Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_02_19-seq16> ?p ?o. }

• 2004_02_19-seq16 type Speech.
• 2004_02_19-seq16 number "16".
• 2004_02_19-seq16 date "2004-02-19".
• 2004_02_19-seq16 isPartOf 2004_02_19.
• 2004_02_19-seq16 spokenAs 37.
• 2004_02_19-seq16 spokenText "Godātie kolēģi! Saistībā ar Tautas partijas frakcijas iesniegto likumprojektu par grozījumiem Valsts pensiju likumā es gribētu pateikt, kādā veidā Tautas partijas frakcija nonāca pie šā priekšlikuma. Analizējot situāciju, redzam, ka jau kopš pagājušā gada - 2003. gada - aprīļa ir vērojams straujš inflācijas pieaugums. Jāatzīst, ka šā gada janvārī mēneša inflācija bija 1,2%. Latvijas valsts tādu neatceras kopš 1997. gada. Šobrīd situācija ir pasliktinājusies tiktāl, ka esam atmesti apmēram septiņus gadus atpakaļ. Analizējām vēl vienu rādītāju, ne tikai inflāciju, kas ir kopējais cenu pieaugums. Proti, analizējot tādu rādītāju kā pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu groza cenu pieaugumu, atklājās vēl bēdīgāka aina. Vidējais pieaugums pagājušajā gadā pārsniedza, gads pret gadu, 6 procentus. Esmu jau minējis summu, kāda katram Latvijas iedzīvotājam ir nepieciešama minimālo preču un pakalpojumu iegādei. Pagājušajā gadā bija jātērē par 56 latiem 36 santīmiem vairāk, lai varētu iegādāties tādu pašu preču un pakalpojumu daudzumu kā iepriekšējā gadā. Ja mēs parēķinām uz visiem Latvijas valsts iedzīvotājiem (ir nedaudz vairāk par 2 300 000 iedzīvotāju), tad jāteic, ka cenu celšanās pagājušajā gadā Latvijas sabiedrībai ir maksājusi ne vairāk un ne mazāk par 132 miljoniem latu. Latvijas sabiedrībai 132 miljoni latu pagājušajā gadā ir bijis jāmaksā par to, ka valstī atkal sāk strauji celties cenas. Es uzskatu, ka inflācija jeb cenu celšanās ir viens no pašiem būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku ienākumus... dzīves līmeni tiem cilvēkiem, kam ienākumi nav augsti. Inflācijas nepieļaušana bija 1996. gadā viens no Šķēles valdības galvenajiem un prioritārajiem uzdevumiem. Jo cenu celšanās ir kā burvju aplis. Nekad tu nevari paspēt līdzi. Cenas ceļas, jāpieliek vieniem, jāpieliek otriem, un beigu beigās ekonomika var nonākt kolapsā. Protams, ir mainījušies laiki, ir mainījušās valdības, izpratne ir nedaudz savādāka. Protams, ir jāizanalizē arī faktori, kas ietekmē cenu celšanos. Nevar noliegt, ka tai ir arī objektīvi iemesli. Mūsu pievienošanās Eiropas Savienībai, tirgus savienošana, neapšaubāmi, ir objektīvi iemesli, kas izdara spiedienu uz cenu pieaugumu. Taču ir arī, neapšaubāmi, tādi valdības lēmumi, kuri tika pieņemti, no kādiem citiem motīviem vadoties, bet kuri atstāj būtisku iespaidu uz cenu pieaugumu. Minēšu tikai dažus. Lai papildinātu budžetu, valdība jau pašā savas darbības sākumā būtiski palielināja maksu var valsts kapitāla izmantošanu. Tātad to juta uzņēmumi. Tas atsaucās pirmām kārtām uz kompāniju “Latvenergo”, uz elektrības tarifiem. Bez tā, ka kompānijai bija jāmaksā nodokļi, valsts kā īpašnieks vēl izņēma 25% no peļņas dividendēs. Uzņēmumam nebija iespējams šo naudu izmantot ražošanas attīstībā, pakalpojumu sniegšanā un bija jāņem kredīti. Un cenas pieaug. Mans vērtējums: šis nesaprātīgais lēmums izdarīja spiedienu uz cenu pieaugumu... par apmēram 40%... Lūk, tas bija viens konkrēts valdības lēmums, par ko visi 2 360 000 Latvijas iedzīvotāju samaksāja diezgan būtisku summu! Otra lieta - neprātīgais lēmums par paaugstināto degvielas standartu paātrinātu ieviešanu, kas tika pieņemts pēkšņi un stājās spēkā ar iepriekšējā gada 1. janvāri. Man šķiet, ka tas bija pilnīgi neprātīgs lēmums. Kādas sekas izrietēja no tā? Degvielas kvalitātes prasības paaugstinājās par 20 parametriem (iepriekšējās attiecās, teiksim, uz 12 pamatparametriem). Tagad iznāca tā, ka arī vienkāršā mašīnā vai vienkāršā traktorā ir jālej