Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_02_26-seq314> ?p ?o. }

• 2004_02_26-seq314 type Speech.
• 2004_02_26-seq314 number "314".
• 2004_02_26-seq314 date "2004-02-26".
• 2004_02_26-seq314 isPartOf 2004_02_26.
• 2004_02_26-seq314 spokenAs 37.
• 2004_02_26-seq314 spokenText "Godātie deputāti! Runājot par Tautas partijas iesniegto priekšlikumu, kas pamatā skar varbūt vienu sfēru, šobrīd mēs esam piekrituši, ka turpināsim diskusiju arī trešajā lasījumā, jo problēmas risinājums ir iespējams arī trešajā lasījumā. Es vienkārši pastāstīšu, kāda šobrīd ir šī problēma un ko mēs piedāvājam. Šobrīd likums “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas patlaban tiek pieņemts, paredzēs to, ka, ievedot no trešajām valstīm dažādas izejvielas un citas ražošanai nepieciešamas lietas, muitas nodoklis būs jāmaksā uz robežas. Un jūs jau zināt, ka pantos, kur ir minēta priekšnodokļa apmaksas kārtība, ir noteikts, ka tad, ja eksporta apjoms nepārsniedz 50% no ražošanas apjoma, tas pamatā ir jādara reizi gadā. Tātad, ievedot dažādus šos materiālus, piemēram, lauksaimniekiem... Ļoti konkrēts gadījums: Latvijā šobrīd ir diezgan grūti iegādāties, teiksim, dzīvniekus, arī govis, ganāmpulka paplašināšanai, tāpēc pagājušajā gadā no Igaunijas vien Latvijā ir ievesti apmēram 500 šķirnes lopi, kuru cena diemžēl ir ļoti, ļoti augsta. Līdz ar to, ievedot šos lopus, uz robežas nākas maksāt desmitiem tūkstošu latu, jo uzreiz ir jāsamaksā pilnā apjomā arī pievienotās vērtības nodoklis par šo kravu, kaut gan formāli veidojas tāda situācija, ka ievedējs, paņemot kredītu, praktiski uzreiz iegūst tiesības šo summu pieprasīt atpakaļ kā priekšnodokli, jo viņa bilancē ir šī pārmaksātā summa. Faktiski viņam ir tiesības šo summu pieprasīt nākamajā gadā, un vidēji garākais termiņš varētu būt gads vai pusgads. Un tad tas vēl ir saistīts ar trīs vai nezin cik mēnešu ilgu pārbaudi un citām lietām. Un šādā veidā summas, kas uzņēmējiem tiek “iesaldētas”, pēc mana vērtējuma, ir ļoti lielas. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijas pārstāvis apstiprināja, ka šīs summas varētu būt mērāmas desmitos miljonu latu. Faktiski šie priekšlikumi nekādā veidā neietekmē tekošo nodokļu iekasēšanu, jo ir jāiemaksā tieši tikpat daudz, cik bija jāiemaksā arī saskaņā ar iepriekšējo sistēmu, bet problēma ir tikai tā, ka uzņēmējam gada laikā nav jākreditē valsts par desmitiem miljonu latu. Ko mēs piedāvājam? To, ka, ievedot šīs preces un dažādus līdzekļus... Tā tas ir arī vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un šī kārtība nebūt nav jauna. Pilnībā šāda sistēma darbojas gan tikai divās Eiropas Savienības valstīs, bet pietiekami dinamiskās valstīs, un tātad tas nav pretrunā arī ar direktīvām... Mēs piedāvājam, ka, ievedot šīs preces, summa būtu jāsamaksā nevis uz robežas tanī brīdī vai veicot atmuitošanu, bet gan būtu jāiekļauj ikmēneša deklarācijā par pievienotās vērtības nodokli. Tur tad summētos nauda, kas ir jāiemaksā budžetā, un summas, kuras uzņēmējiem ir tiesības saņemt atpakaļ kā priekšnodokli. Un tad to atlikumu, reālo summu, kas pienākas budžetam, uzņēmējs vienkārši samaksātu. Kāda varbūt ir problēma? Es par to diskutēju un piekrītu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai un Finanšu ministrijas pārstāvim, ka šeit varētu būt tā, ka, piemēram, saistībā ar lauksaimniekiem šis gadījums nav korekts un neveicina ekonomiku. To atzina arī Finanšu ministrija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Kas šinī priekšlikumā varētu būt bīstams? Man šķiet, ka bīstama varētu būt patēriņa preču ievešana, jo tanī brīdī šīs patēriņa preces, teiksim, ienāk, tās nav pārdotas, tanī brīdī to īpašnieks nesamaksā nodokli, un tad var notikt kaut kādi pastarpināti darījumi. Jā, es piekrītu, ka šis priekšlikums varbūt zināmā mērā satur arī kaut kādas bīstamības, tāpēc mēs šodien tā mierīgi esam piekrituši šobrīd otrajā lasījumā atbalstīt komisijas variantu. Jā, attiecībā uz patēriņa precēm te slēpjas liela bīstamība! Taču es domāju, ka uz trešo lasījumu mēs meklēsim tālākos kompromisus, jo Finanšu ministrija arī atgādināja to gadījumu, kas tika minēts saistībā ar lauksaimniekiem, taču to ir iespējams risināt arī esošajā situācijā un atrast vēlamu risinājumu. Tātad Tautas partija uzskata, ka tas ekonomikas attīstībai un tautsaimniecībai ir ļoti svarīgi, tāpēc mēs strādāsim tālāk kopīgi pie šā priekšlikuma pilnveidošanas, lai novērstu visas tās negatīvās parādības, kas varētu rasties. Es patlaban vienkārši paudu savu viedokli, taču šobrīd mēs piekrītam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedoklim.".
• 2004_02_26-seq314 language "lv".
• 2004_02_26-seq314 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2004_02_26-seq314 mentions Q211.
• 2004_02_26-seq314 mentions Q4294791.
• 2004_02_26-seq314 mentions Q191.
• 2004_02_26-seq314 mentions Q193089.
• 2004_02_26-seq314 mentions Q458.
• 2004_02_26-seq314 mentions Q52371.
• 2004_02_26-seq314 mentions Q1250133.