Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_03_04_a-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2004_03_04_a-seq2 type Speech.
- 2004_03_04_a-seq2 number "2".
- 2004_03_04_a-seq2 date "2004-03-04".
- 2004_03_04_a-seq2 isPartOf 2004_03_04_a.
- 2004_03_04_a-seq2 spokenAs 150.
- 2004_03_04_a-seq2 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais Ministru prezident! Ministri! Klātesošie! Mēs, šeit, Saeimā, strādājošie deputāti, bijām tiešām pārsteigti par to līguma projektu, kas vakar tika parakstīts starp demisionējušo valdību un uzņēmumu “TeliaSonera”. Mūsu pārsteigums ir tik liels tāpēc, ka nav skaidrs, kas tad šajā līgumā ir panākts, un nav saprotams, kāds ir mierizlīguma saturs un būtība. Mēs zinām, ka šis strīds ir ildzis vairākus gadus, ka ir strādājuši pārstāvji, deleģēti pārstāvji, no Ministru kabineta. Taču mēs zinām arī to, ka vairāki deleģētie pārstāvji līguma parakstīšanas brīdī un brīdī, kad tas valdībā tika akceptēts, nebija klāt. Nebija klāt Zīles kungs, nebija klāt Lujāna kungs. Mēs zinām to, ka Zīles kungs ir izteicies, ka līguma nosacījumi, kādi bija projektā, ir Latvijas valsts interesēm neatbilstoši un ka viņš šādu līguma projektu negrasās parakstīt. Mēs zinām to, ka Latvija apstrīd uzņēmuma “TeliaSonera” prasību un ka Latvija prasa ļoti ievērojamu kompensāciju par līguma nosacījumu neizpildi. Tie ir gandrīz 600 miljoni latu. Mēs zinām to, ka Latvijas valdība ir aicinājusi starptautiski atzītus ekspertus, advokātus aizstāvēt Latvijas valsts intereses un ir izdevusi lielu naudas summu šo ekspertu algošanai. Taču tagad mēs gribētu zināt, kāds ir no šā strīda ieguvums Latvijas valstij, katram Latvijas iedzīvotājam. No preses mēs varam spriest, ka mūsu investīciju programma Latvijas laukos netiks turpināta un ka uzņēmums nepabeigs solīto modernizāciju un Latvijas skolas, pašvaldības, pagasti, bibliotēkas būs ar sliktu interneta pieslēgumu, tātad viņu attīstības iespējas ir apdraudētas. Mēs zinām to, ka strīda uzsācējai pusei būtu bijis jāatmaksā Latvijai izdevumi par advokātu algošanu... naudu, ko Latvija iztērējusi advokātu algošanai. Vai tā tiks atmaksāta? Kāda ir šī situācija? Mēs zinām, ka tiek veidota jauna valdība un ka tagad, šīs jaunās valdības veidošanas pēdējās dienās, ir ticis pieņemts šis lēmums un parakstīts līgums, kurš ilgu laika periodu ietekmēs mūsu valsts tālāko attīstību telekomunikāciju jomā un tieši ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju. Un tāpēc man viens jautājums ir par principiem. Vai tas tiešām ir labi un pareizi, ka demisionējusī valdība tik svarīgu, valstij tik svarīgu lēmumu pieņem brīdī, kad tiek gatavota valdības maiņa? Vai tas tiešām ir pareizi, ka esošie koalīcijas partneri netiek iepazīstināti ar vispārējiem principiem, netiek informēti par to, ko valsts šajā sakarā iegūs? Vai tas ir pareizi, ka šis līguma projekts tiek izsniegts ministriem, kā arī koalīcijas partneriem ļoti īsi pirms sēdes un viņiem burtiski sēdes laikā ir jāpagūst iepazīties ar visu šo tekstu un jādod sava atbilde? Vai tas tiešām ir attaisnojami, ka valdība pieņem lēmumu, par kuru viņi paši, lēmuma pieņēmēji, īsti nezina, ko viņi pieņem? Un vai tas ir pareizi, ka tas ir tik slepeni? Es saprotu, ka otrā puse grib šo slepenību, jo otrai pusei tas ir izdevīgi. Izdevīgi, lai iedzīvotāji nezinātu noteikumus un nosacījumus. Izdevīgi, lai šis