Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_03_04_a-seq15> ?p ?o. }

• 2004_03_04_a-seq15 type Speech.
• 2004_03_04_a-seq15 number "15".
• 2004_03_04_a-seq15 date "2004-03-04".
• 2004_03_04_a-seq15 isPartOf 2004_03_04_a.
• 2004_03_04_a-seq15 spokenAs 37.
• 2004_03_04_a-seq15 spokenText "Tātad – kas ir jāuzsver saistībā ar līgumā ietvertajām finansiālajām interesēm un valsts interesēm? Līgumā un tiesas procesā Latvija bija izvirzījusi prasību par 600 miljoniem, pretī bija izvirzīta 80 miljonu prasība. Pat vispesimistiskākajos vērtējumos tieslietu ministrs un premjers, nu jau bijušais, gan praktiski nepieļāva iespēju, ka Latvijas valsts varētu maksāt. Nevienā analīzē līdz šim netika tas pieļauts. Tātad ieguvums, no kā vienpersoniski atteicās Latvijas Republikas valdība, parakstot līgumu, saistībā ar kompensācijām ir vērtējams no 50 līdz 100 miljoniem. Otrs. Tiesas izdevumi – 16 miljoni. Ja viena puse iegūst pat minimālu uzvaru tiesas procesā, otra puse tos kompensē. Tātad summas, ko piedzītu un maksātu Latvijas valstij, būtu acīm redzamas. Trešā lieta, kas vēl nav izpētāma, jo nav redzami dokumenti. Latvija, tas ir, viena līgumslēdzēja puse, izvirzīja prasības par vairākām lietām, par četriem punktiem, bet “Sonera” jeb otra puse - par diviem jautājumiem. Cik ir saprotams, mierizlīgums paredz prasības necelšanu par izvirzītajiem jautājumiem, un tas īstenībā varētu pavērt ceļu uz to, ka uzņēmumam “Sonera”, tas ir, otrai pusei, vēl pastāv arī citas iespējas. Otra lieta. Tā ir saistīta ar sarunām. Nevienu brīdi sarunās saistībā ar uzņēmumu “Lattelekom” netika pieļauta iespēja, ka netiktu pabeigta sakaru tīkla modernizācija. Un summas, kuras bija paredzēts investēt tuvākajos gados, ir 20 miljoni latu... kopumā no 60 līdz 120 miljoniem latu. Kā to apliecināja Aksenoka kungs, Latvijas valsts ir atteikusies no šīs prasības, tātad zaudējumu summa ir no 60 līdz 120 miljoniem latu. Vēl varbūt ir dažādas sarežģītākas lietas, par kurām ir grūti pateikt, kā tās ir atrisināmas, jo uzņēmumā “Lattelekom” pastāvēja vēl arī dažāda tipa akcijas – “b” un “c” tipa akcijas, un pagājušajā gadā ar valdības akceptu uzņēmumam “TeliaSonera”, cik ir zināms, tika izmaksāti 40 miljoni dolāru. Par to, vai Latvijas pusei šīs akcijas kaut kādā veidā tiks izmaksātas un vai tas notiks tuvākajā laikā, nav zināms. Tātad – finansiālais izdevīgums vai zaudējums? To prasību summas, no kā ir atteikusies valsts vai kas ir modernizācijas sakarā: maksimālā ir 570 miljoni latu, minimālā ir 156 miljoni latu. Tā ir elementāra un skaidra patiesība. Tika minēts arguments, ka tuvojas lietas izskatīšana un ka valsts interesēs ir panākt mierizlīgumu. Valsts interesēs ir panākt mierizlīgumu, ja tiek panākts kaut kāds progress vai ja tiesas iznākums ir paredzams negatīvs. Šobrīd nebija neviena argumenta, lai uzskatītu, ka tiesas iznākums varētu būt negatīvs. Un prasību iesniedza “Sonera”. Man šķiet, ka tas, ka kompensē tiesas izdevumus – vienu miljonu – , ir apliecinājums tam, ka otrai pusei iespēja zaudēt procesu bija ievērojami lielāka. Un šobrīd jau Repšes kungs, kas ir varbūt partijas vadītājs un arī citādi, ir uzņēmies arī soģa lomu un pieņēmis lēmumu, tātad tiesā Latvija praktiski zaudēs. “Tas ir tas labākais, ātrāk skrienam projām!” Par monopoltermiņu. Ko mums stāsta, ka līgumā kā liela debesu dāvana ir paredzētas monopoltermiņa iespējas... neatjaunošanas iespējas uzņēmumam “Lattelekom”! Šādas iespējas nepastāv. Ir izpētīti visi precedenti, kas ir saistīti ar tiesāšanos par monopoltermiņu sakaru jomā. Tādi precedenti ir bijuši vairāki. Nevienā gadījumā monopoltermiņš nav atjaunots. Otra lieta. Monopoltermiņu un visas šīs lietas nosaka Eiropas Savienības regulācijas. Un nekādā gadījumā tādu iespēju Eiropas Savienībā nav, tādas iespējas nepastāv ne vismazākajā veidā. Un īstenībā ir tā, ka grib panākt to, ka saule spīd – taču viņa spīd tāpat! –, un ierakstīt līgumā: rītdien spīdēs saule. Jā, var jau to darīt, bet