eirodīzelis, ļoti kvalitatīvs un ļoti labs. Bet vai no tā moskvičs kļuva par mersedesu? Tas bija un palika moskvičs, bet degviela gan kļuva par trim četriem santīmiem dārgāka. Otrs šā lēmuma ārkārtīgi negatīvais faktors, kura īstenie iemesli ir vēl diskutējami, ir monopolsituācijas veidošanās. Šie standarti veido absolūtu monopolsituāciju - dod iespēju vienai kompānijai, mūsu kaimiņvalsts Lietuvas kompānijai, kontrolēt Latvijas degvielas tirgu. Saprotiet, es domāju, ka tas, kas notiek šobrīd, vēl ir tikai ziediņi. Šobrīd tiek pārņemts tirgus, izspiesti pārējie tirgus dalībnieki, un, kad šī kompānija kontrolēs 70-80% no dīzeļdegvielas tirgus, tad, ticiet man, sekos arī nākamie soļi, jo viņi būs noteicēji šinī tirgū. Šis neprātīgais lēmums, kas neizanalizējot tika pieņemts, tā teikt, uz urrā! Bija runa par cīņu, teiksim, par to, lai mašīnas var braukt ar labu degvielu. Skaisti jau tas skan, tikai - kas maksās? Nelaime ir tā, ka lēmumus pieņem politiķi, bet maksā par to sabiedrība - un maksā dārgi. Trešā lieta. Zāļu standartu paātrināta ieviešana, kuras dēļ šogad cenas zālēm paaugstināsies vidēji par 20-21 procentu. Protams, tie ir tādi pamatfaktori, kas savukārt izdara spiedienu uz visiem citiem tarifiem. Kā jau minēju, gāzes tarifi pieauga, energoresursu... energonesēju cenu pieaugšana aiziet tālāk pa visu “ķēdi” uz pakalpojumu sniedzējiem, pieaug īres maksājumi, siltuma tarifi, ūdenspiegādes tarifi, pieaug transporta pakalpojumi un sākas burvju loks. Bīstams burvju loks, kam var būt ļoti bīstamas sekas. Uzsverot un nenoliedzot, protams, arī to, ka ir objektīvi iemesli, es nosaucu tikai trīs no kādiem, manuprāt, 15 līdz 20 lēmumiem, kuri tika pieņemti valdībā un kuriem bija būtiska ietekme, jo to dēļ iedzīvotājiem nācās maksāt būtiski lielākas summas. Tātad šie lēmumi būtībā “ielīda” cilvēku kabatās un izņēma no turienes ne jau kādus latus vai simtiem latu, izņēma pēdējos santīmus, tādā veidā bieži vien radot cilvēkiem bezizejas situācijas. Analizējot šos rādītājus, ko es jau minēju, Tautas partija nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība, jo valdības pozīcija bija tāda, ka saistībā ar pensijām solīts tika daudz, bet vienīgais, kas ir izveidots, ir darba grupa, kas līdz 1. jūlijam iesniegs kādus projektus. Nu, piedodiet man, 1. jūlijs... Šī valdība tad būtu strādājusi jau gadu un 7-8 mēnešus. Tātad tā čika kalšana ir šausmīgi ilga - gads un 7 mēneši, un tikai tad tas pirmais projektiņš parādās. Nu, draugi mīļie, tas ir nedaudz par ilgu! Ja grib darīt, tad dara, bet, ja negrib, tad, kā teica, viens bijušais premjers, veido koncepcijas, darba grupas un citas lietas. Ir, protams, lietas, par kurām ir vajadzīgas ilg��kas debates. Tautas partijai ir izveidojusies - un mēs esam par to ļoti pateicīgi - laba sadarbība ar Pensionāru federāciju un arī ar tās pašreizējo vadītāju. Tā tas ir bijis gan iepriekšējā Saeimā, gan arī šinī Saeimā. Sarunās mēs panācām savstarpēju sapratni par to, ka ir lietas, kas ir risināmas neatliekami, un ir lietas, kuras ir sarežģītākas un kuru nopietnai izdiskutēšanai un analīzei var atvēlēt ilgāku laiku. Neapšaubāmi neatliekama lieta ir pensiju indeksācija. Varbūt kāds teiks, ka, pieņemot šo lēmumu, mēs esam palielinājuši pensijas... Neesam palielinājuši! Mēs vienkārši esam mēģinājuši cilvēkiem, pensionāriem, saglabāt reālos ieņēmumus. Lai nevienam nerodas ilūzija, ka tās summas, kas tiks izmaksātas aprīlī un novembrī, būs tās, kas palielinās pensionāru reālos ienākumus! Nē. Diemžēl šie ienākumi tikai segs cenu pieaugumu. Tas ir tas, par ko mēs šodien balsosim. Mēs šodien balsosim par to, lai Latvijas 500 tūkstošiem vecuma pensionāru nepasliktinātos dzīves līmenis, lai kā mēs arī gribētu runāt par dzīves līmeņa uzlabošanu. Likums ir nepieciešams steidzami, tāpēc ka ir jāpieņem