Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_02_26-seq242> ?p ?o. }

• 2004_02_26-seq242 type Speech.
• 2004_02_26-seq242 number "242".
• 2004_02_26-seq242 date "2004-02-26".
• 2004_02_26-seq242 isPartOf 2004_02_26.
• 2004_02_26-seq242 spokenAs 147.
• 2004_02_26-seq242 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1939 - ar likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums”. Sociālo un darba lietu komisija ļoti pamatīgi izskatīja šo likumprojektu, pieaicināja ļoti daudz ekspertu. Anotācijā lasām: “Likumprojekta būtība ir sociāli nodrošināt personas, kas strādā atsevišķās profesijās, kurās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību. ” Arvien biežāk izskan jautājums par speciālu izdienas pensiju noteikšanu dažādās profesijās strādājošajiem. Pagājušā gada beigās pieņēmām šādu likumu par SAB darbiniekiem. Izdienas pensijas piešķiršanas motivācija ir saistīta ar to, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas darbs noteiktās profesijās ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu. Izskatot likumprojektu, Sociālo un darba lietu komisijā notika plašas debates un, kā jau teicu, tika pieaicināti daudzi eksperti. Komisijas sēdē piedalījās labklājības ministre Dagnija Staķe, Kultūras ministrijas vecākā referente teātru jautājumos Ilze Kļaviņa, Kultūras ministrijas vecākā referente mūzikas jautājumos Dace Vilsone, Latvijas Nacionālās operas galvenais baletmeistars Aivars Leimanis, Latvijas Teātru darbinieku savienības priekšsēdētāja Lolita Kalna, kā arī Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vadītāja Anita Ķemme un daudzi arodbiedrību pārstāvji. Likumprojektā minēto profesiju pārstāvjiem profesionālā darbība ir saistīta ar zināmu specifiku. Tiem jābūt labā fiziskā un garīgā formā, taču, ievērojot mākslinieku pašreizējo atalgojuma līmeni, faktiski nav iespējams nedz strādāt līdz likumā “Par valsts pensijām” noteiktajam vecumam, nedz arī šo formu uzturēt. Es domāju, ka mēs neviens nevaram iedomāties baletdejotāju, kas 62 gadu vecumā dejotu uz pirkstgaliem uz skatuves. Taču mēs nevaram arī iedomāties, ka viņš varētu to nedarīt, ja viņš ir oficiāli darbā. Tātad vienīgā iespēja viņam ir šo darba vietu pamest. Vai šādā gadījumā noteikti der izglītība mūža garumā? Arī to tik noteikti nevar apgalvot. Ir jāpiemin, ka, pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem, šis likumprojekts attiektos uz aptuveni 500 personām. Tas paredz izdienas pensijas izmaksu 50% apmērā no mākslinieka vidējās darba samaksas pēdējo piecu gadu laikā. Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kultūras sektorā strādājošajiem mēneša vidējā bruto darba samaksa 2003. gadā bija 165 lati. Pēc aptuveniem aprēķiniem, uz izdienas pensiju 2005. gadā varētu pretendēt 50 mākslinieki. Turklāt potenciālie izdienas pensijas saņēmēji, protams, ir motivēti turpināt strādāt un meklēt iespēju pārkvalificēties, jo šī izdienas pensija nebūs tik liela, lai viņi varētu tā labi nodrošināt savu dzīvi un iztiku un lai varētu būt priecīgi par to, ka varēs nestrādāt. Komisijā tika izvērtēta arī tā iespēja, kādu paredz arī šodien spēkā esošās likuma normas, kas noteic, ka personas sociālā aizsardzība iespējama jau no ātrāka vecuma. Proti, no 1998. gada 1. jūlija spēkā ir likums “Par privātajiem pensiju fondiem”. Tātad varētu līdzekļus iemaksāt privātajos pensiju fondos. Bet vai mākslinieks savā dzīves laikā var atļauties no 165 latiem iemaksāt līdzekļus privātajos pensiju fondos? Taču arī tad viņi šo pensiju varētu saņemt no 55 gadu vecuma. Minēto tiesību iegūšana no vēl ātrāka vecuma ir paredzēta Ministru kabineta 1998. gada 28. aprīļa noteikumos par profesijām, kurās strādājošajiem var paredzēt speciālus pensiju plānus arī privātajos pensiju fondos. Tomēr, ievērojot mākslinieku niecīgo atalgojumu, tika atzīts, ka šāda veida apdrošināšanu būtu grūti realizēt, jo reālā darba samaksa neļauj efektīvi izmantot privāto pensiju fondu sistēmas iespējas. Turklāt jāteic, ka tas arī neaptvertu to personu grupu, uz kurām neattiektos iepriekšējā apdrošināšana. Tie ir mākslinieki, kuriem būtu jāpensionējas tuvāko gadu laikā. Tādējādi nav iespējams veidot pietiekamu uzkrājumu, lai kaut minimāli persona tiktu sociāli aizsargāta. Komisiju ietekmēja arī vēl tas aspekts, ka mēs tomēr esam ļoti ieinteresēti, lai mākslinieku aprindās ienāktu jaunie mākslinieki. Bet kā lai tie cilvēki, kuriem Dievs ir devis šo talantu un kuriem tas būtu jāattīsta, jāpiedalās šajā mākslas darbā, - kā lai viņi uzdrošinās šos savus talantus izkopt un iet uz šo profesiju, ja viņi labi zina, ka 38 gadu vecumā, 40-50 gadu vecumā viņi vairs nebūs spējīgi strādāt? Un, kā jau teicu, māksliniekam nav gluži piemērojama šī pārkvalificēšanās uz citām profesijām. Protams, arī starp māksliniekiem būs ļoti daudz tādu cilvēku, kuri atradīs sev citu nodarbošanos, kuri ies strādāt par pedagogiem, un tā tālāk. Taču šis likums pasargātu tos nedaudzos mūsu māksliniekus, kuriem tomēr šī iespēja būtu liegta. Sociālo un darba lietu komisija nolēma pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu, protams, būs vēl pietiekami jāpiestrādā pie šā likumprojekta. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2004_02_26-seq242 language "lv".
• 2004_02_26-seq242 speaker Jevgenija_Stalidzane-1944.
• 2004_02_26-seq242 mentions Q822919.
• 2004_02_26-seq242 mentions Q211.
• 2004_02_26-seq242 mentions Q4294791.
• 2004_02_26-seq242 mentions Q1419663.
• 2004_02_26-seq242 mentions Q5208606.
• 2004_02_26-seq242 mentions Q4699368.