tam nav nekāda sakara ar šo jautājumu. Monopoltermiņš atjaunojams nebūs. Privatizācija šobrīd ir it kā visvairāk skartais jautājums. Manuprāt, ja rūpīgi pastudē Aksenoka kunga pausto viedokli, tad tas arguments, ka tas viss ir darīts it kā tādēļ, lai pašu bāleliņi vai kāds cits nevarētu “pa lēto” nopirkt “Lattelekom”, pilnībā atkrīt, jo Aksenoka kungs nepārprotami pateica – tas arī izriet no tā –, ka saskaņā gan ar spēkā esošo likumu, gan ar Komerclikumu pirmpirkuma tiesības neizriet no šīm lietām un ir spēkā gan pirms, gan pēc... Tika pateikts, ka, parakstot līgumu, šīs pirmpirkuma tiesības tiek tādā veidā nodrošinātas un ka nevarēs kāds te privatizēt... Piedodiet man, pamēģiniet elementāro loģiku šeit atrast! Nav nekādas loģikas šeit! Un pamēģiniet, lūdzu, atbildēt uz vienu jautājumu. Šinī memorandā, kurš, cik ir zināms, ir slepens (bet šobrīd arī par to ir izteicies ministrs), ir runa arī par jaunām saistībām. Kāds pamats un kāda vajadzība, slēdzot mierizlīgumu, bija vienoties ar “TeliaSonera” par to, ka tiks kopīgi apspriests jautājums par valsts daļu privatizāciju “Latvijas Mobilajā telefonā”? Kāds pamats? Kāda “Dieva dāvana”, Aksenoka kungs, tika saņemta par to, ka šinī līgumā bija jāpiemin “Latvijas Mobilā telefona” valsts daļu privatizācija, uzņemoties apgrūtinājumu, kam nav ar to nekāda sakara? Uzņēmumam “Lattelekom” pieder “Latvijas Mobilajā telefonā” 20% akciju, un šīs akcijas iegūst... to kontrolē “Latvijas Mobilais telefons”. Kāpēc bija jāuzņemas saistības par pārējo, par “Latvijas Mobilā telefona” privatizācijas gaitu? Kāds tam visam sakars ar mierizlīgumu? Tas tā vismaz šobrīd ir pausts, un šobrīd šis sakars nav redzams. Un īstenībā ar privatizāciju ir nevis tā, kā saka, – ka kāds nevarēs privatizēt; īstenībā ir tādu saistību uzņemšanās, kurām nav nekāda pamata un pēc kurām nav nekādas nepieciešamības. Kāds pamats bija šobrīd, runājot par mierizlīgumu, runāt arī par to? Kāda ir izdevība otrai pusei? Te tiek teikts, ka tā tas ir it kā visu laiku, ka tā sistēma ir spēkā gan pirms, gan pēc tam. Tiem, kas ir varbūt arī ilgāk bijuši iepriekšējās valdībās, es jautāju – kāda ir problēma? “Lattelekom”, kurš ir dibināts, pamatojoties uz valdības līgumu par dibināšanu, kategoriski atteicās vispār pretendēt un saņemt vispārējo licenci, jo viņi uzskatīja, ka viņu darbību regulē starpvalstu līgums un viņi nav pakļauti pārējām regulācijām. Kāpēc viņiem ir vajadzīgs līgums ar Latvijas valsti saistībā ar privatizāciju? Tāpēc, ka, iegūstot būtisku kontroli jebkurā no sfērām, ir jāievēro ļoti stingras Eiropas regulācijas. Sevišķi bīstami tas ir, iegūstot būtisku kontroli. Jo uzņēmumam “TeliaSonera” šobrīd, kopā apvienojoties, pietrūkst viena absolūta kvalificētā vairākuma – 75% “Latvijas Mobilajā telefonā”. Un īstenībā viņiem būs nepieciešami 3%, 4%, 5% “Latvijas Mobilajā telefonā”, lai iegūtu absolūto kontroli. Un, valsts vārdā uzņemoties šīs līgumsaistības, īstenībā valsts institūcijas, kas regulē monopoldarbību, nevarēs, tā teikt, iet pretī valsts parakstītajam līgumam. Tas tā ir jau bijis, pamatojoties uz iepriekšējo līgumu, un “Lattelekom” ir mēģinājis to izmantot un izmantos arī turpmāk. Tātad šis izdevīgums ir tajā ziņā, ka apiet monopolregulāciju, tas ir saistīts ar licenci. Jo uzņēmums “Lattelekom”, kā par to jūs varat pārliecināties, sākotnējā periodā pamatojās uz to, ka līgums ir noslēgts ar valsti un ka licence tiem pakalpojumiem, kādi ir “Lattelekomā”, nav izņemama. Par procedūru. Par lēmuma pieņemšanas slepenību un steigu. Par to, kāds ir bijis lēmuma pieņemšanas process šajās sarunās, ko citēja Aksenoka kungs. Protams, es domāju, ka viņam tagad, pēc darbošanās ministra amatā, būs diezgan liels darbības lauks tanī jomā, tā ka viņš varēs pasniegt kursu “Šķīrējtiesas procesa apelācijas kārtība” – varēs mācīt, kādā veidā var pārsūdzēt šķīrējtiesas lēmumus. Tā, protams, būs diezgan interesanta tēma juridiskajās lietās, jo tas jautājums pagaidām diez ko