uzņēmums, kas pēc būtības nākotnē būs monopoluzņēmums, varētu diktēt Latvijas valstij tālākos noteikumus. Un tagad par šā uzņēmuma nākotni. Ja šis uzņēmums pēc būtības veidojas par tādu, kam ir dominējošais stāvoklis valstī, tad rodas jautājums - kā to uzņems Eiropas Savienība un kādus pārmetumus mēs varēsim sagaidīt no Eiropas Savienības par to, ka Latvija ir izveidojusi faktiski tādu situāciju, ka kādam uzņēmumam atkal ir dominējošais stāvoklis? Kā mēs varēsim kontrolēt savu tālāko rīcību šajā uzņēmumā? Latvijas valstij tur pieder 51%, bet ar šo 51% mēs nevarēsim brīvi rīkoties, jo, pēc presē sniegtās informācijas spriežot, vienīgais pirmpirkuma tiesību īpašnieks ir otrās puses uzņēmums. Tātad viņš vienpersoniski diktēs nosacījumus. Un tāpēc mans jautājums ir šāds: vai šeit nav saskatāmas pazīmes, ka tas ir Latvijas valstij neizdevīgs darījums? Vai šeit nav saskatāmas pazīmes, ka mēs, sabiedriski neizdiskutējuši tik svarīgu jautājumu, esam atkal nokļuvuši konkrēta, liela monopoluzņēmuma varā? Vai šeit nav saskatāmas arī pazīmes, ka Latvija zaudē savas tiesības kontrolei pār saviem dabas resursiem (es šajā sakarā kā piemēru gribu minēt mežus) un ka Latvijas valsts pamazām no savām rokām izlaiž ekonomiskās regulēšanas sviras, turklāt tādās nozarēs, kuras arīdzan ir regulējamas nozares? Un tāpēc ir pamats ļoti lielām bažām par šā noslēgtā mierizlīguma negatīvo ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Mēs redzam, kā iedzīvotāju dzīves līmenis ir sadārdzinājies, kad mēs raugāmies uz citiem monopoliem – “Latvenergo”, “Latvijas Gāze”. Mēs redzam, ka valsts regulētās cenas ir kāpušas ļoti strauji un kāpj arī šobrīd, kad Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā un ka tas rada papildu spriedzi sabiedrībā. Vai šis ir īstais brīdis, kad šo papildu spriedzi sabiedrībā vajadzētu radīt? Vai šis ir īstais brīdis tagad, kad sabiedrība ir sašķelta? Vai mums vajag to šķelt vēl tālāk? Un vai tiešām lieta bija tik steidzama, ka to atlikt nevarēja nemaz? Ja pieņem, ka līgums bija izdevīgs Latvijas valstij, vai tad ir kādas šaubas, ka tas tiktu pieņemts arī tad, ja tiktu iesaistīti diskusijā visi partneri, gan pašreizējie koalīcijas partneri, gan arī citi partneri? Kāds varētu būt pamats tam pieņēmumam, ka šis līgums netiktu parakstīts, ja tas ir izdevīgs valstij? Tātad kāds, kolēģi, ir gudrāks par jums visiem šajā zālē. Kāds ir zinošāks, tālredzīgāks un spējīgāks par jebkuru no šajā zālē sēdošajiem un var pieņemt pareizāku, taisnīgāku un valstij labāku lēmumu attiecībā uz šo līgumu, nekā to būtu izdarījuši mēs, ja mēs apskatītu šo procesu atklāti, tiktāl, ciktāl tas atklāti ir apskatāms. Tāpēc man ir jāsecina, ka lēmuma pieņēmēji diez vai ir raudzījušies no Latvijas valsts interešu redzesleņķa un vadījušies no sabiedriskā labuma apsvērumiem. Un šajā sakarībā es gribu teikt, ka rīcība ir vai nu neprofesionāla, vai ir kādu citu, mums vēl nezināmu, bet, iespējams, arī savtīgu motīvu diktēta. Paldies par uzmanību.".
- 2004_03_04_a-seq2 language "lv".
- 2004_03_04_a-seq2 speaker Indulis_Emsis-1952.
- 2004_03_04_a-seq2 mentions Q822919.
- 2004_03_04_a-seq2 mentions Q211.
- 2004_03_04_a-seq2 mentions Q193089.
- 2004_03_04_a-seq2 mentions Q458.
- 2004_03_04_a-seq2 mentions Q3736450.
- 2004_03_04_a-seq2 mentions Q506656.
- 2004_03_04_a-seq2 mentions Q3359335.
- 2004_03_04_a-seq2 mentions Q862303.