvijas valdības nespēju pieņemt lēmumu un iesūdzēja Latviju arbitrāžas tiesā. Mēs sākām tiesāšanās ceļu. Darbu turpināja īpaša darba grupa. Cik es saprotu, īsi pirms tam, kad pēdējā valdība beidza savu darbu, bija jau gandrīz sagatavots mierizlīgums, kuru jau Kalvīša kungs šeit pieminēja. Diemžēl vai nu laika trūkuma dēļ, vai politiskās drosmes dēļ šis mierizlīgums netika parakstīts. Un, kad darbu sāka Repšes kunga valdība, ar šo līgumu saistītā jautājuma risināšanu iemantoja Repšes kunga valdība, kas beidzot ir spējusi pielikt punktu šai garajai sāgai. Es varu tikai vēlreiz teikt paldies Aksenoka kungam un Repšes kungam par to politisko drosmi - šā jautājuma risināšanu novest līdz galam! Process ir vilcies no 1996. gada līdz 2004. gadam, un es nu nekādā ziņā nevaru teikt, ka to varētu nosaukt par kaut kādā mērā sasteigtu procesu. Tiešām. Nākamais, kam es gribētu pieskarties, ir jautājums par modernizāciju laukos. Šeit jau tas temats tika dažkārt skarts, bet es gribētu teikt, ka es domāju, ka ir diezgan skaidrs, ka modernizācija laukos turpināsies. Un tā turpināsies arī tādēļ, ka pats “Lattelekom” ir ieinteresēts, lai šo modernizāciju turpinātu, jo tajās lauku daļās, kur vēl ir vecās telefonu centrāles, šīs vecās centrāles jau drīz beigs darboties un nav iespējams tās atvietot ar tādām pašām vecām centrālēm. Tās atvietos ar modernām, mūsdienīgām elektroniskām centrālēm. Otrs iemesls, kādēļ modernizācija turpināsies, ir tas, ka “Lattelekom” licence kā tāda dod pieeju citiem operatoriem, un rezultāts ir tas, ka process spiež “Lattelekom” ieviest ciparizāciju. Es gribētu atgādināt arī to, ka šeit ir bijusi runa par internetu. Šodien visiem telekomunikāciju klientiem, “Lattelekom” klientiem, ir iespējams iegūt interneta pakalpojumus ar iezvanpieeju. Tas ir visiem iespējams. Un beidzot, es domāju, jāatceras, ka nav jau šodien vairs tikai fiksēti telekomunikāciju sakari. Es domāju, mēs visi, gandrīz visi, kas esam šajā zālē, staigājam ar mobilajiem telefoniem. Mobilie telefoni ir arī ļoti daudziem cilvēkiem laukos. Mobilie telefoni ir arī uz laukiem, ir pārklājums gandrīz visā Latvijā, cilvēkiem ir iespēja izmantot telefonu, izmantot telekomunikāciju pakalpojumus arī uz laukiem. Mūsu lēmuma projektā, kas mums ir priekšā, ir runāts par negatīvu iespaidu uz sabiedrību. Es gribētu teikt, ka šis mierizlīgums dos tieši pretējo. Mierizlīgums beidzot, pēc trīsarpus gadiem, ļaus “Lattelekom” vadībai nodarboties ar to, kas tai faktiski ir jādara. Viņiem ir jānodarbojas ar uzņēmuma vadību un ar telekomunikāciju attīstību, nevis visu laiku jātiek traucētiem ar tiesvedību. Es atgādināšu par finansiālajiem rezultātiem, ko mūsu valsts ir ieguvusi no “Lattelekom”. Atcerēsimies, ka pagājušajā gadā no “Lattelekom” tika iegūti apmēram 30 miljoni latu nodokļos! “Lattelekom” bija vislielākais nodokļu maksātājs mūsu valstī. Bez tam uzņēmums samaksāja 5 miljonus latu dividendēs. Šogad uzņēmums atkal maksās apmēram 30 miljonus latu nodokļos un apmēram 20 miljonus latu dividendēs, un bez tam tiks izmaksāti apmēram 20 miljoni obligācijās, kā tas izriet no “jumta” līguma. Padomājiet, cik pensiju, cik bērnu pabalstu var no šīm summām izmaksāt! Noslēgumā es gribu vēlreiz atkārtot: mierizlīgums, kolēģi, nebija sasteigts. Bija pēdējais brīdis. Pēc astoņu gadu sarunām un trīsarpus gadu tiesāšanās bija pēdējais brīdis pielikt punktu šim procesam! “Lattelekom” attīstība tagad varēs turpināties, netraucēta ar tiesvedību. Arī lauku modernizācija turpināsies. Es domāju, jūs man piekritīsiet, ka šis ir bijis vienīgais loģiskais risinājums pašreizējā situācijā. Es noslēgumā aicinu jūs neatbalstīt šo lēmuma projektu.".
• 2004_03_04_a-seq26 language "lv".
• 2004_03_04_a-seq26 speaker Guntis_Berzins-1938.
• 2004_03_04_a-seq26 mentions Q211.
• 2004_03_04_a-seq26 mentions Q193089.
• 2004_03_04_a-seq26 mentions Q458.
• 2004_03_04_a-seq26 mentions Q15180.
• 2004_03_04_a-seq26 mentions Q404542.
• 2004_03_04_a-seq26 mentions Q3359335.