nav izpētīts, tā ir maz iespējama parādība... Nu viņš draudēja, ka būšot šausmīgi izdevumi šinīs te procesos... Nezinu, vai viņš par to šobrīd pastāstīs, tas, protams, būs dziļāks zinātnisks darbs. Taču slepenība vienmēr skārusi sarunu objektu, jo... citēju vēstuli... ja, piemēram, tos sarunu motīvus izmanto, nepanākot mierizlīgumu, tiesā tā ir nekorekta, negodīga rīcība. Un tāpēc šis process vienmēr tiek aizsargāts ar slepenību un šos materiālus nedrīkst izdalīt. Tagad mums tiek pateikts, ka valsts vārdā Aksenoka kungs ir parakstījis Ribentropa-Molotova paktu un gaida tagad saskaņojumu no Ribentropa, vai to varēs publiskot. Valsts vārdā publiskās saistības uzņemoties, atsauce par šā līguma slepenību vairs nedrīkst būt un nav pieļaujama. Manuprāt, ir tikai šajā pašā memorandā, ko Aksenoka kungs parakstīja... Es pilnīgi piekrītu jautājumā par procesa konfidencialitāti, bet es uzskatu, ka nav tiesību slēgt... līgumus valsts vārdā ne Aksenokam, ne Repšem nav tiesību slēgt nekādus Ribentropa-Molotova paktus. Par citām lietām. Par partiju “Jaunais laiks”. Katrai partijai gadās kāds kauna traips, no kā jau nekādi nevar izbēgt, jo ir dažādi cilvēki. Partijas spēju pastāvēt nosaka tas, kā partija spēj tikt galā ar šīm parādībām. Jūsu partija “Jaunais laiks”, vai nu tas jums patīk, vai nepatīk, šobrīd esat pikējošā kritienā un jūsu lidmašīnas vadītājs nav spējīgs vadīt šo lidmašīnu. Jūs, visi 27, sēžat šajā lidmašīnā, un apmēram pēc trim mēnešiem jūs sasniegsiet zemi. Jums ir dažas nedēļas laika vienoties un paskatīties, vai jūsu rindās neatradīsies tāds lidmašīnas vadītājs, kurš spēs izvest šo lidmašīnu no pikējošā kritiena. Domāju, ka ne jau tas, ka notiek kaut kādas lietas, būs tas, no kā būs atkarīgs, kā jūs ar to spēsiet tikt galā. Tātad saistībā ar valsts interesēm ciestie finansiālie zaudējumi, kas veidojas no divām daļām – neiegūtajām kompensācijām un nemodernizētās telekomunikāciju sistēmas –, ir šobrīd kopumā vērtējami robežās no 156 līdz 600 miljoniem latu. Tāda ir realitāte. Es domāju, ka nevienam finansistam, kas nodarbojas ar šīm lietām, šobrīd nav ne mazāko šaubu, ka valdība šādu lēmumu pieņēma divu iemeslu dēļ. Viens no tiem – neprofesionalitāte, nemākulība, otrs – kādas citas, savtīgas intereses, jo šim darījumam, neapšaubāmi, ir afēras un koruptīva darījuma pazīmes visā tā pilnībā. Lēmums tika pieņemts vai nu viena, vai otra iemesla dēļ. Trešā lieta, kas ir saistībā ar privatizāciju, – ne ar kādām valsts interesēm nemotivētas jaunas papildu saistības “Latvijas Mobilā telefona” privatizācijā. Arī tās var izrietēt tikai no viena, teiksim, aspekta... No neprofesionalitātes? Es nevaru to pateikt, es domāju, ka uz šo gadījumu vairāk attiecas otrais aspekts. Protams, arī šai, tāpat kā katrai lietai, es domāju, nav jau viss tik melns un ir jau arī kādas pozitīvas iezīmes. Man šķiet, ka šis līgums ir acīmredzami noslēgts neatbilstoši valsts interesēm, taču es domāju, ka būs arī atsevišķas pozitīvas parādības. Domāju, ka pēc neliela brītiņa notiks aktivizēšanās nekustamā īpašuma – zemes – tirgū, kādam būs atkal iespējas iegādāties atsevišķus Zirņu kalna tīrumiņus. Un, domāju, tā kā arī sociālās problēmas valstī ir ļoti smagas, dažiem cilvēkiem vai dažiem desmitiem cilvēku saulainas vecumdienas, parakstot šo mierizlīgumu, ir nodrošinātas.".
• 2004_03_04_a-seq15 language "lv".
• 2004_03_04_a-seq15 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q211.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q79820.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q193089.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q458.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q4459436.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q1357342.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q404542.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q3359335.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q862303.
• 2004_03_04_a-seq15 mentions Q79875.