arī Ministru kabineta regulējošie noteikumi, kur ir jānosaka šī divreizējā kārtība. Un jāsaka paldies, protams, arī Labklājības ministrijai, kas atklātā sarunā nepārprotami pateica, ka tā atbalsta šādu situāciju un ka šīs mūsu bažas - un paldies arī komisijas vadītājai Stalidzānes kundzei - ir pamatotas. Ir pamatotas! Un neviens, kas piedalījās komisijas sēdē, neteica, ka to nevajag darīt. Teica: “To vajag darīt neatliekami, nekavējoties! Žēl, ka mēs neesam to jau darījuši. Žēl, ka to neuzklausīja un neņēma vērā valdība. ” Un tāpēc, nemeklējot vainīgos, principā, man šķiet, ka galvenais mūsu pienākums ir atrisināt šo problēmu. Šobrīd valstī plosās, manuprāt, “auļojoša” inflācija, kādu Latvijas politiķi, ekonomisti un finansisti neatceras kopš 1997. gada beigām. Un, ja mēs paskatāmies, kad tad sāka veidoties šis straujais inflācijas pieaugums, kad tas sāka pārsniegt 3% mēnesi pēc mēneša, tad redzam, ka tas notika apmēram iepriekšējā gada aprīlī vai maijā. Tātad ir jāsaprot, ka valsts pārvalde ekonomikā notiek pēc diezgan lielas inerces un ka valdības lēmumi, tās veiksmes un neveiksmes parādās kā indikatori ar diezgan lielu novēlošanos, un tādi makroekonomiskie rādītāji... Pēc mana vērojuma, šī inerce velkas vismaz no pusgada līdz pusotram gadam. Ko es ar to gribu teikt? Lai arī kādu izdosies izveidot jauno valdību, iepriekšējās valdības uzsākto šo straujo cenu pieaugumu izdosies, labākajā gadījumā, apturēt tikai nākamā gada sākumā. Tas jau šodien ir jāpasaka skaidri: ne ātrāk kā nākamā gada sākumā! Es domāju, ka inflāciju ir iespējams atgriezt zem 3% robežas, darot visu iespējamo un saistot ar to katru lēmumu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo es neesmu dzirdējis arī nevienu argumentu “pret”, bet vajag to arī saprast, izdarīt secinājumus, kāpēc tas viss ir radies, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, jo šī indeksācija jau bija divas reizes arī iepriekš, bet neviena Latvijas valdība - vismaz tālaika valdības - nepieļāva domu, ka inflācijas rādītāji Latvijā atgriezīsies tādā līmenī, kādā tie ir šobrīd. Un es aicinu jūs apzināties situācijas nopietnību, jo mēs šobrīd runājam par pensionāriem. Un otra iedzīvotāju daļa, kuru tas skar visvairāk, bez šaubām, ir ģimenes ar bērniem, tāpēc ka ģimenēs ar bērniem ir vairāk cilvēku, un šīs izmaksas, šie 56 lati, skar katru cilvēku neatkarīgi no tā, vai tas ir pieaugušais vai bērns, kas iet skolā, vai arī students. Katram šis līdzekļu izlietojums varbūt veidojas nedaudz citādāks, kāds tērēs vairāk, kāds - mazāk, bet vidēji, kā es jau minēju, pagājušajā gadā tie bija 56 lati. Ja ģimenē ir divi vecāki un divi bērni, tad tas ģimenes budžetā veido aptuveni 250 latus tikai uz cenu celšanās zaudējumu rēķina. Risinot šodien pensionāru jautājumu, neatliekami būtu izskatāms arī jautājums par situāciju ģimenēs ar bērniem, pie kam sākotnējā posmā varbūt neizvirzot kaut kādus ļoti augstus mērķus, kurus sākotnējā periodā būs grūti sasniegt. Tomēr pirmais mērķis būtu panākt to, lai nenotiktu šo cilvēku, šo ģimeņu un bērnu stāvokļa pasliktināšana. Ir jānodrošina, lai strauja cenu pieauguma apstākļos tiktu kompensēti reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju un lai šinīs ģimenēs līdzekļi nemazinātos. Aicinu kopīgi strādāt pie šā jautājuma, jo šodien mēs būtībā likvidējam tikai sekas - sekas vienā jomā, bet sekas ir jālikvidē arī citos sociāli jutīgos sektoros.".
• 2004_02_19-seq16 language "lv".
• 2004_02_19-seq16 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2004_02_19-seq16 mentions Q822919.
• 2004_02_19-seq16 mentions Q211.
• 2004_02_19-seq16 mentions Q37.
• 2004_02_19-seq16 mentions Q193089.
• 2004_02_19-seq16 mentions Q458.
• 2004_02_19-seq16 mentions Q3736450.
• 2004_02_19-seq16 mentions Q8436.
• 2004_02_19-seq16 mentions Q1250133.