Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_03_04_a-seq19> ?p ?o. }

• 2004_03_04_a-seq19 type Speech.
• 2004_03_04_a-seq19 number "19".
• 2004_03_04_a-seq19 date "2004-03-04".
• 2004_03_04_a-seq19 isPartOf 2004_03_04_a.
• 2004_03_04_a-seq19 spokenAs 37.
• 2004_03_04_a-seq19 spokenText "Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ka zālē ir par daudz emociju šobrīd. Es domāju, ka vairāk jau būtu jārunā par pašu būtību, nevis par emocijām. Pirmais jautājums, ko es gribētu uzdot Saeimas priekšsēdētājai. Manās rokās ir nonācis mierizlīguma dokuments, kas šobrīd atrodas frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem uz galda. Es gribu jautāt: ar ko atšķiras pārējie Saeimas deputāti, jo viņiem nav šādu tiesību – iepazīties ar šo dokumentu? Un vai ir ievērots likums par konfidencialitāti? Un ir jautājums: kas to ir pārkāpis? (Starpsauciens: “Pareizi!”) Par mierizlīgumu. Es no šīs tribīnes varu jums apgalvot, ka mierizlīgums bija Latvijas valstij vienīgais pareizais ceļš šinī strīdā starp “Lattelekom” un “SoneraTelia”. Jautājums ir tikai par to, kāds šis mierizlīgums izskatās. Iepriekšējās valdības laikā man bija tas gods divus gadus šīs sarunas vadīt, un es tiešām biju šinī tēmā tik ļoti dziļi iedziļinājies, ka vēl pēc 15 mēnešiem es neesmu aizmirsis to, ko toreiz mēs runājām ar šiem pārstāvjiem. Pirmais uzstādījums, kas Latvijas valstij bija ļoti nozīmīgs sarunās, bija panākt to, lai noziedzīgais “jumta” līgums zaudētu spēku un lai iestātos jaunas attiecības starp abiem akcionāriem; respektīvi, lai tiktu noslēgts jauns akcionāru līgums, kas regulētu Latvijas valsts un “Tilts Communications” attiecības turpmākajos gados. Šinī mierizlīgumā, ko vakardien parakstīja Latvijas valdība, ir palicis spēkā “jumta” līgums. Un interesanti ir tas, ka Latvija, atsaucot savas prasības arbitrāžā, ir atteikusies no tām “jumta” līguma sadaļām, kas uzliktu saistības “Tilts Communications”. Un nu mums vairs nav tiesību pārsūdzēt šīs prasības nākamajās arbitrāžās. Taču mēs esam atstājuši “jumta” līgumā priviliģētā stāvoklī “Tilts Communications”. Mēs esam saglabājuši pirmpirkuma tiesības uz akcijām viņiem, kas ir regulētas ar likumu, bet tajā pašā laikā šinī līgumā ir rakstīts, ka bez abu pušu piekrišanas nav tiesību piesaistīt nevienu trešo pusi. Aksenoka kungs, kā jūs pārdosiet 51% akciju, ja mēs bez viņu piekrišanas nevaram pat uzrunāt trešo pusi? (No zāles ministrs A. Aksenoks: “Tā nav!”) Tā ir! Jūs man to pats apstiprinājāt. Otra lieta. Tieslietu ministram ir ļoti maza izpratne par jautājumu, kā tiek realizētas pirmpirkuma tiesības SIA un komercsabiedrībās. Ja mēs arī kādam gribētu pārdot kādu daļu akciju kā trešajai personai, ko mums šobrīd aizliedz darīt “jumta” līgums, tad “SoneraTelia”, turot pirmpirkuma tiesības, pateiktu: “Okei, mēs par šo cenu pērkam 2 procentus, jo mums jau ir 49 procenti. ” Akcijas sadalās proporcionāli esošajiem akcionāriem. Un tas otrais, ja grib, lai pērk to atlikumu, kuram nav nekādas vērtības. Tā ir izsole ar cenu, kas krīt uz leju, nevis ceļas uz augšu! Tāda ir šī izsole! Mēs esam zaudējuši 51 procenta vērtību, kas ir mērāma vismaz 200 miljonu latu vērtībā. Esam zaudējuši! Mēs 2% pārdosim par dažiem desmitiem miljonu. Ko mēs darīsim ar 49%? Uz to jums būs jāatbild. Otra lieta, par ko Latvijas valdība cīnījās un ko mēs bijām panākuši sarunās ar viņiem. Tā bija vienošanās, ka katrā Latvijas pagastā – pagastmājā, skolā un bibliotēkā – būs fiksētās telefona līnijas, kuras varēs nodrošināt interneta pieslēgumus. Mēs piekāpāmies viņiem tajā ziņā, ka tas bija pilnīgi nereāli, tas nebija iespējams – telefonizēt katru lauku māju, jo tas ir ļoti dārgi. Tomēr vismaz šinīs trijās minētajās vietās tam bija jābūt. Un bija vēl papildu līgums pie mierizlīguma paketes par Latvijas modernizāciju, kurā bija teikts, ka trīs gadu laikā viņi katru gadu investēs 20 miljonus latu un nodrošinās šīs mūsu prasības. Ko jūs izdarījāt? Un par to jums arī būs jāatbild, Aksenoka kungs! Pagājušajā vasarā vai agrā rudenī, neskatoties uz to, ka Latvijas valsts ir tiesvedības procesā, jo pretējā puse nav pildījusi “jumta” līguma saistības, Latvijas valdība nez kādēļ pieņēma lēmumu pildīt “jumta” līgumu. Jūs no “Lattelekom” izmaksājāt 40 miljonus dolāru “Tilts Communications”. Kādēļ? Kādēļ no Latvijas uzņēmuma bija jāizmaksā 40 miljoni dolāru situācijā, kad mēs strīdamies par šo līgumu, jo viņi to nepilda? Mēs savā laikā 2004. gadā bijām gatavi izmaksāt šo naudu viņiem, kā to nosaka līgums, ja viņi trīs gadu laikā Latvijā ieguldīs 60 miljonus latu tās modernizācijai. Tikai pie šādiem nosacījumiem! Jūs bez jebkādiem nosacījumiem ļāvāt “Sonerai” “salāpīt” savus bankrota “caurumus”, kuru dēļ viņus pārņēma “Telia”. Un arī par to jums būs jāatbild! Tā ka, manuprāt, – un es esmu pilnīgi par to pārliecināts, šis bija neapdomīgs solis. Latvijai bija visas iespējas panākt labu mierizlīgumu, jo somi mūs uzrunāja vairāku gadu garumā. Viņi bija nobijušies no šīs tiesas tikpat lielā mērā, cik mēs bijām nervozi par šo tiesu. Mēs varējām viņus piebremzēt un panākt pavisam citus apstākļus – Latvijas valstij daudz labākus nosacījumus. Vismaz pieprasīt to naudu, kuru mēs samaksājām advokātiem tikai tādēļ, ka somi mūs ievilka šinī tiesvedībā. Varējām vismaz šo naudu paprasīt! Ko dod jūsu 9 miljoni, par kuriem jūs apņematies pārdot vai privatizēt LMT akcijas, kā jūs te skaisti runājat? Ko dod tie 9 miljoni, ja gada laikā jāpanāk vienošanās? Te ir burkāns iedots: “Lētāk pārdosiet – dabūsiet! Ak, nepārdosiet lētāk? Tad pēc gada to nebūs, un mēs pēc gada tik un tā kontrolēsim situāciju. ” Es gribu teikt vēl vairāk: es domāju, ka tā ir bijusi pilnīga bezatbildība, ļaunprātība – slepeni panākt šādu vienošanos! Es atceros, ka Bērziņa valdība veda sarunas. Droši vien jūs visi, kaut arī nebijāt deputāti, lasījāt presi. Presē bija sīki aprakstīts katrs nopietnais iespējamais risinājums. Es atceros, kā es katru pirmdienu gāju uz parlamentu, lai stāstītu komisijā, kā virzās šīs sarunas. Man bija jāatbild uz šiem nepatīkamajiem jautājumiem, kurus, protams, arī toreiz deputāti uzdeva, jo, protams, slepenībai ir savi mīnusi. Taču jūs tagad parakstāt un gribat apmānīt Latvijas sabiedrību, ka tas notiek visizdevīgākajā veidā! Es domāju, ka mēs esam kļuvuši par šīs somu un zviedru lielās kompānijas ķīlniekiem, mēs esam pametuši Latviju vairāku gadu ilgā atpalicībā. Un kas maksās par Latvijas lauku modernizāciju? Deputāti to jau nezina, bet es jums paskaidrošu: “Latvijas sabiedrība!” Nevis “Lattelekom” turpmāk modernizēs Latvijas laukus, bet mēs visi maksāsim. Un maksās vēl arī citas Latvijas telekomunikāciju kompānijas regulatoram speciālā fondā, lai, lūk, šajos neapgūtajos rajonos, par LMT, TELE-2, par šo jauno kompāniju, kas saņems licenci, naudu, par “Lattelekom” naudu, ievilktu šīs fiksētās līnijas. Universālā pakalpojuma grozs tiks veidots no visiem “spēlētājiem” šinī tirgū. Un nevis “Lattelekom” to modernizēs, bet Latvija turpmāk par to maksās. Tā ir bezatbildība, kas robežojas ar noziedzību! Un es domāju, ka mēs vēl paskatīsimies arī tās procesuālās normas, kādā veidā šie lēmumi valdībā tika pieņemti. Kas pilnvaroja Einaru Repši rakstīt vienpersonisku vēstuli “TeliaSonera”? Vai viņam bija valdības pilnvarojums to darīt? Tāda pilnvarojuma nebija! Valdība nebija lēmusi par to, ka šīs sarunas ir aktualizējamas. Vai bija valdībā uzlikts “rāmis” sarunām, kas ir Latvijas nacionālās intereses šajās sarunās? Aksenoka kungs, vai valdība šādu “rāmi” apstiprināja? Nebija tāda rāmja! Jautājums: “Kurš brauca uz Helsinkiem un runāja šinīs sarunās? Cik reizes jūs bijāt tur? Kas tie bija par darboņiem, kas kārtoja šos darījumus?” Paldies par uzmanību!".
• 2004_03_04_a-seq19 language "lv".
• 2004_03_04_a-seq19 speaker Aigars_Kalvitis-1966.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q822919.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q211.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q471678.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q1357342.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q404542.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q1757.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q4993620.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q411124.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q3359335.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q862303.
• 2004_03_04_a-seq19 mentions Q3111942.